Nacionālās tiesāšanās īpatnības amerikāņu gaumē

[Crow]

[imgl]https://notepad.lv/userpix/1778_4cfb7jm9kw9jr0t9u9x_1.png[/imgl] Cienījamais kolēģis KoЯn jau ir pavēstījis, ka Nīderlandē attiecībā uz tā saukto pirātismu sāk cilvēkiem parādīties saprāta pazīmes (skat. avotu nr. 1). Tikmēr slapjā okeāna otrā pusē trakie jeņķi atkal izceļās ar tieši pretējo – vājprātu. Visiem zināms, ka no tiesāšanās ja arī kāds gūst labumu, tad tie ir advokāti, kas par likumu apiešanu ar līkumu un citām darbībām ierauj pamatīgu kāpostu. Un jeņķiem ļoti patīk tiesāties. Par dažām prasībām gan atliek tikai pabrīnīties un sērīgi nopūsties – kādēļ gan es negāju studēt jurisprudenci.

[align=justify]Š ā gada vasarā US Copyright Group (USCG) iesniedza kolektīvo prasību pret veselu bariņu (vairākiem tūkstošiem) cilvēku, kas vainojami filmas The Hurt Locker lejupielādē. Vienīgais viņu pierādījums – IP adrese un laiks. Ja šis plāns būtu izdevies pilnībā, teorētiski būtu iespējams tiesas ceļā ieraust vairāk naudas nekā šī filma to spēja izrādēs kinoteātros, jo izlīguma summa bija 2500 ASV dolāri “uz galviņu”.

Taču, par lielu nelaimi šai potenciālajai naudas mašīnai, uz skatuves parādījās labais puika (pozitīvs tēls), advokāts vārdā Graham Syfert. Viņš piedāvāja apsūdzētajiem sākotnēji par 10 dolāriem (vēlāk par 20 dolāriem) iegādāties kaudzi ar papīriem (veidlapām), kas jāaizpilda, lai mēģinātu pārliecināt tiesu, ka USCG nedrīkst visus apsūdzētos tā sabāzt vienā maisā un iesūdzēt, bet būtu spiesti pienācīgi izvērtēt katru gadījumu individuāli. Visticamāk, tādā gadījumā USCG pat nedomātu par kaut kādu tiesāšanos, jo iespējamā peļņa no izlīguma summām neatsvērtu procesā ieguldītos līdzekļus. Š is mazais rūpals vērtējams kā gaužām izdevīgs gan advokātam, kas no tā gūst kaut mazu, bet peļņu, kā arī apsūdzētajiem, kas tādējādi var palīdzēt sev paši, nealgojot katrs sev advokātu.

Diemžēl, kad visi striķi trūkst, iesūdzēt galu galā var arī pašu advokātu. Sajūtot, ka lielā nauda aiziet gar pašu degungalu, USCG iesnieguši prasību pret Graham Syfert, apsūdzot viņu “lieka darba taisīšanā”. Visiem zināms, ka mēness ir no siera. Un visiem zināms, ka šo veidlapu aizpildīšana un iesniegšana bija katra apsūdzētā tiesības, kā tas paredzēts likumā. Tāpēc Graham Syfert šo apsūdzību sauc par pilnīgi vājprātīgu. Lai šis kalpo kā akūta dūre sejā tiem, kas apstrīd “nav taisnības virs zemes, dūrei tik spēks”.

[img]https://notepad.lv/userpix/1778_bpzum5qtil9rifx6490_1.png[/img]

Avoti: 1, 2 un 3.

[shadowmen]

Piedod,bet sadam rakstam ista vieta foruma….

[zivs]

[align=justify]Jo vairāk lasu Crow un Nīdēja rakstus, jo vairāk pārņem sajūta, ka NP ir kaut kāds pirātu atbalstītāju midzenis … Varbūt tomēr vajadzētu ievērot kaut kādu pieklājības etiķeti, rakstot savus “all hail zagt un piesmiet” rakstus? Vai varbūt tomēr atturēties no “ejam zagt, jo tas ir forši un stilīgi!” un “aizstāvam zagļus, jo tas ir forši un stilīgi!” publikācijām? Kurpe.lv pārvēršas par Macfag saitu, NP pamazām pārvēršas par zaglēnu ziņu saitu …

[cesedy]

itkā jūs nekad, nekad mūžā nwebūtu lejupieladējuši nelegāli.. un tagad pēkšņi jūs apsūdzētu un tad ar lielam acīm brīnītos.. perfektie atradušies..

