[imgl]https://notepad.lv/userpix/29_likta_logo_1.png[/imgl] Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) rīkotajā 12. gadskārtējā IKT konferencē nozares vadošās amatpersonas un uzņēmēji izcēla IKT jomas būtisko ietekmi uz valsts tautsaimniecības attīstību, pieņemot nozares deklarāciju nacionālās konkurētspējas veicināšanai. Konferences noslēgumā tika pasniegtas arī prestižās nozares balvas „Platīna Pele 2010â€.
Konferences „IKT inovācijas un to loma efektivitātes celšanai valsts pārvaldē un biznesā†laikā nozares līderi skaidri norādīja uz IKT nozares lomu ekonomikas izaugsmes veicināšanai un finanšu līdzekļu optimizēšanai, vienbalsīgi pieņemot IKT nozares deklarāciju, kas ir jau iesniegta izskatīšanai Ministru kabinetā. Kā norāda Signe Bāliņa (Dr. oec., Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente), tad „LIKTA deklarācija kalpos kā IKT nozares attīstības platforma, uz kuras bāzes varēs izstrādāt jau konkrētas rīcības programmas. Pats svarīgākais deklarācijas mērķis ir pievērst pastiprinātu valdības uzmanību valsts attīstībai kritiski svarīgajiem IKT nozares, informācijas sabiedrības un e-pārvaldes jautājumiem, un uzsākt konstruktīvu diskusiju un sadarbību starp vadošajiem nozares dalībniekiem, lai palielinātu nacionālo konkurētspēju, izmantojot informāciju tehnoloģiju plašās iespējasâ€.
Kā svarīgs IKT nozares virzītājspēks daudzu konferences dalībnieku uzrunās tika pieminēts ātrdarbīgs un lielam iedzīvotāju skaitam pieejams internets. „Lattelecom†valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis norādīja, ka „IKT nozares potenciāls ir milzīgs, taču līdz galam vēl neapjausts. Tāpēc, lai dotu paātrinājumu Latvijas valsts attīstībai un konkurētspējai, šis potenciāls ir jāapzinās un jāspēj izmantot. Viens no risinājumiem, kā IKT nozare var dot būtisku ieguldījumu tautsaimniecības attīstībai, ir nodrošināt iespējami lielākai valsts iedzīvotāju daļai piekļuvi pie ātrdarbīga platjoslas interneta, ko nosaka arī Eiropas Komisijas pieņemtā digitālā programma Eiropai, paredzot līdz 2013. gadam katram Eiropas iedzīvotājam nodrošināt piekļuvi parastam platjoslas tīklamâ€.
Liela uzmanība konferences laikā tika pievērsta mākoņu skaitļošanas ieviešanai valsts pārvaldē, kas, pēc Vitas Narnickas (Valsts reģionālās attīstības aģentūras Direktora vietnieces pētniecības un IT jautājumos) vārdiem, būtiski uzlabos valsts informācijas sistēmas konsolidāciju, kā arī padarīs iedzīvotājiem daudz ērtākus un pieejamākus e-pakalpojumus un e-konsultācijas.
Nozares vadošās amatpersonas un uzņēmēji bija vienisprātis par to, ka IKT nozare ir viena no tām tautsaimniecības jomām, kas palīdzēs pārvarēt krīzi un ļaus ietaupīt nozīmīgus finanšu līdzekļus. Tā, piemēram, Latvijas Republikas Vides ministrs Raimonds Vējonis atzīmēja, ka „efektīva e-prasmju ieviešana valsts pārvaldē ļautu ietaupīt līdzekļus, ieviest jaunākās tehnoloģijas, ka arī padarīt valsts un pašvaldību pakalpojumus pieejamākus sabiedrībai. Par turpmākajiem uzdevumiem uzskatot – 2011. gadā turpināt darbu pie e-pakalpojumu un informācijas sistēmas attīstības, īstenojot ERAF projektus.â€
Tāpat, kā nozīmīgs valsts tautsaimniecības attīstības veicinošs faktors tika minēta visu industriju aktīva kopdarbība, jo pēc Edgara Peiča („Lattelecom Technology†valdes loceklis un datu centru pakalpojumu direktors) vārdiem, „tikai pateicoties savstarpējai sadarbībai, ir iespējams panākt zemāku pakalpojumu cenu, augstāku pakalpojumu specializāciju, standartizēt procesus un tehnoloģijas.†Viņaprāt, IKT piedāvātais koplietošanas efekts, piemēram, realizējot Reģionālās attīstības un pašvaldības ministrijas ieteikto Valsts datu centru principu, būtu iespējams panākt tikai uz elektrības izdevumiem vien 20% lielu ietaupījumu.
IKT nozares nozīmi akcentēja arī Latvijas Republikas Veselības ministrs Juris Bārzdiņš, sakot – „ņemot vērā, ka mūsdienās cilvēki saņem veselības aprūpes pakalpojumus dažādās vietās, ļoti svarīgi ir nodrošināt visaptverošu un viegli pieejamu informācijas plūsmu, ko var izdarīt tikai ar IT atbalstu. Tieši tāpēc e-veselība tiek izvirzīta kā prioritāra veselības jomā, un e-veselības kontekstā veselības aprūpes nozarē tiek veiktas strukturālas reformas, izmantojot informācijas tehnoloģijas, kuru ieviešana ļautu ietaupīt šobrīd tik vitāli svarīgos finanšu resursusâ€.
