MicroMouse – roboti gudrinieki

[deivs001]

[imgl]https://notepad.lv/userpix/55_logo_4.jpg[/imgl]Ar katru dienu mūsu ikdienā arvien vairāk ienāk autonomas sistēmas, kas ir spējīgas strādāt bez cilvēka iejaukšanās. Tas ir gan pozitīvi, gan negatīvi, kā jau visām lietām, ko mēs, cilvēki, izgudrojam. Manu uzmanību piesaistīja roboti, kuru uzdevums ir atrast ātrāko izeju no labirinta, kas jāveic bez cilvēka iejaukšanās. Š ādus robotus angliski dēvē par – Micromouse (MM), latviski – Mikropeles. Laikam jau ir saistība ar īstajām pelēm, jo tās vienmēr atradīs izeju.

Kas tad ir šīs Mikropeles? Tie ir ar mikroprocesoru darbināti “kluči” ar pārvietošanās spējām. To galvenais mērķis ir atrast izeju no nezināma labirinta. Š āda veida ierīces mēdz dēvēt par tipisku mehatronikas paraugu, jo tas sevī apvieno datora, elektronikas un mehānikas nozares. Sacensības šiem robotiem notiek dažādās disciplīnās, dažādās valstīs, bet vienojošais ir tas, ka mērķis ir atrast īsāko un ātrāko ceļu no labirinta, ko palīdz izskaitļot robota smadzenes.

Kā jau visam mūsdienās, arī šādām sacensībām ir starptautiski noteikumi. Tie ir izlasāmi angļu valodā šeit (pdf formāta fails).

Video redzams MicroMouse darbības princips un arī reklāma par jau nopērkamo kitu, kas varētu būt noderīgs cilvēkiem, kuri tikai vēlas paslapināt pēdas šājā jomā. Ja ir vēlme nopietni nodarboties ar šādu robotu izveidi un plūkt uzvaras laurus kādās sacensībās, kuru dalībnieki nav tikai tavas sētas jaunieši, būs jāķeras pašam pie robota izstrādes. Pi:Co nopērkams šeit.

[youtube]https://www.youtube.com/watch?v=e_i5Qe58rzs[/youtube]

Pirmo reizi šādas sacensības parādījās 1970-tajos gados, precīzāk 1977. gadā. IEEE iepazīstināja pasauli ar MM konceptu. 1979. gada maijā tika paziņots par pirmajām sacensībām, kas norisināsies ar nosaukumu – “Amazing MicroMouse Competition” (Aizraujošās Mikropeles Sacensības). Tās notika Š…ujorkā, 1979. gadā. Tās gan nevarēja lepoties ar ļoti lielu dalībnieku skaitu, uz tām ieradās 15 dalībnieki un uzvarētājs bijusi pele, kas vienkārši sekojusi sienām. Tai bijis jāatrod izeju no 25.4 cm x 25.4 cm liela labirinta. Labirinta izmēri var šķist savādi, jo tā veidotāji izmantoja collas, izmēri collās ir 10 x 10.

Nākošais solis bija iepazīstināt arī eiropiešus ar šāda veida sacensībām un 1980. gadā profesors Džons Bilinslijs (John Billinsley) pēc sacensību noteikumu izmainīšanas to izdarīja. Pirmās MM sacensības Eiropā notika Londonā. Galvenās izmaiņas bija saistītas ar to, ka uzdevums mainījās. Tagad bija nepieciešams atrast labirinta centru, tādējādi sienu sekotājiem vairs nevarēja būt ar priekšrocībām. Sacensībās piedalījās ap simts dalībniekiem, bet tikai 9 dalībnieki iekļuva finālā. Nika Smita Sterling Mouse kļuva par pirmās vietas ieguvēju. Tā bija vienīgā pelīte, kas veica uzdevumu. Par spīti sasniegumam MM laiks un ātrums nav iespaidīgs. Tā uzdevumu veica 3 minūtēs un 49 sekundēs, pārvietojās ar ātrumu, kas bija mazāks par 0,18 m/s.