[Crow]

Zivsjaunskungs aizmirst, ka rakstā minētajiem pilsoņiem, neatkarīgi no Rozenkreiceru taisnības bruņinieku un nicināmo zagļu savstarpējās apsaukāšanās, ir federālajā likumā paredzētas tiesības tikt tiesātiem pilnā procesā un individuāli, nevis nožvidzinot prokuroram gar acīm IP adrešu sarakstu tapt slīcinātiem vienā lielā maisā.

Kā arī viņš, tā šķiet, nav savā laikā pildījis mājasdarbus politikas zinībās un pasaules vēsturē, jo par Habeas Corpus Act (nevainīguma prezumpciju) ir aizmirsis (šaubos, ka nav dzirdējis nemaz).

Bet varbūt vēlas apgalvot, ka šādas tiesāšanās ir pareizas? Iedomāsimies analoģisku piemēru – Notepad dēļ riebīgā Crow un nīdīgā Nīdēja ir kļuvis par zagļu midzeni un LAMPA atnāk un iesūdz visus Notepad lietotājus, kas ielogojušies pēdējā pusgada laikā.

Ja kolektīvās prasības netiktu atsauktas, tad “zagļi” tiktu, visticamāk, arī notiesāti pēc pilnas likuma bardzības. Diemžēl mantrausīgie (vai varbūt – visžēlīgie) USCG nevēlas noskaidrot patiesību, ja par to viņiem nekas skanošs nespīd.

Enīvej, raksta mērķis bija pasvītrot tiesāšanās nejēdzīgumu, nevis to, ka zagt ir forši un stilīgi. Lieku reizi piebildīšu, ka rakstu saturs neatspoguļo “redakcijas viedokli”. Notepad (pagaidām) tādas nemaz nav 🙂

Paldies par uzmanību. Tā mani ārkārtīgi glaimo, I might add 😀

[samurajs]

Patiešām, tas pirātisms te ir jāizbeidz… no tā vienalga paēdis nebūsi 😀 Mums vajadzīgi aktuāli, pamācoši raksti par Latvidžai aktuālām tēmām:

1. Kā iedzīvoties no Eiropas fondu naudas?

2. Kā atmazgāt miljonu?

3. Cik lieli kukuļi kuram jādod?

4. Kā pareizi organizēt cigarešu kontrabandu no Krievijas?

5. Kā nopirkt politisko partiju?

A jūs te ar kaut kādu pirātismu… 😀

[Nelabojams]

Niknais cien. Zivs koments uzvedināja mani uz mazām pārdomām. Ko aizstāv Zivs un ko aizstāv Vārna un Nīdējs?

Diemžēl (un rakstos var pārliecināties) tam anahronismam un neloģismam, ko sauc par “autortiesībām”, ar pašu autoru tiesību aizsardzību ir gaužām maz sakara. Pat vēsturiski tas ir cēlies kā mehānisms Londonas izdevniecību tiesību aizstāvībai, nevis tiem autoriem, kurus tās drukāja. Pats savulaik esmu atteicies no sadarbības ar kādu izdevniecību, jo mani neapmierināja piedāvātās autora “tiesības” (atskaitot nožēlojamu sākotnējo honorāru, to praktiski nebija); tiesības bija tikai izdevējam. Uz autoru rēķina vārās gandrīz tikai izdevēji – grāmatu, mūzikas, kino – pēc pirmā “buma”, ja tas ir komerciāli veiksmīgs, atmetot autoriem druskas – ja vispār kaut ko. Vienīgi kādas kulta figūras var kļūt par zināmu izņēmumu, bet gadās, ka viņām par to ir jāsamaksā ļoti dārgi. Ar kroplu tēlu tikpat kroplas domāšanas auditorijas izpatikšanai (Lady GaGa). Ar sabeigtu veselību un galu galā pat dzīvību (M.Jackson). Vai vienkārši kļūstot par naudas pumpi savai alkatīgajai apkārtnei un pat “tuviniekiem” (B.Spears)

Pašreizējā situācija atgādina tos laikus, kad mehāniskais braucamrīks nedrīkstēja braukt ātrāk kā 2,5 jūdzes stundā un pa priekšu jāskrien cilvēkam ar brīdinājuma karogu.

Turklāt – daudzu citu pietiekami radošu profesiju cilvēku radītais produkts pelna vienreiz – kad nonāk pie pircēja/pasūtītāja. Kādēļ lai daļa būtu vienlīdzīgāka par citiem un varētu ar savu vienreiz radīto pelnīt un sagādāt peļņu starpniekiem gadu desmitiem? Tam ir dramatiskas sekas: katastrofāli krītas jaunradītā kvalitāte. Talantīgs autors kaut ko sacerējis, var no tā baroties visu mūžu un viņam vairs NEVAJAG radīt! Un viņš bieži vien vairs nerada arī… . Kaut vai paskatieties uz tiem kādreiz patiešām talantīgajiem cilvēkiem, kurus redzam tagad kā Kakas-Lakas valdes locekļus. Kur palikuši viņu jaunākie gara darbi? Tauciņos… No otras puses, tas veicina pseidoradīšanu tikai komercijai. Kurš te no mums nav sūdzējies par lētās komercmūzikas plūdiem, kuros noslīkst patiešām vērtīga mūzika un potenciālie tās radītāji, jo viņi nevar izsisties cauri to pašu starpnieku uzliktajām barjerām. Tādas Kakas-Lakas nāk un pieprasa nodevas par – viņu pašu radīto mūziku!