Savukārt, Roberts Ķīlis, Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētājs, IKT nozares fenomenu raksturoja ar plašajām iespējam ātrāk sasniegt un uzrunāt cilvēkus un saņemt atgriezenisko saiti. Tāpat, R.Ķīlis aicināja IKT nozares pārstāvjiem apzināties tos izaicinājumus, kas saistās ar jaunu tehnoloģiju ieviešanu cilvēku ikdienā – „lai cik plašas iespējas informāciju tehnoloģiju inovācijas, kā, piemēram, mākoņu skaitļošana, arī nepavērtu, ir jārēķinās, ka tās prasīs cilvēku uzvedības un paradumu izmaiņas, kas nenotiek uzreiz, tāpēc nozares speciālistiem ir jābūt gataviem šo atbildīgo tehnoloģiju ieviešanas ceļu veikt maksimāli vienkārši un katram saprotamiâ€.
Konferences noslēgumā jau ceturto gadu tika pasniegta par nozares tradīciju kļuvusī IKT gada balva „Platīna Pele 2010â€, kas tika piešķirta četrās kategorijās. Š ogad kategorijā „Pakalpojumi sabiedrībai (izglītības, kultūras, veselības aprūpes, sporta projekti un jaunie mediji)†balvu saņēma biedrība „Labie Darbi†ar portālu Labiedarbi.lv, kategorijā „Biznesa attīstība un e-komercija†balvu ieguva SIA „Aerodium†par AERODIUM klientu plūsmas vadības un video veidošanas sistēmas izstrādi (izstrādātājs SIA „CUBE Mediaâ€), kategorijā „E-pārvalde un e-pakalpojumi†uzvaras laurus plūca VAS „Ceļu satiksmes drošības direkcija†ar pakalpojumu CSDD e-pakalpojumi, savukārt kategorijā „Inovatīvākais e-paraksta pielietojums†uzvarēja Uzņēmumu reģistrs par e-dokumentu iesniegšanas tiešsaistes kanāla izveidi Uzņēmumu reģistra mājas lapā.
Konferences galvenie partneri ir „Lattelecom†un „Microsoft Latviaâ€, savukārt, partneris ir „Latvijas Valsts radio un televīzijas centrsâ€. Konference tiek rīkota sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju.
[youtube]https://www.youtube.com/watch?v=0a5-CiSnTpw[/youtube]
Un kārtējo reizi vecas (novecojušas gan uzskatu gan zināšanu jomā) omes un opji spriež par to, kā līdz pensijas vecumam nogrābt vēl mazliet skanošā. Bravo. Plus bonusā visam Microsoft atkal visiem diktē savus noteikumus. Un nevajag muhļīt, ka tā nav.
Varu derēt, ka visi “mākoņu skaitļošanas (ĻŠŒĻ)” resursi tiks bāzēti uz MS platformas, kas protams prasīs x100 izmaksas par licencēm, x200 izmaksas par apkalpošanu un vēl sazin ko ne. Savukārt visas šīs sistēmas veidos un apkalpos kas? Deac un lattelecom. 100%. Un atkal tiks ražotas VID EDS, e-klases un tamlīdzīgi like90s brīnumi.
Bez gudras dršanas varētu tās konferences līdzekļus novirzīt informātikas skolotāju apmācībai saskaņā ar mūsdienu tehnoloģijām.
GTFO
Lai kā man negribētos principā jebkad piekrist Robčikam, bet visas šīs konferences, padomes, apspriedes ir viena tukša diršana un pilnīga laža, naudasgrābšanas nolūkos.
Būšu nejauks un teikšu: apraksts kā no standarta kastītes izņemts, ja gribi, lai tauta pieslēdzas, paņem optam kādu dūdu un uztaisi jautājumu atbilžu vakaru, ķipam help&support, tauta būs sajūsmā 🙂
Un kārtējo reizi vecas (novecojušas gan uzskatu gan zināšanu jomā) omes un opji spriež par to, kā līdz pensijas vecumam nogrābt vēl mazliet skanošā. Bravo. Plus bonusā visam Microsoft atkal visiem diktē savus noteikumus. Un nevajag muhļīt, ka tā nav.
Varu derēt, ka visi “mākoņu skaitļošanas (ĻŠŒĻ)” resursi tiks bāzēti uz MS platformas, kas protams prasīs x100 izmaksas par licencēm, x200 izmaksas par apkalpošanu un vēl sazin ko ne. Savukārt visas šīs sistēmas veidos un apkalpos kas? Deac un lattelecom. 100%. Un atkal tiks ražotas VID EDS, e-klases un tamlīdzīgi like90s brīnumi.
Bez gudras dršanas varētu tās konferences līdzekļus novirzīt informātikas skolotāju apmācībai saskaņā ar mūsdienu tehnoloģijām.
GTFO
+1 vispār piekrītu.
Vairāk izklausās, ka kādam vienam vai diviem ir bijusi šī ideja un nu visi amatā esošie “pensionāri” tik visszinoši par tādām lietām plātīsies.
Mjā. Spriedelē jau smuki visi. Gan tie, kas tikuši pie darba, gan tie, kuri netiek pie darba. Protams, microsoft to pasākumu sadārdzina. Pat ļoti. Bet ir viens iemesls kāpēc tā. Latvijā tie, kuri labi pārin Linux sistēmas un varētu sabīdīt tik grandiozus projektus, to neuzņemas. Mūsu linuxistiem nav lielās kompānijas, kuras finansēs bemaksas softu, kuru tikai par maksu uzturēs. Tā ka, neviens nevēlas kodēt bez maksas un visu pasniegt zem GPL licenzes. Protams, dažādas vidusmēra programmas ir ok, bet kad lieta nonāk līdz tik lieliem un svarīgiem projektiem, tad jālaiž klāt lielie uzņēmumi, kuri spēj uzņemties risku. Š ajā gadījumā Microsoft, Deac, Lattelecom…
.
