Moderna tehnoloģija, kas var izkonkurēt fiksētos sakarus

[krisis32]

[img]https://www.supercenas.lv/images/products/1192709167_1015.jpg[/img]

Pašreizējā elektronisko sakaru attīstības posmā internets ir kļuvis par neatņemamu ikdienas sakaru rīku ne tikai privātpersonām, bet arī biznesa vidē. Lai arī pašlaik ne visi biznesa vadītāji ir apsvēruši pašreizējās iespējas un elektronisko sakaru labākos risinājumus savā uzņēmumā, tomēr drīz vien tieši internets kļūs par lielisku saziņas līdzekli, kas ļaus samazināt sakariem nepieciešamos izdevumus.

[img]https://www.tkarena.com/Portals/0/How%20to%20Guides/VoIP/logo_voip2.jpg[/img]

Viena no iespējām, kā padarīt mazākus tēriņus daudzās situācijās, ir interneta telefonija jeb VoIP. Vai tā tiešām ir un vai Latvijā iespējams nodrošināt kvalitatīvus sakarus digitālajā vidē, apskata NEXT.

Protams, daudzi ir dzirdējuši par Skype, Vonage, Packet8 vai citiem VoIP izplatītājiem, taču ne visi saprot, ko patiesībā šie nosaukumi nozīmē. VoIP (Voice over internet Protocol) nodrošina balss datu pārraidi digitālā formātā, nesamazinot skaņas kvalitāti, kas raksturīga datu pārraidei analogā veidā. Fiksēto sakaru nozarē šī tehnoloģija jau iekarojusi ievērojamu starptautisko zvanu tirgus daļu, izmantojot visefektīvāko cenu konkurenci, proti, sarunas ar cilvēku pasaules otrā malā bez maksas vai tikai pāris centiem. Lietojot pastāvīgo interneta pieslēgumu (vai nu mobilo, vai fiksēto) par fiksētu mēnešmaksu (piemēram, LMT iBiroju vai Lattelecom DSL), sarunas faktiskās izmaksas aprēķina, fiksēto mēnešmaksu dalot ar norunāto minūšu skaitu un visu pārējo, kam tiek izmantots internets.

Veidi ir dažādi

[img]https://scienceofcoachingsquash.files.wordpress.com/2008/08/skype_logo_1_medium.jpg[/img]

Protams, pats elementārākais interneta telefonijas veids ir Skype – lejupielādē šo programmu un runā, par ko vien vēlies. Taču tas nebūt nav vienīgais veids, kā sazināties digitāli.

Interneta telefonija piedāvā dažādus saziņas veidus. Vienkāršākais no tiem ir dators plus telefons. Tas nozīmē, ka vienam no lietotājiem ir jābūt ar skaņas karti aprīkotam datoram, otram savukārt parastajam telefonam, un šis lietotājs var atrasties jebkurā pasaules malā. Visam pamatā ir slūžas, kas, no vienas puses, ir savienotas ar telefona līniju un spēj atrast saikni ar jebkuru telefonu pasaulē. No otras puses, slūžas savienotas ar internetu un var sazināties ar jebkuru datoru pasaulē. Serveris, saņemot standarta telefona signālu, pārvērš to digitālā formātā (ja tas tāds jau nav sākotnēji) un pa internetu, izmantojot interneta protokolu, nosūta to tālāk.

Visvienkāršākais interneta telefonijas risinājums ir dators plus dators. Š ajā gadījumā nepieciešami tikai divi datori ar skaņas kartēm, kā arī mikrofons, austiņas vai skaļruņi.

Trešais interneta telefonijas risinājums ļauj nodrošināt šāda veida sakarus bez datora palīdzības, jo nepieciešams tikai tālruņa adapteris un telefons. Tirgū ir nopērkami vairāki tālruņi, kas atbalsta VoIP sakarus, tādēļ katrs interesents var izvēlēties sev atbilstošāko.