Diez vai kāds saprātīgs cilvēks noliegs, ka autoru tiesībām uz savu gara darbu jābūt aizsargātām. Taču par labu patiešām autoriem un saprātīgā mērā. Kādi pieci gadi varētu būt pietiekami saprātīgs laiks, lai baudītu sava produkta nestos augļus. Cik gadu tieši – to vajadzētu izlemt reāliem autoriem-ekspertiem bez starpnieku dalības. Pēc tam katrs kaut cik radošs autors jau ir zaudējis reālo kontroli pār paša radīto un “vārīties” turpina vienīgi starpnieki. Autortiesības miruša cilvēka darbam vispār ir nonsenss!!! Un nav ko te muldēt par mantiniekiem! Mūsu pašu latviešu kultūrtelpā var atrast piemērus, kā tas nobremzē labas un derīgas lietas, kamēr sen mirušais autors laikam griežas kapā uz otriem sāniem. Normāls autors priecājas, ja viņa darbu atceras un tur godā, tas ir viņa galvenais gandarījums. Jaunradītajam pēc saprātīga un ne pārāk ilga laika ir jākļūst par visas cilvēces kultūras mantojumu. Bez visādiem datu nesēju nodokļiem, u.tml., kur atkal galvenie ieguvēji ir un būs tikai šīs naudas administrētāji.

Sorry, varbūt mazliet pagari un haotiski, bet no sirds.

[Imhoteps]

[img]https://www.bildites.lv/images/a5sy576g94zap10diy1i_thumb.png[/img]

[img]https://www.bildites.lv/images/xn4w07fx0vn4ybfi83u2_thumb.jpeg[/img]

Jāsaprot, ka IT tehnoloģiju laikmetā “autortiesības” sen jau vairs nevar tikt uzlūkotas caur 19./20. gs. tiesisko konstrukciju prizmu – tālaika pieņēmumi ir nevien neglābjami novecojuši, tie kļuvuši par absurda pilnu arhaismu. Tie ir izdevīgi vien izveicīgiem ierakstu kompāniju darboņiem.

Savukārt skatuves māksliniekiem jāsaprot, ka laiki, kad varēja neko nedarīt un cerēt vien uz honorāru pārskaitījumiem no pārdotiem ierakstiem, ir beigušies kopš Interneta ieviešanas 1995. gadā. Jāmaina peļņas prioritātes, jāpieceļ savas pakaļas no ādas zviļņiem un jāsāk beidzot koncertēt UZ SKATUVES. Aber alkatīgo buržuju-kopirastu bandas izdzenamas ar sūdainu mietu (ja ne tiesājamas).

[Kon]

Mehh X> Pirmkārt, pat, ja Es saņemtu ieteikumus, ko rakstīt un ko nē, no NP administrācijas, tas novestu tikai pie “lūpas uzmešanas” 😀 nevis tematu izmaiņām, tāpēc vari aptuveni iedomāties, cik ļoti man ir pohuj vienalga par tavām velmēm 🙂

Jau, Nelabojams un Imhoteps, publicētajiem paskaidrojumiem vēlos pievienot lietotāja Snorx tekstu

Snorx wrote:

Vecā tēma par zagšanu 🙂 Zagšana ir tad, ja tu īpašniekam paņem mantu vai vērtību un viņam šīs lietas vairs nav. Ja kāds uzskata, ka izmantot apiešanas ceļus es izmantoju kopiju no tava īpašuma, tad tā ir katra paša darīšana, tad jau sanāk ka vienmēr uz ielas satiekoties divu Audi A6(dajebkādiem) īpašniekiem, viņiem uzreiz jāklūp krāgā vienam otram? Un es nenesu software ražotājam zaudējumus, bet gan viņš nesaņem sevis plānoto peļņu… Tikpat labi iestādot kartupeļus tīrumā un rēķinot, ka būs tik un tik raža par tik un tik santīmiem, ko reāli es nesaņemu galarezultātā, tad sanāk, ka tīrums mani ir apzadzis? Un par tādiem kreiso variantu lietotājiem dažs labs ražotājs vispār nezin, tā kā viņš par šiem nezināmajiem, kā Tu vai es, nevar nemaz rēķināt plānotu peļņu. Par pirātismu(aka zagšanu peļņas nolūkos) ir cita runa.