Nākošajā gadā, 1981., Parīzē notika nākamās Mikropeļu sacensību kārta “Micro Expo Exhibition” pasākuma ietvaros. Sacīkstēs piedalījās pieci uzvaras kārotāji, kas nevarēja saukties par lielu dalībnieku pulku. No šiem pieciem dalībniekiem veiksme uzsmaidīja Nikam Smitam ar viņa robotu Sterling Mouse. Š oreiz viņa veidotais robots labirinta centru atrada trīs ar pus minūtēs jeb 210 sekundēs.

[imgr]https://notepad.lv/userpix/55_untitled2_2.jpg[/imgr]

Bet Parīzes finālsacensībās piedalījās 13 cīkstoņi, no kuriem astoņi spēja izpildīt savu mērķi, atrast labirinta centru. Š oreiz Niks Smits (Nick Smith) ar Sterling Mouse mērķi paveica 68 sekundēs. Kāds cits dalībnieks, Alans Diblijs (Alan Dibley) piedalījās ar diviem robotiem, kas bija to astoņu vidū, kuri spēja tikt galā ar savu uzdevumu. Diens uzvarētājs bija Deivs Voodfields (Dave Woodfield) ar Thumper.

Parīzē notikušās secensības nebija vienīgās Eiropā, tajā pašā gadā notika otrās sacīkstes Apvienotajā Karalistē, kas norisinājās Vemblijā (Wembly). Parīzes uzvarētājs Deivs Voodfields (Dave Woodfield) ar Thumper piedalījās arī šajās sacensībās un ieguva godalgoto, pirmo vietu, ar laiku – 47 sekundes. Iepriekšējo AK sacensību uzvarētājs Niks Smits ieguva otro vietu, viņa labākais laiks bija 97 sekundes. Š āds rezultāts ir par 50 sekundēm sliktāks par pirmās vietas uzrādīto laiku, bet par 50 sekundēm labāks par bronzas medaļas ieguvēja uzrādīto laiku – 147 sekundes. Trešo vietu ieguva Alans Diblijs, šoreiz viņa godu aizstāvēja robots ar nosaukumu Thezius. Thezius bija īpašs ar to, ka to vadīja ar tā laika ievērības cienīgu personālo datoru – ZX80.

1982. gada “Euromouse ’82” finālsacensības norisinājās aprīlī, Londonā, Earls Court’a. Pirmajās trīs vietās iekļuva: Alana Diblija divi roboti, kas ieņēma pirmo un otro vietu, atstājot aiz sevis Alana Diblija T3.

Par sacensībām, kas notikušas 1983., 1984. gadā nav informācijas, bet tas nenoliedz, ka tādas ir notikušas. Nākamās apzinātās sacensības notikušas 1985. gadā. Tās norisinājās Japānā, Tsukubā. Japāna bija mājvieta pirmajām vispasaules mikropeļu sacīkstēm (“First World Micromouse Competiton”), kurās pirmās sešas vietas ieņēma Japānas roboti, bet septītais palika AK pārstāvis Deivs Voodfields.

1986. gads ir dzimšanas diena šīm secensībām ASV. Tās norisinājās Atlantijas pilsētā.

Intervija ar divkāršējo “All Japan MicroMouse contest” uzvarētāju – Deividu Ottenu (David Otten). Intervija notika pirms 26. ikgadējām Japānas mikropeļu sacensībām, kas norisinājās Tokijā, 2005. gadā. Deivids ir piedalījies šī sporta veida popularizēšanā gandrīz no pašiem pirmsākumiem.

