Sākumlapa › Forumi › Notepad.lv › IT ziņas › Nobela prēmijas fizikā šogad – IT sfērā
Pirmajam laureātam ÄŒārlzam Kao (Charles K. Kao) pasaule var pateikties par šodien tik pierasto optisko internetu. Zinātniekam kopā ar Džordžu Hokhemu 1966. gadā izdevās optimizēt stikla šķiedru tā, ka zudumi kļuva mazāki par 20 dB/km, un tā kļuva piemērota ciparu signāla pārraidei.
Abu pārējo laureātu Vilarda Boila (Willard S. Boyle) un Džordža Smita (George E. Smith) sasniegums ir CCD gaismjutīgā matrica, bez kā nebūtu iespējami mūsdienu digitālie fotoaparāti, telefonu kameras un videokameras. 1969. gadā abi zinātnieki izgudroja pirmo lādiņsaites elektronisko ierīci ar efektu, kas nodrošina elektriskā lādiņa parādīšanos uz tā ārējā apgaismojuma ietekmē. Š ī ierīce evolucionēja par CCD, sastāvošu no daudzām gaismjutīgām fotodiodēm. Š ādas matricas joprojām ražo un lieto Canon, Nikon, Sony, Panasonic un Philips. Pēdējos gados gan CCD izkonkurē ievērojami lētākās CMOS matricas.
Bet cik gan sen izgudroja to visu, un tikai tagad redz tiešām, cik nozīmīgs izgudrojums ir un piešķir balvas, drausmīgi ilgs laiks, tur jau drīz ar varēja kāds nolikt karoti, gaidot to savu prēmiju.
Tieši pretējs gadījums ir balvas piešķiršana augsttemperatūras ssupravadītspējas atklājējiem. Iespējams, tā bija kļūda (bet saprotama; tai brīdī lēmums šķita dabisks!). Jo atklājums bija zināmā mērā nejaušs, bet rezultāti, pirmajā brīdī sensacionāli, dažādu blakusefektu dēļ līdz praksei tā i vēl nav nonākuši un nez vai arī tik drīz nonāks. Tāpēc man vairāk pelnīta šķiet balva, kuras ieguldījumu, vienalga – praksē vai teorijā ir apliecinājis laiks. Protams, ne pārāk ilgs.
P.s. Nobela prēmiju nepiešķir “pēc nāves”.
Preses relīzes