Sākumlapa › Forumi › Notepad.lv › IT ziņas › Raksti › Nedaudz par Qt framework
1996. gadā norvēģu uzņēmums Trolltech izlaida multiplatformu aplikāciju izstrādes komplektu – Qt framework, kurš sevī ietver C++ papildinošas klases darbam ar GUI, datu bāzēm, Open GL grafiku, tīkliem, datu apstrādes plūsmu vadīšanu, XML un skriptēšanu. Pēdējā versijā (4.4) tika pievienots HTML dzinējs WebKit.
[img]
Qt framework (turpmāk – Qt) turpina attīstīties un pašreizējā versija iekļauj sekojošus izstrādes rīkus:
Qt Designer
Qt Assistant
Qt Linguist
Qmake
Tekošā Qt versija atbalsta sekojošas platformas:
Unix/X11 – Linux, IBM AIX, SGI IRIX, HP-UX, Sun Solaris u.c.
Microsoft Windows (no 98 līdz Vista)
Mac OS X (>=10.3)
Embedded Linux (platforma mobilajām ierīcēm)
Qt programmu var nokompilēt uz jebkura standarta C++ kompilatora, jo pirms kompilēšanas kodu apstrādā MOC (Meta Object Compiller), kurš pārveido nestandarta Qt atslēgas vārdus standarta C++ kodā. Qt neaizvieto C++ valodu, bet gan papildina to, tāpēc Qt programmās var izmantot visas standarta C++ galvienes (headers) un bibliotēkas. Tas pats attiecas arī uz valodu C.
Qt arī atbalsta citas programmēšanas valodas kā Java (QtJamb), PHP (PHP-Qt), Python (PyQt), Ruby (RubyQt) u.c. RubyQt un PyQt ir plaši realizēti daudzos Linux distributīvos gan sistēmas programmu veidā, gan utilītprogrammu, kā arī multimēdiju programmu veidā (piemēram, Amarok).
Qt tiek izlaists zem divām licencēm – zem komerciālās, gan zem GPL kā atklātā pirmkoda versija, kur gandrīz neatšķiras no pilnas komerciālās versijas. Komerciāo licenču īpašnieki drīkst izlaist Qt programmas zem jebkuras licences, bet uz atvērtā pirmkoda Qt versijas izstrādāto programmatūru drīkst izplatīt tikai zem GPL licences .
Ar Qt ir izveidotas tādas multiplatformu programmas kā interneta pārlūks Opera, VoIP klients Skype, matemātikas aprēķinu un mācību programma Mathematica, grafiskā vide UNIX tipa operētājsistēmām – KDE, video montēšanas programma MainActor un daudzas citas.
Mājaslapā Qt-apps.org
“Trolltech provides its Qt and Qtopia products under commercial licenses for proprietary development and under the GPL and similar Open Source licenses for free and open source development.”
Valodja: vai parastam mirstīgajam, kurš nestrādā par programmētāju, nezin algoritmu teoriju un neko īpašu nejēdz arī no C++ – ir kādas cerības šīs fīčas pielietot praksē?
Jā, Samuraj. Dizainieri arī nemāk programmēt, bet bez problēmām va strādat ar Qt Designer – interfeisa izstrādes rīku. Ja runa iet par GUI programmu izstrādi, tad Qt filosofija sadala darbu – inerfeiss dizainieriem, bet kods – programmētājiem.
Valodja: varētu jau nu gan tuvāk pastāstīt par darbu ar Qt (ar piemēriem) – vai nu atsevišķā rakstā, vai tepat komentos
Pašlaik kā reizi meklēju kadu smuku jauku un pūkainu prog_val lai brīvā laikā pie aliņa kautko pakodetu, būs jāpapēta sīkāk
Preses relīzes