Sākumlapa › Forumi › Notepad.lv › IT ziņas › Linux «aptaukojas» – Linuss Torvalds neapmierināts
ceptas
Pamatojoties uz Intel pētījumiem, Bottomlijs norādīja, ka kodola veiktspēja krītas vidēji par 2 procentpunktiem ar katru relīzi. Kumulatīvais veiktspējas kritums pēdējās 10 versijās kopā sastāda 12%.
Uz to Torvalds atbildēja: “Jā, tā ir problēma. Mums viss sanāk milzīgs un uzpūsts.”
Jautāts par kopienas plāniem, kā uzlabot situāciju, Torvalds, aplausu un smieklu pavadīts, teica: “Ja tāds plāns mums būtu, es ar prieku to prezentētu. Kļūst mazliet skumji, kad atceros savu 15 gadus veco vīziju par mazu, kompaktu, superefektīvu Linux kodolu. Kā mēs pievienojam tam kādu jaunu ierīču atbalstu vai funkciju – kodols uzpūšas aizvien vairāk ar katru koda rindiņu.”
Par stabilitāti Torvalds neuztraucas: “Mēs spējam kļūdas atrast tikpat ātri kā tās radīt, un tas neskatoties uz to, ka koda daudzums strauji pieaug.”
Kā kopsavilkumu Bottomlijs ar humoru secināja: “Tātad mums uz nākamo gadu jālabo tas 12% veiktspējas kritums, un jāatrod kāds, kurš izdomātu, kā to izdarīt. Nu jā – tas ir atvērtais kods!”
Attēlā: LinuxCon “zvaigznes”
[img]
Džeimss Bottomlijs pārmeta Torvaldam, ka jaunas kodola relīzes tiek ceptas
iiss un perfekts situaacijas raksturojums :>
ar distraam ir veel trakaak….. seviskji ar to neegjeru bubanti.
sjeit gribeetos atgaadinaat, ka jebkursj no it stukaajosjs piiplis var kerneli nokompileet tiesji un tikai savaam vajadziibaam.
btw – long live gentoo :>
parastiem useriem tomeer iesaku izveeleeties stabilas veertiibas – debian, suse un (khmm ;> ) austrumi linux
Eu, d_l, tev ir savs blogs ? TEV VAJADZĒTU!
Un, jautājums tev par gentoo- nevarētu, Tu, lūdzu norādīt man uz kādu, vai pat pats uzrakstīt, detalizētu tutoriāli par to, kā dabūt gentoo uz mašīnas nr1, bet kompilēt visu uz citas. Vnk kompilēt visu uz semprona būtu bik ilgi, tā domāju.
Plus ja kāds man pamācītu, kā uzkonstrēt efektīvu jebkāda pielietojuma algoritmu bez IFiem…
Bet visumā – redz, ka Linux nav nemaz tik ūberkruts. Pieļauju, ka embedētajām sistēmām tie 12% spēj arī iezāģēt. Lai gan – khe khe – nez kā būtu, ja varētu Windows koda failos ieskatīties 😀
1. Tām bieži vien nafig nevajag jaunākos kerneļus.
2. Tur tie kerneļi tiek tā izsijāti, ka tik turies.
Nu tad paņem hoķ vienu fragmentu, kur ir kaudze ar taviem neefektīvajiem ifiem un tad uzraksti bez ifiem.
1) ifdef tiešām ir prepocesora uzdevums, bet tā ievērojami samazina koda “lasāmību”, t.i., veido spagetti.
2) Par algoritmiem var izlasīt programmētāju bībelē (The Art of Computer Programming).