[youtube]https://www.youtube.com/watch?v=hCHZ1JKRBdY[/youtube]

Par 2008. gada interesantāko dalībnieku “All Japan Micromouse Robot Competition” sacensībās robots-dreams.com atzina – Momoco8. Tā autors ir Shinichi Kome. Video materiālā ir redzami tā skrējieni pa labirintu. Interesi žūrijai un robots-dreams.com lietotājiem izraisījas fakts, ka robots pie pamatnes noturas ar putekļa sūcēja darbības principu. Pievilkšanas spēku tas rada ar ventilatora palīdzību, kas ļauj tam būt stabilam[imgr]https://notepad.lv/userpix/55_6a00d83451da2069e20105361ab53c970b_2.jpg[/imgr] un ātram. Par spīti savam risinājuma, lai palielinātu ātrumu, Momoco8 ieguva 6. vietu šajās sacensībās, uzrādot laiku 7.104 sekundes.

Pa labi esošo labirintu mēģināja pieveikt 87 peles ekspertu kategorijā un 102 zaļo kategorijā.

Ekspertu Top6 izskatās šāds (Robota nosaukums -> Izgatavotājs -> Valsts -> Uzrādītais laiks) :

1. MIN5 -> Ng Beng Kiat -> Singapore -> 6.433

2. BR8 -> Yin Shiang Ting -> Singapore -> 6.531

3. Golden Mouse -> Soh Yi Lang -> Singapore -> 6.707

4. Cool Y v3a -> Siew Peng Shorn -> Singapore -> 6.928

5. Excel-5 -> William Tan -> Singapore -> 7.060

6. Momoco08 -> Shinichi Kome -> Japan -> 7.104

Laiks pastāstīt par mūsdienu noteikumiem, izmēriem un citiem cipariem, faktiem.

Pamatā atrisināmais labirints sastāv no 16 x 16 kvadrātiem, katra kvadrāta izmēri ir 18 cm x 18 cm. Labirinta iekšējās malas augstumam jābūt 5 centimetriem un sienām – 1,2 centimetru biezām, ejām starp sienām jābūt – 16,8 centimetri. Kā arī labirinta ārējām malām ir jāapkļauj viss labirints. Tā sienām jābūt baltām, bet to augšpusei – sarkanai. Grīdai jābūt izgatavotai no koka un nokrāsotai melnā krāsā, kas nerada atstarojošu slāni.

Uzsākot meklēt ceļu uz centru robotam ir jāatrodas vienā no 4 stūriem, nosacījums ir tāds, ka uzsākt kustību var tikai pa vienu ceļu, slēgti trīs no iespējamiem četriem kustības virzieniem , vidū jābūt laukumam, kas sastāv no 4 kvadrātiem.

Ir jābūt vairākiem “pareizajiem” ceļiem, kas ļauj nonākt līdz centram.

Pats uzdevumu veicējs nedrīkst būt garāks par 25 centimeriem, kā arī platuma ierobežojums ir 25 centimetri, augstuma ierobežojumi nav. Robotam sacensību laikā ir jādarbojas autonomi un tas nedrīkst uzturēt sakaru ar kādu citu iekārtu vai būt radiovadāms.

Š eit atrodama galerija no “All Japan Micromouse Competition 2008”.

Avots: 1, 2, 3 , 4 , 5 , 6 , 7 , 8 , 9.

[samurajs]

Vispār labs sākums 🙂 Nākotnes sacīkstes manā redzējumā:

1. etaps: katram robotam iedot pa 1 Ls. Uzvar tas, kurš visātrāk atnes alu no veikala

2. etaps: katram robotam iedot pa 1 Ls. Uzvar tas, kurš visvairāk alus atnes.

3. etaps: robotiem nedot ne santīma. Uzvar tas, kurš visātrāk atnes visvairāk alus, un vēl nober atlikumu saimniekam uz galda 😀

[Creep]

Samuraj: otrais un trešais jau būtu saistīts ar nelegālām darīšanām :D. Gan jau, ka zagt šamos neviens nesūtīs :duno:

[Aldis]

Ja es samuraja saciikstees piedalitos, mans robots butu lidzigs kalvitim – pirmkart platuma zinja daudz var satilpinat, otrkart treshais etaps izietu veesi sveikaa 😀

[Autors]

Ieraksti