mp3 kļuvis par atvērto standartu visā pasaulē

[samurajs]

2017. gada 23. aprīlī beidzās pēdējo licenču termiņi populārajam audio formātam mp3, un pilnvarotā kompānija Technicolor pārtrauca licences atskaitījumus no programmatūras un iebūvēto risinājumu izstrādātājiem. Kaut arī mp3 mūsdienās iebūvē gandrīz vai tējkannās, tomēr par velti tas bija tikai mājas lietotājiem. Komerclietotājiem par to nācās maksāt izstrādātāju apvienībai Fraunhofer IIS. Ziedu laikos – 2005. gadā maksa par licencēm sanāca ap 100 miljoniem USD. Eiropas Savienībā mp3 licencēšana tika atcelta jau 2012. gadā, bet ASV to atcēla tikai tagad. Tāpēc arī Ubuntu lietotājiem nācās pašiem pieinstalēt mp3 atbalstu no metapakas ubuntu-restricted-extras. Mūsdienās tas notiek ar vienkāršu checkbox ieķeksēšanu pie instalācijas, bet tomēr.

mp3 audio standarts pēc būtības ir visai līdzīgs foto standartam JPEG. Apjoma ekonomija notiek uz mazāk svarīgo spektra sastāvdaļu apcirpšanas rēķina. Skaņas gadījumā tie būs augšējie toņi virs 10 KHz. Tāpēc pirmsākumos mp3 ieraksti ļoti atšķīrās no nekompresētā FLAC formāta – īpaši “augšas” zaudēja savu dzidrumu. Mūsdienās viss ir pamatīgi uzlabots, un atšķirt 320 kbps mp3 no FLAC spēs ne jau katrs. Jebkurā gadījumā user vulgaris, kam zilonis mēreni uz ausīm uzkāpis, nesaklausīs nekādu atšķirību. Standarta lame coder sāk apcirpt frekvences tikai virs norādītā sliekšņa:

CBR 96 kbps: 14000 — 15000 Hz;

CBR 112 kbps: 15000 — 15600 Hz;

CBR 128 kbps: 16000 — 16500 Hz;

CBR 160 kbps: 16500 — 17500 Hz;

CBR 192 kbps: 18000 — 18700 Hz;

CBR 224 kbps: 19000 — 19400 Hz;

CBR 256 kbps: 19500 — 19700 Hz;

CBR 320 kbps: 20000 — 21000 Hz.

[img]https://notepad.lv/userpix/28_mp3_1.jpg[/img]

Avots u.c.

[Autors]

Ieraksti