Neesmu baigais Unix sistēmu un vispār sistēmu kā tādu speciālists, bet šo to pašmācības ceļā cenšos apgūt.
Š obrīd esmu nospraudis sev mērķi iemācīties salikt Perfektu Ubuntu Web/Mail serveri.
Kamēr es to daru, es visu dokumentēju publiskā Google Pages weblapā.
Ja tā patiešām parokas pa internetu, tad visur ir sabāztas kaut kādas pusstrādājošas driskas. Kaut kur ir Ubuntu instalācija, kaut kur ir network settup, kaut kur ir PHP setup utt…
Viss ir izmētāts un reāli nekas no tā pa lielam tā smuki pēc instrukcijas arī nestrādā.
Tad nu es izlēmu dokumentēt katru soli pilnīgi no nulles un izveidot savu rokas grāmatu. Pirmām kārtām pašam priekš sevis nākotnes vajadzībām.
Otrām kārtām gribu, lai šī rokas grāmata palīdz arī citiem tādiem auniem, kā es. 🙂
Tātad, mans primārais mērķis ir uzstādīt Ubuntu 16.04. LTS ar Webmin, Virtualmin, Nginx, Postfix, Dovecot, Fail2ban, multiversiju PHP (ja kkā iespējams to izdarīt ar Nginx) un Rouncube + vēl dažādi sīkumi. Piemēram Let’s Encrypt.
Pa maksimumu vēlos izmantot Webmin konfigurāciju. Ir jau ērti komandrindā visu darīt, tomēr Webmin nav rakstīts dēļ tā lai strādātu komandrindā.
Kā viena no prioritātēm ir dokumentēt pareizo konfigurācijas secību. Respektīvi, ka labāk vai pareizāk no sākuma ir uzstādīt Nginx un pēc tam PHP un ka Nginx nedrīkst uzstādīt pirms nav nonests Apache utt.
Vienmēr jau var samaksāt visādiem pamuļķiem par uzstādīšanu, bet kā rāda pieredze, nespeciālistam atšķirt pamuļķi no laba speciālista ir pagrūti, jo lielākā daļa pamuļķu ļoti labi ir iemācījušies skaisti dirst, lai sevi kādam iesmērētu.
Tādēļ labāk tomēr ir pašam mācēt kaut ko izdarīt nekā nošķilt kāpostu visādiem betoniem & co jo garantiju par to ka dabūsi tiešām to ko gribēji šie pekstiņi nedod un laika klausīties viņu “supergudrajos” kontrargumentos arī nevienam nav.
Ja ir kāds, kurš vēlās apgūt tieši to pašu ko es, vai vēlas vnk padalīties ar savām zināšanām, wellcome. Nošārēšu to dokumentu un varēsim kopīgi to bīdīt.
+ es redzu arī iespēju šeit nopelnīt kādu kapeiku, kas manā gadījumā nav primārais mērķis.
P.S. Š obrīd neizskatu nekādus RH, Cento uc variantus. Vienīgais ko varētu pamainīt ir tikai nomainīt atpakaļ Nginx uz Apache, ja tiešām gribēsies vairākas PHP versijas.
Kad šis projekts būs pabeigts, tad uz šī bāzes mēģināšu to pašu izdarīt uz Cento bāzes un Ubuntu 16.10. + var paspēlēties ar Sendmail u.c.
PM
Tulko un uz priekšu. Viss darbojas, ja māk sekot līdzi instrukcijām. Tad tikai piemeklē papildus rakstus un resursus kā visu padarīt drošāku un miers.
Nu tajā tutoriālī līdz perfektumam tomēr ir patālu. DKIM, SPF, PTR utt nekā tur nav. Pa lielam plika moduļu instalācija. Turklāt ISPconfig specifiska un tas jau nu galīgi mani neiedvesmo.
Par vairākām php versijām un nginx – nekādu problēmu. Instalē php no
Kā viena no prioritātēm ir dokumentēt pareizo konfigurācijas secību. Respektīvi, ka labāk vai pareizāk no sākuma ir uzstādīt Nginx un pēc tam PHP un ka Nginx nedrīkst uzstādīt pirms nav nonests Apache utt.
