Sākumlapa › Forumi › Notepad.lv › IT ziņas › Raksti › Notepad.lv apskata VIA OpenBook
Neilgi pēc tam, kad Intel krīzes priekšnojautās pieteica savu Intel Atom procesoru saimi ultraportatīvajiem datoriem, bet ASUS ar savu Eee PC to padarīja par leģendu, cits procesoru tirgus spēlētājs – VIA Technologies
eNote VED8900
Taivānā ražotais VED8900 izmanto VIA Nano U1700 1000+MHz procesoru ar 1MB 2. līmeņa kešatmiņu. Sistēmas kopne ir 800MT/s. Platforma ir bāzēta uz VX800 ar Chrome9HC integrēto grafiku, kas spēj izmantot līdz 256Mb atvēlētās operatīvās atmiņas. Pati operatīvā atmiņa ir 1Gb DDR2 667Mhz SO-DIMM, taču platforma to ļauj arī palielināt līdz 2Gb.
[img][img]
[img][img][img]
Ekrāna platums ir 8.9 collas. Patīkamais WXGA LCD atbalsta četrus ekrāna paplašinājumus – 800×480, 800×600, 1024×600 un 1024×768. Datoram ir iespējams pieslēgt otru monitoru izmantojot VGA pieslēgvietu labajā sānā.
Datora labajā sānā tāpat ir atrodamas USB (pavisam tādu ir trīs) un LAN pieslēgvietas, kā arī Kesington Lock aizslēgvieta. Kreisajā sānā var atrast 2 USB pieslēgvietas, kā arī pieslēgvietu lādētājam, austiņām un mikrofonam. Priekšpusē ir iespējams ievietot atmiņas kartes.
Datorā zem klaviatūras guļ arī 160GB SATA disks, kā arī bezvadu interneta karte. Virs LCD ekrāna atrodas 0.3 Mpx webkamera, ko ir paredzēts izmantot arī kā fotoaparātu, savukārt ekrāna otrā pusē otra webkamera (2 Mpx), kas pēc ražotāja ieceres ir paredzēta kā “īstā†webkamera – ideāls risinājums studentiem, kas vēlās filmēt lekcijas.
VED8900 autonomo darbības laiku nodrošina 4 šūnu baterija, un ar visu šo “pildījumu†ultraportatīvais dators sver mazliet vairāk par kilogramu.
Gribi zināt, vai salds – iekod!
Datoru no Taivānas saņēmu ar iepriekšuzstādītu Windows XP Home 32 bitu sistēmu, kas viegli izbrīnīja, jo VIA Nano procesors atbalsta 64 bitu instrukcijas. Tiesa, ražotāja izvēli var saprast, ja paskatāmies uz platformas iespējām – ja reiz tajā nevar ielikt vairāk kā 2Gb operatīvās atmiņas tad kāda jēga ir uzstādīt 64 bitu operētājsistēmu? Nospiežot datora ieslēgšanas pogu, pirmais ko ieraugām ar VIA logotips, bet otrais – GRUB sāknētājs (to parasti izmanto Linux operētājsistēmās), kas ielādē Windows.
Sava darbvirsmā lietotājs nokļūst apmēram 20 sekunžu laikā, kur līdztekus parastajām starta programmām tiek startēta arī BlueSoleil programma, kas atbild par savienojumiem ar dažādām BlueTooth ierīcēm, kā arī S3 ScreenToys, kas atbild par ērtu Chrome9HC integrētās videokartes iestatījumu maiņu. Jāatzīmē, ka bija īslaicīgi novērojamas tādas problēmas, kā skārienjūtīgā paliktņa pazušana, taču pēc draiveru jaunināšanas šī problēma bija novērsta.
Veiktspējas mērījumi
Lai arī man ir pamatotas aizdomas, ka atbalsts VIA Nano procesoriem Windows sistēmām aizvien nav pilnvērtīgs (un tas pats attiecas arī uz Linux operētājsistēmām, kurās VIA Nano var darbināt kā “kaut kādu†32 vai 64 bitu, nevis optimizētu procesoru), tomēr vēlējos apmierināt savu interesi un paskatīties, ko spēj VIA Nano. Mērījumiem izmantoju Sisoft Sandra, lai arī tā pat ir oficiāli norādījusi, ka beidzamā versijā ir tikai “uzlabojusi VIA Nano procesora atbalstuâ€.
