Sākumlapa › Forumi › Notepad.lv › IT ziņas › Testi › Notepad testē HP OfficeJet tintes printerus
Tad nu pirmais par manu “upuri†kļuva HP 6000. Iepakojuma kaste izmēros paliela, acīmredzot, lai biezo putuplasta ieliktņu slānis sargātu ierīci no triecieniem, bet paša printera izmēri tādi pat kā lielākajai daļai veikalos pieejamajai masveida produkcijai. Tā kā šis jau ir no profesionālo printeru klases, tad gabarīti ir vairāk nekā pieņemami.
[img]
1.attēls – modelis 6000
Kad akurāti biju izpakojis šo mūsdienu tehnikas brīnumu, istabā ienāca sieva, un palūdza atļauju arī viņai iepazīt jaunākās tehnoloģijas. Jokojot atteicu, lai ievieto kārtridžus un sasprauž vadus tā, kā norādīts instrukcijās. Lai cik tas dīvaini neliktos, bet tas viņai prasīja tikai dažas minūtes, pie tam bez jebkādas aizķeršanās. Tātad secinājums ir viennozīmīgs – instrukcija un paskaidrojumi ir izstrādāti tik saprotamā valodā, ka to spēj saprast pat cilvēks, kurš tehnikā īpaši neorientējas. Problemātiska gan varētu būt programmatūras draiveru uzstādīšana, jo piemēram uz mana datora esošā antivīrusu programma Avira AntiVir Personal oriģinālo draiveri no līdznākošā firmas CD uzskatīja par datorvīrusu. Zināms, ka nekāda vīrusa tur nav, bet heuristic analizators „izsaka minējumuâ€, ka autorun.inf fails varētu būt inficēts. Visdrīzāk – tas izskaidrojams ar konkrētā faila īpatnībām, vai antivīrusa kļūdu. Š ādā situācijā gan, visticamāk, bez speciālista palīdzības neiztikt. Vienīgi piebildīšu, ka šī problēma radās tikai un vienīgi 6000. modelim.
Tad nu dators veiksmīgi ir atpazinis pievienoto printeri, kārtridži ievietoti un arī papīrs ir īstajā vietā, beidzot varam ķerties pie vispatīkamākā pasākuma – dokumentu un bilžu drukāšanas. Iesākumam izlaidu cauri dažas testa lapas melnbaltā teksta formātā, lai saprastu kas un kur “jāspaidaâ€.
Visā visumā priekšdarbi, lai sāktu radošo darbu un nonāktu līdz fotogrāfijām, visiem printeriem bija vairāk vai mazāk vienādi. Vērtēt parastu dokumentu drukas kvalitāti nemaz nav vērts – tā visiem apskatītajiem printeriem ir ideāla.
Tad nu tālāk varam izskatīt atšķirības starp visiem printeriem (to darbības ātrumu, skaļumu, fotogrāfiju kvalitāti), kā arī izteikt savu tīri subjektīvo viedokli. Saprotamākam pārskatam izveidoju shematisku pārskatu un visas zemāk minētās funkcijas un parametrus centos novērtēt ar 1 līdz 3 (1 – labākais, 3 – sliktākais):
[img]
[img]
[img]
2. attēls – modelis 7000
Tad nu redzams, ka visvairāk mīnusu ir 8000. modelim, un tam seko 6000. modelis. Un visaugstāko novērtējumu mūsu uztverē ieguva visdārgākais – 7000. modelis. Š ajā gadījumā droši varam teikt, ka salīdzinoši augstā cena ir sevi attaisnojusi. Tomēr plus-mīnus katrs modelis (pat neskatoties uz niansēm) ar savu kvalitāti, ātrumu un praktiskumu pilnībā ir sevi attaisnojis.
Secinājums ir viens: HP nav tikai skaļš un pazīstams nosaukums, bet arī firma, kuras ražojumu iegādes iespēja tagad tiek apsvērta arī mūsu mājās, jo cik nu spēju no visa saprast, tad sākumā minētā funkcija krāsu un elektronerģijas ietaupīšanai funkcionē, un pie tam diezgan efektīvi. Ar citu firmu printeriem pie manis izprintēto lapu daudzuma un apjoma visi „tintes trauki†sen jau būtu bijuši tukši. Tātad ar laiku printerī ieguldītie līdzekļi noteikti atmaksāsies, bet arī iegūtā augstā drukas kvalitāte liek pievērt acis uz cenu. Tomēr mūsdienu apstākļos pie šādas printeru cenas pietrūkst skanera un kopēšanas funkcijas. Tas ir spēkā, ja printeris tiek iegādāts lietošanai mājās, jo ofisos šīs minētās iekārtas ir parasti atsevišķu ierīču veidā.
Vēl dažas praktiskas atziņas, apkopotas tabulā:
[img]
[img]
[img]
3. attēls – modelis 8000 Pro
HP printeri Linux vidē
Viss iepriekš rakstītais attiecas uz Windows vidi. Bet, ņemot vērā pieaugošo interesi par atvērtā koda (bezmaksas) programmatūru – jāņem vērā arī biroja tehnikas spēja darboties neWindows vidēs. Konkrēti plānots, ka atsevišķas valsts iestādes drīzumā pāries uz Linux datoriem, tāpēc notestējām printerus arī uz vispopulārākā Linux distributīva Ubuntu.
