Mazliet vēstures: konstruktors bērniem "Jaunais atomfiziķis"

[samurajs]

Padomijas laikos pie mums ļoti populāri bija dažādi konstruktori skolas vecuma bērniem. No tiem varēja savām rokām uzbūvēt lidojošus un peldošus modeļus, salodēt reāli darbojošos radio, izpētīt optiku, elektromagnētismu un daudz ko citu. Mūsdienās bez Lego maz ko var dabūt – nedod Dievs bērniņš saelposies svina tvaikus, iegriezīs pirkstā vai sakaifosies ar dihloretāna bāzētu līmi. Taisnību sakot, visi jaunie tehniķi tolaik izdzīvoja un arī reanimācijā neviens nenokļuva. Izrādās, ka augšminētie konstruktori nemaz nebija tie krutākie. Olsteras muzejā Ziemeļīrijā nesen izstādīts 1951. gada ASV konstruktors “Gilbert Atomic Energy Lab”.

Jā – tas skaitās visbīstamākais no visiem bērnu jaunradei paredzētajiem. Protams, uzbūvēt neitronu bumbu sievasmātei vai ÄŒernobiļu tēva pagalmā tas nepiedāvāja, bet komplektācijā ietilpa reāli radioaktīvie izotopi alfa, beta un gamma starojuma pētīšanai. Acīmredzot tais laikos par jonizējošā starojuma ietekmi uz veselību neviens nedomāja, vai arī tas vēl nebija izpētīts.

“Gilbert Atomic Energy Lab” sastāvā bez radioaktīvā materiāla U-238, Pb-210, Ru-106, Zn-65 ietilpa elektroskops, spintariskops, Vilsona kamera, Geigera skaitītājs, kodolfizikas rokasgrāmata «Prospecting for Uranium». Pēdējās rakstīšanā piedalījās arī projekta Manhattan vadītājs ģenerālis Leslijs Grovs. Pavisam ar konstruktoru varēja veikt ap 150 eksperimentus kodolfizikā.

Ja aptrūkās kodolmateriāla, vai tas ar laiku kļuva neaktīvs, bija iespēja pasūtīt papildporciju. Š im nolūkam kalpoja klātpielikts kupons (2. attēls). Diemžēl konstruktors tirdzniecībā bija vien īsu laiciņu, jo tas bija dārgs – 50 USD, kas apmēram atbilst 400 USD mūsdienās. Un vēl saka, ka amerikāņu bērniem bijusi maza sajēga par šādām lietām. Ja nu gadījumā kāds jaunais censonis veiktu kādu atklājumu, bija paredzētas balvas līdz 10,000 USD.

Konstruktora bilde pilnizmērā

[img]https://notepad.lv/userpix/28_71560cb2025922b7e853ee6a33b10f53_1.jpg[/img]

[img]https://notepad.lv/userpix/28_7edc6f5d3b3172bbccd197afd5359eed_1.jpg[/img]

[img]https://notepad.lv/userpix/28_5c29cae596998878165bd7aaee56dad8_1.jpg[/img]

Avots 1 u.c.

[MeistarsUnVergs]

Lūk šis ir konstruktors kurš arī man būtu bijis noderīgs skolas gados. Tajā laikā augušie cilvēki kļuva par fiziķiem, zinātniekiem. Mūsdienu siltumnīcas apstākļos augušie kļūst par pediņiem.

[Aldis]

Nu skaidrs no kurienes tie vēji pūš. Leslijs Grovs tač tautu bija tā nozombējis, ka tajā laikā tieši tā arī domāja, ka atomsprādzieni, un radioaktivitāte tiešām nav kaitīga. Tieši viņa pakļautībā notika pirmie atombumbu testi, uz kuriem pat brauca skatīties tautā zināmi un ieredzēti cilvēki, gluži kā teātri vai kino. Pēc tā laika amīšu galveno domām Hirosimas bumbas sprādziens bija humānākais variants kara beigšanai pret Japānu, utt…

[Crow]

“I just want to set the world on fi-ire

I don’t want to start a flame in your hea-art” ♪-♫

[img]https://i.imgur.com/VOx8pMR.jpg[/img]

P.S. Ja nebūtu japīši aizsūtīti “sēnēs”, domāju tas būtu neizbēgami noticis vēlāk un krietni traģiskākos apstākļos. Labi vien bija, ka uzmeta vismaz daļēji pamatota* iemesla kaut kur pēc iespējas ātrāk, kamēr vēl tehnoloģija bija salīdzinoši primitīva un švaka, nevis, teiksim, “netīrās bumbas” vai “Кузькина мать”.

* – apgalvojums, ka civilie nebija vainīgi un kādas briesmīgas paliekošas sekas tas radīja, manuprāt ir pilnīgi nekorekts. Vai nu valsts karo vai sēž malā pavisam. Un jebkādu “humānu” noteikumu diktēšana karā ir ņirgāšanās. Nekāda veida karš nevar būt kaut mazākā mērā humāns pēc definīcijas.

[msh]

Bija jau arī. Pirms tam viņi bija izcīnījuši kauju par okinavu, un viņiem bija palicis skaidrs cik nikna būs kauja par japānu – tāpēc arī viņi vēl šobaltdien var savlaicīgi savām karaspēka vienībām izdalīt purpura sirdis apbalvošanai uz sitiena, jo tolaik gaidot simtus tūkstošu ievainoto, šie uzražoja lielu daudzumu 😀

[Autors]

Ieraksti