Kad dažus gadus atpakaļ rakājos pa Linux kodolu, 80% operatatoru bija “if” vai “ifdef”. Totāls spagetti. Izskatās, ka par sakarīgiem algoritmiem neviens tur nedomā
o dizjais oduvancjik, tev atkal taisniiba :>
kriit uz nerva kautkaadi lieki suuda operatori? ir risinaajums! izmanto
:>
Un, jautājums tev par gentoo- nevarētu, Tu, lūdzu norādīt man uz kādu, vai pat pats uzrakstīt, detalizētu tutoriāli par to, kā dabūt gentoo uz mašīnas nr1, bet kompilēt visu uz citas.
nu taksj
ko tad veel vajadzeetu? o_O
😀
nez kā būtu, ja varētu Windows koda failos ieskatīties 😀
Reāla brīvības atņemšana būtu. Win kods ir neizpaužams. Izņēmums – neliela koda daļā, ko MS izdalīja US valsts drošības organizācijām. Tie nedaudzi, kam ir pielaide MS kodam, ir sevišķi par to atbildīgi.
sen atpakalj, kad vairums notepad lietotaaju zem galda skraidiija, tiiklaa bija nopluudis w2k kernelja kods :> uz taa pamata entuziastu pulcinjsj veel jo projaam meegjina stuteet reactOS :>
ja paraktos pa tiimekli, tad noteikti sjo kodu vareetu sakasiit…
piemeeram
Nu ko jūs te ņemās, nu reku taču ir tas kods –
Š is patiešām ir labs kods:)
1) nav iespējams pāris megabaitu lielā kernelī nodrošināt visas prasības, kas varētu būt lietotājam – tad distribūcijas jāveido tā, ka lejupielādes mirklī tu aizpildi aptauju, kādu tu kerneli vēlies, un tev noģenerē ISO failu, kurā ir kernelis ir lietotāja izvēlētiem moduļiem, draiveriem, tehnoloģiju atbalstiem u.t.t.
2) ilgi bija bļauts, ka Linux neatbalsta šo, neatbalsta to “out of the box”, ka lietotājam nav jālien pakaļ pēc draiveriem un jākompilē kernelī iekšā. Tagad Linux ekosistēma ir nonākusi pie punkta, kad atbilst lietotāju vajadzībām, bet vairs neatbilst radītāju filozofijai. Bet – nevar ar vienu pakaļu vienlaicīgi sēdēt uz diviem krēsliem.
3) drīzāk nav piedodama nepietiekami auditēta koda ievazāšana kernelī, kas distribūciju sastāvā aiziet plašā lietošanā. Tas, ko Canonical menedžments ir pieļāvis ar Intel draiveriem – ir vienkārši vadības un plānošanas katastrofa. Pat Windows neatļaujas šādi spēlēties ar saviem lietotājiem. Būtu nepieciešama spēcīgāka kontrole, lai zaļas kodola versijas nenonāktu plaši lietotu distribūciju sastāvā, tā nodarot kaitējumu Linux prestižam kā tādam.
iiss un perfekts situaacijas raksturojums :>
ar distraam ir veel trakaak….. seviskji ar to neegjeru bubanti.
Izmantojam 8.04 un problēmu nebūs, bet augstāk gan nekāpti. Jo to pat man sīcis pamanīja un prasīja man “kas noticis ar to datoru” 😀
Varbūt tiešām iekļaut draiverus kodolā bija rupja kļūda?
Varbūt tiešām iekļaut draiverus kodolā bija rupja kļūda?
Bija gan. Kāpēc tad visi ar nlite ravējam no windows visu lieko ārā, lai tiktu pie veiklākas mašinas.
Manuprāt, katru Linux vajadzētu 2-vās daļās sadalīt –
1 – viegls, ātri uzliekams cd, kurā ir tikai pats nepieciešamākais, lai varētu piestartēt; (obligāti norādīt specifikāciju – kādiem mērķiem labāk piemērots)
2 – klāt pielikts smags dvd, kurā sabāzti visi draiveiri, dažnedažāda veida gui un populārākais ikdienā nepieciešamais softs, kuru instalē katrs pēc savām spējām un vajadzībām. Arī tas, ka ka viss pamatā jāvelk no neta, tāpat bremzē attīstību.
Pie tam problēmas ar otro nedrīkstētu ietekmēt pirmo. Nu apmēram tā.
Preses relīzes