HP atšķirībā no daudziem citiem ražotājiem ir parūpējies, lai arī uz Linux varētu lietot viņu produktus, un ir izveidojis nepieciešamo draiveru programmatūru HPLIP (HP Linux Imaging and Printing). Printerim komplektā līdz tā nenāk, bet draiverus var brīvi lejuplādēt HP mājaslapā, izvēloties vajadzīgo Linux distributīvu un ierīci no sarakstiem:
Tā kā darbā uz Linux OS man ir pieredze, nekādas pūles instalēt programmatūru neprasīja. Viss darbojas, var drukāt dokumentus un fotogrāfijas, bet jāatzīst, ka kvalitāte ir nedaudz sliktāka nekā Windows vidē. Fotogrāfiju izdrukas ir blāvākas, nav tik košas krāsas. Tāpat arī pietrūkst daudzas izvēlnes un papildiespējas, kuras pieejamas uz Windows. Ja nav ar ko salīdzināt – izdrukas kvalitāte ir pilnīgi pieņemama, defekti acīs neduras. Optimāls risinājums uz „atvērtā koda†strādājošam birojam varētu būt Officejet Pro 8000.
Es gan lietoju LaserJet-us, jo tintes printeriem ir ļoti augstas izmaksas uz tintēm.
Redzams, ka par $$ cilvēki ir gatavi reklamēt katru drudžaini sprāgstošo draņķi 🙂
Sometimes im proud to be a xerox user…
Neesmu par šo rakstu saņēmis nevienu pašu santīmu 🙂
Š is raksts tapa, jo man tika piegādāti printeri un palūgts notestēt un uzrakstīt savu viedokli – to arī izdarīju.
Par 7000 modeli esmu diezgan lielā sajūsmā un, ja būtu līdzekļi priekš printera, tad to pats iegādātos.
Par 8000 gan nav nemaz tik labas atsauksmes, ko arī minēju rakstā pie salīdzinājuma ar citiem (izlasi kārtīgi, jo ir gan plusi, gan mīnusi).
Neesmu par šo rakstu saņēmis nevienu pašu santīmu 🙂
Š is raksts tapa, jo man tika piegādāti printeri un palūgts notestēt un uzrakstīt savu viedokli – to arī izdarīju.
Par 7000 modeli esmu diezgan lielā sajūsmā un, ja būtu līdzekļi priekš printera, tad to pats iegādātos.
Par 8000 gan nav nemaz tik labas atsauksmes, ko arī minēju rakstā pie salīdzinājuma ar citiem (izlasi kārtīgi, jo ir gan plusi, gan mīnusi).
Gribi manu subjektivo viedokli? Ar HP printeriem esmu tik daudz laika un naudas izpi*** ka vienkārši no viņiem neko vairak kā klaviaturu, ražotu pirms gadiem 10 negribu redzēt 😉 Lietoju Samsung Ml sērijas printeri un darba vajadzībam – Xerox. Neviens nav pievīlis. Savukārt daži patiešam, kā pēc cenas varētu spriest (>100Ls) Hp savu reizi tā pievīla, ka maz neliekas…
Par tintes izlietojumu – nu ar vienu kārtridžu 3 lielākas dokumentācijas izprintēsi un ar to arī beigsies prieki! 🙂
HP ražo labus printerus.
nu beidz! es te ar kotleti gandrīz aizrijos!
pret HP vispār izturos ar FUI! PĒ!
necieņa jau radās sākot ar kaut kādu deskjet skolā, kurš spītīgi negribēja apakšas lapām drukāt (mājās man vecais Canon bez problēmām to izdarīja), apmēram pusotru vai 2 centimetrus – ne jau kā brāķis, bet kā fīča laikam domāts tas bija.
pa visu lapu HP iemācījās drukāt tikai ap kādu 1999.gadu laikam
Š is raksts tapa, jo man tika piegādāti printeri un palūgts notestēt un uzrakstīt savu viedokli.
a kāpēc neaptaujāji firmas par tintes kasešu vidējām cenām? tas ir ļoti svarīgi.
Bet par kartridžu cenām un ilgtspēju gan jāzin pirms pērk printeri, savādāk jau tās printeru cenas pilnīgi neko neizsaka. Ja man divreiz mēnesī pa 20LS jāliek kartridžu iekšā, tad nu sorrī, bet printeri pa 60LS nepirkšu. Labāk atradīšu pa 200LS, bet kur kartridžs retāk/lētāk jāmaina.
Ja ar 7000 modeli var izdrukāt A3 formāta bildes, kas ir līdzvērtīgas FOTO salona pasūtījumam, tad nejau katrs to spēj izdarīt mājas apstākļos. Ir cilvēki, kuri nemaz nenes FOTO uz saloniem, bet labāk izvēlas taisīt bildes mājas apstākļos uz sava printera….un ir diezgan jokaini, ja šeit mēģina pielīdzināt kaut kādu melnbaltu lāzernieku…
Ja es taisītu apskatu par automašīnām, tad tas būtu tas pats, ja kāds iepostētu, ka neko vairāk pa trolejbusu nevajag…
Bet tišām, xerox ir ļoti labi aparāti, jo īpaši birojiem paredzētie.
rajah, tos divus centimetrus atgūst, kad printera setingos izmaina uzrakstiņu Letter uz A4. Tā kā nevajag savu nezināsanu uzvelt ražotājam.
1) kāpēc neuzvelt? kāpēc tad man vēl draiveros papildus būtu vēl kas tāds jāizdara?
2) un nestāsti muļķības – man viens hlams vēl skolā rukā no tiem nedrukātājiem – un IR TAM IESTATĪTS A4, nevis letter, ta ka nestāsti. rīt uzrakstīšu tepat modeli.
varu pat bildes ielikt ilustrācijai