Minoca OS: pilnīgi no nulles un bez Linux klātbūtnes

[samurajs]

Divi amerikāņu programmētāji Evans Grīns un Kriss Stīvens “no nulles” radījuši kompaktu operētājsistēmu Minoca OS, kuru visiem piedāvā ar GNU licences noteikumiem, un atvērtais kods publicēts vietnē GitHub. OS uzrakstīta lielākoties valodā C, bet vietām izmantotas arī C++ un ASM. Minoca OS pieder universālajām OS, pēc izstrādātāju teiktā – “modulāra, elastīga un saderīga”, pie tam iestrādātas mērogošanas iespējas, kas ļauj to darbināt uz daudzkodolu procesoriem ar lielu RAM apjomu.

Kāpēc vajadzēja radīt Minoca OS? Esošās kodola izstrādes metodes nav mainījušās kopš pirmsākumiem 80.-90. gadu periodā, un ir neglābjami novecojušas. Linux kods ar daudziem miljoniem koda rindiņu ar katru gadu kļūst aizvien uzpūstāks un resursprasīgāks. Minoca OS izdevies visu iedabūt 625,000 koda rindiņās. Arhitektūrai x86 kodola apjoms ir tikai 750 KB. Visai sistēmai ar draiveriem un videobuferi pietiek ar 5-7 MB RAM. Š obrīd Minoca darbojas uz arhitektūrām x86, ARMv6 un ARMv7 ar virtuālās atmiņas atbalstu. Universālais interfeiss POSIX ļauj izmantot plašu programmatūras sortimentu. Vairākas populāras pakotnes jau ir preinstalētas. Oriģinālā draiveru struktūra dod iespēju ērti atjaunināt kodola komponentes bez nepieciešamības pārkompilēt draiverus.

No aplikāciju vai lietotāja viedokļa Minoca OS atgādina Linux serveri. Programmētāji apzināti izvēlējās šādu pieeju, lai varētu darbināt maksimāli daudz lietojumprogrammu. Atšķirībā no Linux būs lielāka ātrdarbība, mazāks energopatēriņš, samazināta atmiņas noslodze un “seemless” kodola atjauninājumi. Protams, ka ir daudzuzdevumu režīms, failsistēmu un tīkla atbalsts, kā arī citas augstā līmeņa komponentes.

Visticamākā Minoca OS pielietojuma sfēra – “lietu internets” (IoT), kur liela nozīme iespējai uzinstalēt sistēmu uz vājiem dzelžiem.

Nomēģināt Minoca OS[/url][/size]

[img]https://notepad.lv/userpix/28_minocaosgit700_1.jpg[/img]

[uldics]

No vairuma vajadzību puses skatoties, tas pats kas GNU/Linux, tikai bez kaudzes iespēju. Nav jau slikti, bet baigo nākotni neredzu, jo dzelži paliek arvien spēcīgāki. Tik vājus dzelžus atrast, lai Linuxu nevarētu darbināt jau tagad ir pagrūti atrast.

[msh]

“dzelži paliek arvien spēcīgāki”. Paliek jā, BET – kā saucās tas likums, kurš nosaka to, ka programmatūras rijība pieaug ātrāk nekā dzelžu spējas? Un tālāk jau seko tas visapkārt novērojamais marazms, ka ar katra – vai katra otrā – win iznākšanu prasās pēc jauniem dzelžiem… Jo industrijai vajag štancēt un pārdot, nevis optimizēt. Es atceros kā ceturtajā gadā kaste ar axp2500+, 256 MB RAM un winxp bez servisa pakām vienkārši lidoja [ceturtajiem peņiem tikmēr darbībā varēja just vieglu lagu] – a ko tagad ar tādu dzelzi var izdarīt? Uzlikt spēcīgi apgraizītu winxp SP3 un besīties ka pārlūkam tie 256 MB ir bijuši nebijuši, jo ar visādiem sūdiem pilnās interneta lapas tos norij ka nograb vien…

[Autors]

Ieraksti