Nelegālās datorprogrammas izmaksā miljardus gan individuālajiem lietotājiem, gan uzņēmumiem

[shady]

Tie interneta lietotāji, kas izmanto nelegāli iegūtas datorprogrammas cerībā ietaupīt naudu, pakļauj sevi kaitniecisku datorprogrammu riskam. Š ādam riskam ir pakļauts katrs trešais individuālais lietotājs un trīs no desmit uzņēmumiem, norādīts Microsoft pētījumā, kas veikts sadarbībā ar izpētes kompāniju InternationalDataCorporation (IDC).

IDC pētījums “The Dangerous World of Counterfeit and Pirated Software” tika publicēts projekta „Play It Safe” ietvaros, lai veicinātu izpratni jautājumos, kas saistīti ar nelegālo programmatūru. „Play It Safe” ir globāla Microsoft iniciatīva, kas uzsver legālas programmatūras lietošanas nozīmi. Pētījumā atklāts, ka kaitniecisku datorprogrammu radīto bojājumu dēļ patērētājiem nāksies ieguldīt ap 1,5 miljardus darba stundu un iztērēt 22 miljardus ASV dolāru, lai atkoptu savus datorus un atbrīvotos no kaitnieciskajām programmām, kas iekļuvušas viņu datoros. Uzņēmumi būs spiesti iztērēt aptuveni 114 miljardus ASV dolāru, lai novērstu šo kaitniecisko darbību sekas.

[img]https://notepad.lv/userpix/29_pirate_software_1.jpg[/img]

Globālajā pētījumā tika analizētas 270 tīmekļa vietnes un Peer-to-peer (P2P) tīkli, 108 programmatūras lejupielādes,155 CD/DVD, un tika intervēti 2077 patērētāji un 258 IT vadītāji Brazīlijā, Ķīnā, Vācijā, Indijā, Meksikā, Polijā, Krievijā, Taizemē, Apvienotajā Karalistē un Amerikas Savienotajās Valstīs. Pētnieki atklāja, ka 45 % nelegālo programmu, kas nenāca komplektā ar datoru, iegūtas internetā, un 78 % šo programmu, kas lejupielādētas no tīmekļa vietnēm vai P2P tīkliem, ietver dažādu veidu spiegprogrammatūru, bet 36 % satur Trojas zirgus un reklāmprogrammatūru.

“Š…emot vērā to, ka pirātisma līmenis Latvijā ir 54%, var diezgan droši pieņemt, ka vismaz trešdaļa datorlietotāju, paši to nemaz nenojaušot, ir pakļauti kaitniecisku programmu darbībai. Kibernoziedznieki var nozagt cilvēku personīgo vai finanšu informāciju vai attāli ieslēgt inficētā datora videokameru un izspiegot savu upuru darbības. Labākais veids, kā izvairīties no šādiem draudiem, ir, pērkot datoru, pieprasīt oriģinālu programmatūru un būt piesardzīgiem gadījumos, kad piedāvājums ir pārāk labs, lai būtu patiess. Iegādājoties datorprogrammu, vajadzētu pievērst uzmanību tam, vai produkts ir oriģinālajā iepakojumā, vai tam ir nepieciešamie autentiskuma sertifikāti, vai piegādātājs ir ražotāja pilnvarots tālākpārdevējs. Noteikti jāsaglabā datorprogrammas pasūtījuma un apmaksas dokumentus, jo tie būs nepieciešami gadījumos, kad rodas aizdomas par viltojumu, kā arī gadījumos, ja tiks veiktas datorprogrammu legalitātes pārbaudes,” skaidro Ingrīda Veikša, programmatūras autortiesību aizsardzības organizācijas BSA|TheSoftwareAlliance pilnvarotā pārstāve Latvijā.

“Š ī pētījuma dati ļoti skaidri parāda tos riskus, kas draud nelegālas programmatūras lietotājiem. Tas attiecas gan uz patērētājiem, gan uzņēmumiem. Domāju, ka arī Latvijā šāda pētījuma rezultātā iegūtie dati būtu ļoti līdzīgi. Līdz ar to lēti pirktā pirātiskā datorprogramma patiesībā var izrādīties ļoti dārgs pirkums, kas rada drošības un datu pazaudēšanas vai nozagšanas riskus. To, ka kibernoziegumi ir realitāte, apliecina arī Aizsardzības ministrijas uzsāktais darbs pie kiberaizsardzības vienības veidošanas,” uzsver Sanita Meijere, biedrības „Datorprogrammu autortiesību apvienība” valdes locekle.

Patērētāju aptaujā noskaidrots:

– 64 % no respondentiem pazīstamiem cilvēkiem, kas izmantoja viltotu programmatūru, ir pieredzējuši drošības riskus;

– 45 % no darbības laika viltotā programmatūra palēnināja lietotāju datoru darbību programmatūra bija jāpārinstalē;

– 48 % respondentu norādīja, ka viņu lielākās bažas, izmantojot viltotu programmatūru, bija saistītas ar informācijas zudumu;

– 29 % visvairāk bija nobažījušies par identitātes zādzību.

IDC pētījums atklāja, ka pārsteidzoši daudz gala lietotāju programmatūras instalāciju veiktas uz korporatīvajiem datoriem, pakļaujot briesmām arī darbavietu datorsistēmas. Kamēr tikai 38 % no IT vadītājiem atzīst, ka tas notiek, 57 % no strādājošajiem neslēpj, ka viņi instalē personisko programmatūru uz darba devējam piederošiem datoriem. Respondenti atzina, ka tikai 30 % no viņu uzstādītās programmatūras uz darba datoriem ir bez problēmām. 65 % IT vadītāju piekrita, ka lietotāju instalētā programmatūra palielina organizācijas drošības riskus.

Vairāk informācijas par pētījumu ir iespējams iegūt mājas lapā https://www.play-it-safe.net/ un preses centrā. Ieteikumi, kā noteikt, vai Microsoft programmatūra ir oriģināla – šeit.

https://www.salidzini.lv/affiliate/search.php?aff=notepad.lv&q=software&cn=15&type=list” frameborder=”0″ width=”570″ height=”220″>

[Evers]

Pirātiskā programmatūra ne ar ko nav nedrošāka par legālo.

Š eit būtu jārunā par nedrošiem pirātiskās programmatūras avotiem nevis pirātisko programmatūru.

[Nelabojams]

Nu lai kura gove būtu māvusi…

[valters.vasilis]

[img]https://cdn.memegenerator.net/instances/400x/22949010.jpg[/img]

[samurajs]

Quote:

Pētnieki atklāja, ka 45 % nelegālo programmu, kas nenāca komplektā ar datoru, iegūtas internetā, un 78 % šo programmu, kas lejupielādētas no tīmekļa vietnēm vai P2P tīkliem, ietver dažādu veidu spiegprogrammatūru, bet 36 % satur Trojas zirgus un reklāmprogrammatūru.

Es pilnīgi piekrītu, bet tas attiecas tikai uz bezsmadzeņu kontingentu. Visiem pārējiem iespēja uzrauties nepārsniedz pāris %.

Protams, tas nenozīmē, ka Notepad atbalsta pirātismu, bet tā tīri zinātniski… 🙂

[Ralfie]

214% statistikas aptaujās ir izdomāti cipari..

[Autors]

Ieraksti