Un vēlreiz, jau par leģendu kļuvušo, [Currently Listening To: Music I Didn’t Pay For]

Varbūt tieši Tevi augstāk minētais neuzrunās, jo izskatās, ka brainwashing‘s ir pierādījis savu spēku pilnībā un pārliecināt Tevi par pretējo būtu tas pats, kas diskutēt ar vecu tantiņu par Dieva eksistenci, bet priekš Tiem, kas zin, ka zeme ir apaļa un sekss ir kas vairāk nekā tikai pēcnācēju radīšana, varu piedāvāt savu ieskatu.

Digitalizācijas laikmets ir skāris teju visus procesus ar kuriem ikdienā, vairāk vai mazāk, saskaras cilvēks, tajā skaitā arī mūzikas klausīšanos. Vēl nesen pēdejais modes kliedziens bija pārnēsājamie audio kompaktdisku atskaņotāji. Ir pagājušas pāris desmitgades un tagad pārnēsajamie audio atskaņotāji ietilpst mūsu dūrē, bet arī diski nekur nav pazuduši, tos vēl aizvien var iegādāties. Iegādājoties mūzikas albūmu fiziskā formātā mēs iegūstam daudz vairāk kā lejupielādējuši to internetā. Izcils piemērs varētu būt japāņu post roka grupas MONO albūms Walking Cloud and Deep Red Sky, Flag Fluttered and the Sun Shined, kuram tika pievienota loksne origami papīra un instrukcija kā locīt dzērvi, tādejādi sekojot vienā no albūma kompozīcijām izteiktajai domai. Mēs iegūstam labāku skanējumu nekā MP3, mēs iegūstam priekšmetu, ko pievienot savai kolekcijai un/vai atrādīt viesiem, mēs iegūstam priekšmetu, kuru varam sajust (offtopic : dievinu jaunas grāmatas smaržu). Nekas, laikam ritot, nemainās un vēl aizvien būs daudzi, kuriem manis minētās lietas būs svarīgas un tiks pirkts gan vinils, gan CD, gan SACD un tā tālāk un tā jo projām 🙂

Bet, kā jau pieminēju sākumā, ir digitalizācijas laikmets, dziesmas tagad var iegādāties digitālā formātā audio datņu izskatā, kas ir lieliski. Ne visiem ir nepieciešams viss augstāk minētais, ja var vienkārši samest dziesmas pleijerī un klausīties, piedevām tās iegūstot, neizejot no mājas. Taču ir viens bet – cena. Mums tiek piedāvāta albūma kopija par teju ekvivalentu naudas summu, ko mums nāktos iztērēt pērkot disku. WTF?

A) Es šodien nopirku [insert what You want] jaunāko albūmu digitāli!

😎 Forši.

A) Re kur viņi ir, ar DRM aizsargāti audiofaili!

😎 .. forši ..

Tas ir tāpat kā ķīniešu iPhone pārdot tādā pašā cenā kā oriģinālo. Un vēl jautājums par kvalitāti. Pārsvarā dominē MP3 kā audio formāts, lai gan disks sniedz daudz labāku kvalitāti. Lai arī manas, kā daudzu citu, ausis īpašu atšķirību neizjūt, bet mans maks gan izjustu.

Atkal tas, kas minēts demonbaby rakstā .. 80% mūziķu, kurus es klausos, esmu uzzinājis tieši caur abiem Oink pēctečiem. No kā sastāv pagrīdes apritē esošā mūzika .. dominē bezpersoniskā scēna ar saviem v2 ripiem un labākas kvalitātes interneta veikalu piedāvājumiem un ir otrā daļa .. entuziastu pirkti diski, kas tiek pārnesti digitāli dažādos formātos sniedzot iespēju klausīties citiem. Kurā momentā viņi zog?

Oink pēcteči un arī tas pats pirate bay laikam regulāri prezentē jaunos māksliniekus, sniedzot iespēju tiem sasniegt daudz lielāku auditoriju. Piemēram šodien Es noklausījos, iekš what? prezentēto, Billions and Billions par kura eksistenci citādi nekad nebūtu zinājis.

Ir vēl daudz ko teikt, bet jāskrien 😀

[Gabiz]

Nelabojams, viss maksaa tik daudz un tik ilgi cik mietpilsonju bars ir gatavs par to maksaat…

[rasty]

spiest šeit[/url][/color]

[Evers]

Manuprāt ir ļoti labi te redzēt šāda veida rakstus, lai notepad.lv ir brīvdomātāju portāls nevis brainwash atbalstītājs! 😀

[Autors]

Ieraksti