Sisoft Sandra par tuvāko VIA Nano “gara līdzinieku†izvēlējās Pentium 4 1.6Ghz procesoru, jo mērījumu rezultātos divkodolu procesori izrādījās galvastiesu (sākot no 3 līdz pat 10 reizēm) pāraki. Manuprāt, reālā veiktspēja procesoram salīdzinošās vienībās izsakoties ir kaut kur pa vidu starp Pentium 4 1.2 Ghz un Pentium 4 1.6Ghz procesoru, tiesa, Sisoft Sandra acīmredzot ir ignorējusi pāris VIA Nano īpašības: superskalāro dizainu un ārpusrindas instrukciju izpildi. Arī iebūvētās videokartes salīdzinājums ar tādu nVidia karti ir vairāk kā nekorekts. Došu vārdu pašiem rezultātiem:
[img]
[img]
It kā populāra tēma: Atom pret Nano;)
Lai izvairītos no liekiem kaislīgiem pārmetumiem, kas var beigties ar to, ka tieku sists ar ASUS eeePC lādētāja vadu;), tad par metodoloģiju izmantošu visparastāko publisku pieejamo tehnisko informāciju no wikipedia.org.
VIA Nano svara kategorijas līdzinieks Intel savu Atom Z510 ir radīts priekš UMPC klases un iegultajām sistēmām, kamēr VIA tādas pašas takts frekvences procesoru Nano U1700 – arī lai strādātu arī ar 8.9†collu ekrāniem, proti, netbukiem. Izvēlēties salīdzināšanai 1.6Ghz Atom procesoru ar HyperThreading, ko piedevām vēl dzesē aktīvs ventilators nebūtu taisnīgi pret “mazāko brāli”.
Tāpēc ļausim runāt sausajiem cipariem abu šo procesoru savstarpējā salīdzinājumā(Nano/Atom):
Takts frekvence:
2. līmeņa kešatmiņa:1024kb
Sistēmas kopne:800MT/s
Procesora reizināšanas koeficents:11x
Maksimālais energopatēriņš:2W
Tukšgaitas jauda:200mW
Hypertransport:
Virtualizācija:+
MMX:
SSE, SSE2, SSE3, SSSE3:
x86-64:+
NX bit:
x86 virtualizācija:+
Š ifrēšanas iespējas:+
Darbības laiks
Viena lieta, kas noteikti ir slavējama VIA OpenBook arhitektūrā ir VIA PowerSaver tehnoloģija, kas enerģijas patēriņu maina atkarībā no procesora noslodzes. Tā, piemēram, es bez pārspīlējumiem varu teikt, ka tikai pārlūkojot internetu un klausoties mūziku, datora autonomais darbības laiks būs 3.5-4 stundas. Spēlējot 3D spēles vai skatoties HD video, gan varētu samazināties līdz 2 stundām.
Platformas atvērtība?
Pasūtinot datoru, man bija vēlme iepazīties ar tā veiktspēju arī Linux operētājsistēmā, ielādējot to Live režīmā no USB atmiņas. AmiBIOS ļāva norādīt USB kā pirmo ielādes ierīci. Neviena no manis LIVE režīmā izmantotajām Linux distribūcijām (Ubuntu, Fedora, Gentoo) nebija spējīga grafiski pareizi ielādēties uz VED8900. Tā pamatā ir vx800 mikroshēmojuma ar Chrome9HC pilnīgs neatbalsts lietotājiem, kas priekšroku dod stabiliem un atvērtiem risinājumiem. VIA gan ir izlaidusi savu slēgto un komerciālo draiveri priekš šī mikroshēmojuma, taču Linux lietotāji visi kā viens tiecas izmantot OpenChrome atvērto draiveri, kas pirmsrelīzēs spēj piedāvāt vien 2D. Tiek cerēts, ka šī gada beigās OpenChrome varētu piedzīvot šī draivera jaunu laidienu, kas, pateicoties VIA Technologies GPL licenzes ietvaros publiskotajai informācijai par 2D/3D, kadru buferi un citām specifikācijām, ļaus realizēt priekš vx800 3D sākotnējo atbalstu. Mana šībrīža pieredze ar VED8900 ir sekojoša – pat ar speciāliem ielādes parametriem, liekot izmantot VESA draiveri un speciālus ekrāna paplašinājumus, nav iespējams tikt līdz darba virsmai;) Taču Samsung NC20, kuram pamatā ir tāds pats mikroshēmojums, lietotāji, pateicoties šī datora daudz lielākai popularitātei ir spējuši veiksmīgi uzstādīt grafisko virsmu, izmantojot Openchrome pirmsrelīzes draiverus. Š obrīd Linux gcc kompilators VIA Nano atpazīst tikai kā “nativeâ€, pat ne kā “amd64â€, jādomā tas vēl būs kāds gads līdz “atvērtības†flirts nesīs savus augļus. Tā kā drīzumā Everex grasās piedāvāt ASV tirgum Cloudbook Max ultraportatīvos datorus, kas ir veidoti uz OpenBook bāzes, tad jādomā, ka priekš lielā ASV tirgus beidzot būs nodrošināts labāks draiveru atbalsts un draudzīgāk iestatīts BIOS. Arī Linux Haralda Veltes veiktais draiveru izstrādes darbs priekš VIA jaunā mikroshēmojuma – vx855 – OLPC (One Laptop Per Child) vajadzībām noteikti ļaus OpenChrome izstrādātājiem nodot daudz derīga koda, kas ļaus paātrināt draivera priekš Linux realizāciju. Neskatoties uz sarūgtinājumiem, esmu visnotaļ pozitīvi noskaņots – keep going, VIA
P.S. Cena: 345$ + 75$ piegāde + mīļā muita un PVN uz robežas 🙂
Nu tā konkurenta BOOT pieminēšana varbūt gan bija lieka… 😀
Tagad negatīvais:
1) būtu gan varēji nepieminēt;
2) prasījās reāli testi ar HD video – var vai nevar?