Pilnīgi pie pakaļas tā secība. Tu tikai nevarēsi uzstartēt nginx uz 80 porta, ja to tajā brīdī ir aizņēmis apache. Bet tas neliedz viņiem abiem atrasties uz servera. Dažiem patīk pat darbināt abus reizē – nginx priekšā servē statisko saturu, pieprasījumus uz php failiem tālāk proksējot uz apache, tādejādi iegūstot nginx ātrumu un konfigurācijas iespējas statisko failu servēšanā, un apache .htaccess atbalstu vai kādu specifisku moduli. Tu vari kaut vai vienu lapu vai pat atsevišķu URL darbināt pa taisno ar nginx + php-fpm, bet citu proxēt uz apache, nodejs, citu virtuālu vai fizisku serveri vai vēl sazin ko. Nav tāda “nedrīkst”. Instalēt vajag to, kas tev ir vajadzīgs.
Nu, par Webmin jāsaka tā, kas tas atkarīgs no tā cik advancēts ir lietotājs. Par cik lielākā daļa lietotāju ir tikai tādi pus-speciālisti, kā es, tad man vieglāk ir ieiet kaut kādā GUI, nospiest Create new sub-server nekā komandrinā močīt lietotājus, ftp, domēnu iestatījumus utt. Es saprotu, ja ikdienā ar to strādā, tad protams tā ir vienkāršāk, turklāt ja ir izveidots gatavs skripts. Bet tas nav mans un vēl 98% lietotāju līmenis.
Varētu teikt, ka mērķis ir tāds, lai pēc tās instrukcijas pat mājsaimniece varētu izveidot sev web/mail serveri un menedžēt viņu.
Paldies par apstiprinājumu par Nginx/php. Mēģināšu to dabūt gatavu.
Bet nu jā, ja tu gribi hostēt daudz mazu lapiņu, tad droši vien savs ieguvums no webiska paneļa ir, lai var ērti uztaisīt jaunu domēnu/lietotāju, un ļaut lietotājiem pašiem kaut ko darīt, kaut vai vismaz nomainīt paroli. Bet ja vien neceri uz baigo hostinga biznesu (neiesaku), tad diez vai nonāksi šādā situācijā. Uz serveriem ko es pats menedžēju ir viena vai dažas lapas līdz ar to veltīt kādu laiku manuālai konfigurācijai nav problēma un uztaisīt pāris lietotājus komandrindā tā pat ir ātrāk, kā instalēt virtualmin un to pašu darīt tur.
Mailserveri vispār ir cits stāsts, un manuprāt tiem nevajadzētu atrasties uz viena servera ar webu. Un vispār vajag 3x padomāt, pirms stāties intīmos sakaros ar mailserveri, jo tas nozīmē neizbēgamas cīņas ar spamu, kvotām, aizmirstām parolēm un lietotāju problēmām. Es labāk to atstātu kādam citam. Man vairāki domēni ir uz google mail, un viss ir ideāli.
Bet ne visiem tas patīk. Mums taču pilna Latvija ir ar CIP, KGB, FBR un citām supersvarīgām personām. Nedod dievs Google izlasīs viņu e-pastus! 😀 😀 Respektīvi es par to daļu sabiedrības, kuri bļauj par spiegošanu un nevēlas izmantot kaut kādus Googles un Mikromīkstos.
Man pašam griežas vecu vecs Postfix/Rouncube mailserverītis. Nu.. atnāk kāds spams arī, bet 7 gadu laikā nekad nav bijušas nekādas problēmas. Diemžēl viņu netaisīju es pats no nulles. Pamatus man uzlika viens čoms tādēļ tagad gribu apgūt pats.
Uz atsevišķiem serveriem es gribētu, bet pagaidām smadzenes un laika par īsu, lai izdomātu, kā viņus abus smuki uzlikt aiz viena rūtera un IP. Turklāt lielākajai daļai lietotāju nebūs vēlme taisīt 2 mašīnas. Viņi gribēs all in one, tādēļ izvēlējos iet šo ceļu sākumā.
Jeb kurā gadījumā kad pabeigšu pirmo strādājošo versiju, imetīšu šeit linku uz to weblapu, kurā rakstu dokumentāciju. Pagaidām neesmu gatavs klausīties totālo nodiršanu, jo cilvēki Latvijā iedalās 3 kategorijās: 60% tie, kas dod padomus, 39.9999% tie kas kritizē un 0.00001% tie kas dara.
Preses relīzes