stiepjams jeedziens samuraj. :> kameer studenti cepj augsjaa lapas pa 30 ls, tikmeer lielaas kompaanijas par to pasju prasa naudu simtos. (100, 200, 300).
klientam nekad nebuus prieksjstats par to, vai jams tiesjaam lapu pasuutiijis pie kvalitatiiva meistara, jo peec izstraades, it kaa viss ir okey, tad nu probleemas saak rasties jau peec meenesja, vai gada. saak liist laukaa visaadi neparedzeeti gadiijumi ar satura atteelosjanu, uzpeld drosjiibas caurumi, u.t.t. runa iet arii par tehnisko atbalstu sjaados gadiijumos.
ir ljoti daudzi vieglaas naudas streebeeji (es pats kaadreiz taads biju o_0), kas uzbliezj sjaadu nestabilu lapu, kas reaali funkcionee, tikai uz programmeetaaja iedomaatiem nosaciijumiem – “vinjs jau liks to infu taa, tur nekas savaadaak nevar buut”, bet reaali jaaparedz ir katrs gadiijums. katra siikaakaa nianse.
cilveeks var paprasiit par gaumiigu, bet it kaa vienkaarsju maajas lapu latus 500, vinjam var samaksaat, bet kur ir jeega sjaadai summai? klientam ir jaabuut paarliecinaatam, pie kaa vinjsj njem sjo pakalpojumu, kaa arii jaareekjinaas, ka par zemaam summaam “stabilu mantu” nedabuusi.
Ja par maajas lapu prasa 50-100 ls, okey = var buut neparedzeetas, vai tiisji atstaatas nepilniibas. Jo to noveersjana (piemeeram lapas atteelojums dazjaadaas paarluukprogrammas, informaacijas kopeesjana un ievietosjana caur WYSIWYG editoriem un nepareiza to gjenereeto koda interpretaacija atseviskjos gadiijumos) prasa papildus laiku.
Tacju ja iet runa par 300, 400, 500 ls, tad programmeetaajam ir jaaparedz katrs siikums un katrs pikselis. Tas ir vienkaarsjai maajas lapai. Jo cilveeks ir samaksaajis par to, lai sanjemtu kvalitatiivu produktu. 500 ls nav 100 ls = taas ir piecas nestabilas maajas lapas, vienas stabilas vietaa.
Pasji juus programmsjiki zinaat, kaa ir ar visaam taam sisteemaam. Cik daudz ir nepieciesjams pateereet laiku, lai paredzeetu katru niansi. Un veel sjiis nepilniibas atklaat testeesjanas procesaa.
kvalitaati sjajaa gadiijumaa nosaka reaals portfolio (ko Roberts negrib atklaat) ar klientu atsauksmeem.
kas attiecaas uz “kodu no 0”, jaatziist, ka sjaada veida programmeesjana ir visefektiivaakaa, ja pats programmeetaajs, tiesjaam zina, kur un ko un kaa dara. panjemt atveertaa koda risinaajumu, kuraa varbuut ir milzum daudz truukumu, jaapaiet ir gadiem lai tajaa visaa koderis iebrauktu – izskatiit simtiem, tuukstosjiem failu, un iebraukt tajos algoritmos meemais laika pateerinjsj. taa vietaa, ja programmeetaajs ir veidojis visu no 0 un izmanto savu saturvadiibas sisteemu arii citaam, sevis veidotaam lapaam, tad vinjsj visu jau zin no galvas un daudz lielaakaa aatrumaa spees atrisinaat kaadas probleemas.
.