Ceru, ka turpināsi rakstīt. 🙂
Jauki. Jauns autors, labs raksts.
Tagad negatīvais:
1) būtu gan varēji nepieminēt;
2) prasījās reāli testi ar HD video – var vai nevar?
Ceru, ka turpināsi rakstīt. 🙂
Tas, protams, ir savtīgi un iespējams pilnīgi nevietā, taču man uz boot.lv ir zobs – izveidot zem sevis sarkanacu idiotu-patērētāju paaudzi, kas vienīgais ko zin ir jaunākie dzelži, ko viņiem nopērk vecāki – nav ne augstākā pilotāža, ne prāta darbs.
P.S. HD testus noorganizēsim vēlāk – lai gan sanāks paradoksāli priekš Win draiveri būs draņķīgi, bet piemērotais MPlayer nevelk jo XVideo priekš Linuxa aizvien nav nodrošināts. No otras puses tikko noblenzu uz LCD no šīs kastes jauno Ice Age. Padomāšu, kā uztaisīt objektīvus testus…
Teicama jaunā autora debija Notepadā! Ieteicu neaizmirst par rakstīšanu arī turpmāk, jo tu to spēj.
Nu tā konkurenta BOOT pieminēšana varbūt gan bija lieka… 😀
Paldies par labajiem vārdiem, noteikti centīšos rakstīt, bet tas būs reti, jo rakstu vien par to, ko pats esmu pārbaudījis.
Error, BOOT.LV reklāma Notepad galvenaja :> Nožēlojami :>
Manuprāt tā tomēr nav reklāma, jo to resursu es nicinu, to arī nekautrējos te pateikt.
Error, BOOT.LV reklāma Notepad galvenaja :> Nožēlojami :>
Manuprāt tā tomēr nav reklāma, jo to resursu es nicinu, to arī nekautrējos te pateikt.
Antireklāma >= Reklāma
Error, BOOT.LV reklāma Notepad galvenaja :> Nožēlojami :>
Manuprāt tā tomēr nav reklāma, jo to resursu es nicinu, to arī nekautrējos te pateikt.
Antireklāma >= Reklāma
Š…emšu vērā nākotnei!
“Pretēji dažu portālu “nesavtīgajai” IT apskates politikai – apskatīt tikai to datortehniku, ko piedāvā to sponsorējošais veikals, vai arī apskatus veidot, kompilējot ārzemju IT avotus[…]”
Jebkurā gadījumā, kā jau teicu man šis raksts šķiet reti labs paraugs, kā vajadzētu rakstīt apskatus un diemžēl latviski rakstošajos tehnikas portālos ar šādiem apskatiem bieži sastapties nenākas. Tāpēc paldies autoram!
Manuprāt BOOT.LV jaaizstāj ar ZÄ€BAKS.LV, tie kam vaidzēs sapratīs kas tas ir domāts.
es labāk visiem zināmo reklāmas portālu lamāju par “zābakportālu”…
Autoram – raksts tiešām kvalitatīvs… reti kuru rakstu izlasu līdz golam… 🙂
Jūsu pazemīgajam notepad.lv autoram ir tas gods
redz kursj ir portaala autors…
nu un par raksta orgjinalitaati
mhhhh
aa, gandriiz piemirsu, transfeeru izmantosjana procesora kopnes aprakstiisjanai nav korekta…
Preses relīzes