Nacionālo kanālu prasība dot tiem tiesības iekasēt samaksu par to satura izplatīšanu no kabeļtelevīzijas operatoriem, vienlaikus paliekot nacionālajā apraidē, ir prettiesiska un pilnīgi neloģiska.
„Jau šobrīd valsts uzlikusi operatoriem par pienākumu pārraidīt klientiem nacionālos kanālus par saviem līdzekļiem, tādēļ šādas maksas iekasēšana principā ir jāuztver kā papildu nodoklis, jo operatoriem nav iespēju izvēlēties, pārraidīt LNT un TV3 saturu vai nē. Turklāt šāda maksājuma piemērošana tikai kabeļtelevīzijām, nevis visiem nozares dalībniekiem, ir diskriminējoša un ievieš absolūti negodīgas konkurences principus. Vēl vairāk – tas nevis ir nodoklis, ko valsts uzliek komersantam, bet viens uzņēmējs piemēro citam pēc paša ieskatiem. Tādēļ šāda iniciatīva uzskatāma par prettiesisku un uzņēmējdarbības vidi graujošu,†uzsver IZZI valdes locekle Sandra Kraujiņa. „Vēlamies uzsvērt, ka vēl pavisam nesen, pirms vēlēšanām, politiķi solīja necelt nodokļus un neradīt papildu slogu uzņēmējdarbībai, bet šādas iniciatīvas realizēšana nav uzskatāma citādāk kā vien šādu solījumu nepildīšana.â€
Kanālu pārraidīšana jau šobrīd saistīta ar lielām izmaksām infrastruktūras nodrošināšanai un uzturēšanai, savukārt papildu samaksa privātām televīzijām radītu kabeļoperatoriem zaudējumus, kuri būs jāsedz skatītājiem, kā rezultātā pieaugs abonēšanas maksa. LNT un TV3 finanšu problēmas ir šo privāto TV kanālu menedžmenta problēma, nevis problēma, kuras risinājums būtu jāuzliek uz sabiedrības un kabeļoperatoru pleciem.
Tāpat vēlamies uzsvērt, jau šobrīd valsts uzlikusi operatoriem par pienākumu pārraidīt klientiem sabiedriskos un nacionālos kanālus, nesedzot izdevumus par šīs apraides nodrošināšanu, kas jau tā ir uzskatāms par diskrimināciju attiecībā pret virszemes apraidi, kurā nacionālās apraides kanāli maksā par to apraidi. IZZI būdams sociāli atbildīgs uzņēmums, maznodrošinātiem cilvēkiem un sociāli neaizsargātajām grupām nodrošina arī tā saucamās sociālās televīzijas pakas. Š ie klienti nav rentabli, tie nenes peļņu. Savukārt, ja nacionālie kanāli kļūs par maksas kanāliem, tad diemžēl, palielinoties mūsu izmaksām, būsim spiesti aizvērt sociālās TV pakas, jo tās radīs zaudējumus uzņēmumam. Un tad jau valstij būs jādomā, kā nodrošināt vismazāk aizsargātajām sociālajām grupām Latvijas TV kanālu pieejamību.
Savukārt, ja televīzijas kanāli LNT un TV3 izlems iziet no nacionālās apraides un kļūt par maksas televīzijas kanāliem, kā arī vēlēsies, lai kabeļoperatori to saturu pārraida visiem saviem klientiem, tad šādā gadījumā TV kanāliem ir jārēķinās ar maksu par iekļaušanu sociālajās TV programmu pakās, kas segtu infrastruktūras izmantošanas izdevumus kabeļtelevīzijas operatoriem.
„Pirmkārt, jāuzsver, ka kabeļtelevīzijas operatori šobrīd pilnībā nodrošina visu nepieciešamo infrastruktūru kanālu pārraidīšanai. Signāla piegāde, pārraides nodrošināšana, infrastruktūras uzturēšana u.c. maksājumi: tas viss rada ievērojamas izmaksas gan IZZI, gan citiem operatoriem. Otrkārt, tieši mēs, kabeļtelevīzijas operatori, esam tie, kas kanāliem sniedz lielu auditoriju, kas nodrošina TV kanāliem galveno ienākumu avotu – ieņēmumus no reklāmas biznesa Latvijā. Pēc tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia datiem 62% Latvijas mājsaimniecību izmanto kabeļtelevīzijas, t.sk. IPTV operatoru sniegtos pakalpojumus,†skaidro S. Kraujiņa. „Tādēļ ir tikai loģiski, ja LNT un TV3, pārtraucot nacionālo apraidi un turpinot gūt ienākumus no reklāmas biznesa, sedz kabeļtelevīzijas operatoriem izdevumus, kas saistīti ar auditorijas un apraides nodrošināšanu. Tā ir normāla biznesa prakse, kas jau ilgāku laiku strādā citās attīstītās valstīs, piemēram, Vācijā, un to pilnībā atbalsta arī IZZI.â€
Ja LNT un TV3 nevēlēsies veidot sadarbību uz šādiem biznesa principiem, tad vienīgais iespējamais biznesa modelis ir šo kanālu iekļaušana tematiskajās pakās. Tas nozīmē daudz mazāku auditoriju nekā mazākās pieejamās TV pakas gadījumā un, protams, attiecīgi samazinātu paša televīzijas kanāla ieņēmumus no reklāmas. Turklāt, iekļaujot kanālus tematiskajā pakā, tālāk jau paši TV skatītāji noteiks to likteni, izvēloties, vai ir gatavi maksāt papildus par TV3 un LNT piedāvāto saturu. Te ir būtiski uzsvērt, ka TV kanālu konkurence nacionālajā apraidē ir niecīga, savā starpā sacenšas vien četri kanāli, tādēļ šobrīd gan TV3, gan LNT var lepoties ar labiem reitingiem, bet, ieejot maksas TV kanālu tirgū, šī situācija var strauji mainīties. Kad Latvijas TV kanāliem būs jāsāk konkurēt ar 100 citiem kanāliem, kuri piedāvā ekskluzīvas pārraides, tad var izrādīties, ka to saturs nav konkurēt spējīgs. Visu izšķirs TV skatītājs.
IZZI pilnībā atbalsta nacionālo kanālu viedokli, ka esošās situācijas risinājums ir daļēja sabiedriskā pasūtījuma nodošana LNT un TV3, kā to pieļauj arī likums. Ja sabiedriskās televīzijas, kuras būtisku ieņēmumu daļu saņem no valsts, piedalās reklāmas tirgū, tad ir tikai godīgi daļu sabiedriskā pasūtījuma nodot nacionālajām televīzijām, šādi sakārtojot tirgus attiecības. Savukārt valstij nodrošinot sabiedrisko pasūtījumu nacionālajiem kanāliem, tā varētu noteikt satura izveides kritērijus, ņemot vērā valsts un sabiedrības intereses. Tādējādi tiktu radīts kvalitatīvs, uz sabiedrības interesēm vērsts saturs nacionālajos kanālos. Ieguvēji būtu gan valsts, gan skatītāji, gan LNT un TV3.
Autors
Ieraksti
- Jums ir jāpieslēdzas sistēmai, lai varētu komentēt šo tēmu.
.