Ieviešot interneta telefoniju lielākās organizācijās, atklājās vēl vairākas VoIP priekšrocības salīdzinājumā ar fiksētajiem sakariem. Pirmkārt, elastība, jo ļoti viegli var paplašināt risinājuma funkcionalitāti. Piemēram, vienkāršu telefonsarunu var papildināt ar videoattēlu vai arī veikt interaktīvu informācijas apmaiņu, pārsūtot failus, ko var izmantot vairāki lietotāji.

Lai ieviestu VoIP, var izmantot jau esošu interneta protokola tīkla infrastruktūru, piemēram, datorus, tīklojumu utt. Turklāt dārgās un ražotāju specifiskās Private Branch Exchange centrāles var aizstāt ar programmām, ko iespējams integrēt grupprogrammatūrā, piemēram, Lotus Domino vai Microsoft Exchange. Tādējādi vienkāršāka paliek arī tīkla infrastruktūras pārvaldība, jo jāpārvalda tikai viens tīkls agrāko divu vietā.

Cik tas ir droši?

Gatavojoties globālajai pārejai uz interneta telefoniju, jārēķinās arī ar kādu negatīvu aspektu, roti, sarunas, tāpat kā e-pastu, var uzlauzt, respektīvi, noklausīties. Fiksēto vai mobilo sakaru tīklā noklausīties sarunas ir vienkāršāk, bet šādu risku neizslēdz arī plašāka VoIP komunikāciju ieviešana. Taču ir iespējams nodrošināt savu sarunu konfidencialitāti, tās kodējot. Tādējādi tās var noklausīties, bet nevar atšifrēt. Tā uzskatāma par interneta telefonijas priekšrocību, jo tradicionālo telefonsakaru izmantotājam šādu iespēju nav.

Briesmas nedrīkst ignorēt, bet, kopumā vētējot, tās ir pārspīlētas. Ieviešot organizācijā interneta telefoniju, ir jābūt pārdomātai drošības stratēģijai, līdzīgi kā datu tīklam. Ir jāparedz ugunsmūri pret hakeru aktivitātēm un jālieto antivīrusa programmatūra, jo īpaši tad, ja datori tiek izmantoti sarunām.

1

[elvisburdajs]

Vispār tas nav īpaši labi kopēt rakstus no žurnāla NEXT![img]https://www.secretskypeemoticons.com/skype/emoticons/animated/emoticon-0174-bandit.gif[/img]

Es tieši vakar lasīju šo rakstu. 😀

[deivs001]

krisis32, man nepatīk tava tieksme kopēt latviskos rakstus! Esi pievienojies atsauci vai neesmi, beidz tā darīt. Vari ielikt forumā apspriešanai, bet pārkopēt nav vajadzība un neuzskatu, ka ir pretendents uz publicēšanu pie rakstiem vai ziņām.

[Aldis]

No krisis32 šādu variantu ne pirmo reizi redzu – ta nu gan darit tiesham nav ne skaisti, ne gudri! 🙂

Es ja jaunumus drukaju, tad no arzemju resursiem, tulkoju, daros, un ari neskopojos ar atsaucem!

Ja rakstu revjuuvu no nulles, tad avotus ir gruuti uzskaitit, jo lekaju pa googli, skatos citus cilveku komentarus, viedoklus, un censos tu iisi pasniegt, lai informacija butu kodoliiga un trapiga, pie reizes neliktu vilties lietotajam! 🙂

P.S. – ja njemts no ta pasha tevene, tad stulbi sanaktu – jo notepad.lv raksti ari tiek publiskoti teevenetaa, ta pat ka boot el ve raksti, un datuve raksti 😀

[samurajs]

Tāpēc arī šoreiz neapstrādāju, lai paliek kā izglītojoša foruma tēma.

Var jau ņemt materiālu no LV avotiem, bet tad tam jābūt pārstrādātam, tanī jābūt autora paša viedoklim, autora pieredzei darbā ar šādām lietām utml. Vēl, protams, var atsaukties uz LV avotiem, ja raksts par notiekošo Latvijā.

Katrā gadījumā paņēmiens “copy-paste” pie mums nerullē.

[Autors]

Ieraksti