Sākumlapa › Forumi › Citas tēmas › Viss pārējais › Novēlota vidējā izglītība
1) Darba devējiem pofig izglītība, ja “Galva uz pleciem ir”. Točna zinu.
Manuprāt, 100% gadījumos atkarīgs no darba devēja. Ja vadītājs, kurš pēc izglītības ir tūrists vai sabiedirsko attiecību speciālists, meklē savā uzņēmumā programmētāju vai vispār IT cilvēku, tad var iet pakārties. Tur prioritāte būs tam cik tu gribēsi saņemt $$$ vai arī ja spēsi viņam sabāzt batonus ausīs.
Pēdējo pāris mēnešu laikā esmu nedaudz pastaigājis pa darba intervijām meklējot darbu. Visās, kur atbildēju tiku līdz “finālam” starp labākajiem 4 (citur 3, citur 5, citur 2). Kas ir visai labs rādītājs pie šā brīža situācijas, kad uz vienu vakanci esot pieteikušies pat vairāk kā 60 cilvēku. Visbiežāk iekļūšanu finālā nodrošināja pirmā (iepazīšanās) intervija un “mājas darba” izpilde, kas vienmēr tika veikta apzinīgi parādot savas max. zināšanas un spējas. Pēdējā intervijas posmā, parasti ir saruna ar uzņēmuma vadītāju un tad nu sākās – jautājumi par to cik vēlos saņemt un citas ar tiešo darba procesu nesaistītas lietas, par spējām un zināšanām 0 jautājumu. Pat atsauksmes nedod nekādu rezultātu. Var jau būt, ka nav paveicies ar uzņēmumiem uz kuriem gāju. 🙂
P.S. Darba intervijās uzvedos vienmēr kulturāli, apzinīgi, nomazgājos, apgiežu nagus un eju ar tīrām drēbēm. 😀
Kaut gan ko es te rakstu, tie kas tagad meklē darbu paši zinat kā tas notiek…
Paziņas un arī cilvēki, kas ar mani ir tikušies tik vienu reizi, bieži saka, ka man ir galva uz pleciem, bet kā izrādās ar to ir par maz. 😀 Tizls laikam
… ja nesaprati, tad nesaprati, paskaidrot nemācēšu.
Es ar savu vidējo izglītību VIENMĒR – cik esmu gājis uz konkursiem, tik esmu ticis iekšā. Mans bračka spēlē viltīgāk – šim ir labs darbs, bet reizi gadā šamējais iziet kādu konkursu (arī ar vidējo izglītību) un uzvar, bet nemaina darbu – viņš šantažē darba devēju un dabū algas paaugstinājumu.
😀
Gan es, gan mans brālis neskatoties uz vidējo izglītību vienmēr izgriežam pogas večiem ar augstāko… un neiet runa par lēto nekvalificēto darbaspēku – iet runa par inženiera amatiem. Es šobrīd strādāju par CTO starptautiskā uzņēmumā – esmu sistēmas arhitekts/analītiķis…
Stāsts jau nav par krāna staipīšanu, stāsts ir par to, ka nafig tā izglītība vajadzīga, ja galva strādā… a ja galva nestrādā- tad gan vajag izglītību, labāk divas augstākās…
WerNeo, stāsts nav par krekliem…
… ja nesaprati, tad nesaprati, paskaidrot nemācēšu.
Stāsts patiesi nav par krekliem. Stāsts ir par ievārījumu.
Lieta tāda, ka dzīvojam vides uzspiestos stereotipos – sabiedrības uzvedības modelis mums saka priekšā kā ir pareizi, bet kā – nepareizi. Pat ja mēs sakam, ka sabiedrība ir lohi, prese – idioti, deputāti – zagļi, mēs vienalga tajā visā dzīvojam un tās idejas uzturam.
Izglītība ir viens nošādiem stereotipiem – ir pieņemts uzskatīt, ka cilvēks ar izglītību ir gudrs, a cilvēks bez izglītības – muļķis. Nu jā – ir izņēmumi, bet visā visumā tā esot…
Darba devējs nepazīst amata pretendentus, viņš nevar novērtēt pretendenta domāšanas spējas. Lielākā daļa uzņēmēju gan zina, ka izglītība nav rādītājs… jo uzņēmējs pats zina, ka izsisties viņš varējis ar savām spējām, ne izglītību.
Viena no stratēģijām darba intervijās, kas darbojas gandrīz 100% – netēlo, nemelo, nestreso, esi patiess. Esi tāds kāds esi. Parādi, ka cieni sevi un savu pašpārliecinātību – runā ar uzņēmēju nevis kā ar priekšnieku, bet kā ar darījumu partneri, jo patiesībā tā arī ir – tu mēģini pārdot savas spējas un laiku, uzņēmējs mēģina to nopirkt – tas ir darījums. (Tikai nepārspīlē.)
Es pats esmu bijis uzņēmējs un pieņēmis darbā cilvēkus. Zinu šo spēli no abām pusēm.
Labi, WerNeo, esmu iedzēris un pļāpīgs – mēģināšu paskaidrot:
Lieta tāda, ka dzīvojam vides uzspiestos stereotipos – sabiedrības uzvedības modelis mums saka priekšā kā ir pareizi, bet kā – nepareizi. Pat ja mēs sakam, ka sabiedrība ir lohi, prese – idioti, deputāti – zagļi, mēs vienalga tajā visā dzīvojam un tās idejas uzturam.
Izglītība ir viens nošādiem stereotipiem – ir pieņemts uzskatīt, ka cilvēks ar izglītību ir gudrs, a cilvēks bez izglītības – muļķis. Nu jā – ir izņēmumi, bet visā visumā tā esot…
Darba devējs nepazīst amata pretendentus, viņš nevar novērtēt pretendenta domāšanas spējas. Lielākā daļa uzņēmēju gan zina, ka izglītība nav rādītājs… jo uzņēmējs pats zina, ka izsisties viņš varējis ar savām spējām, ne izglītību.
Viena no stratēģijām darba intervijās, kas darbojas gandrīz 100% – netēlo, nemelo, nestreso, esi patiess. Esi tāds kāds esi. Parādi, ka cieni sevi un savu pašpārliecinātību – runā ar uzņēmēju nevis kā ar priekšnieku, bet kā ar darījumu partneri, jo patiesībā tā arī ir – tu mēģini pārdot savas spējas un laiku, uzņēmējs mēģina to nopirkt – tas ir darījums. (Tikai nepārspīlē.)
Es pats esmu bijis uzņēmējs un pieņēmis darbā cilvēkus. Zinu šo spēli no abām pusēm.
Tādā gadījumā es uzreiz domu sapratu un atbildēju… “Š is video arī uzliek stereotipus. :)”
Augstākā jau atkarīga no iespējām, bet, ja ir laiks un iespējas, tad iesaku mēģināt iziet ari augstāko.
Lai arī cik dīvaini tas liktos, bet literatūras stundas bija vienas no vērtīgākajām. Ne jau dēļ tā, ka būtu daiļliteratūras cienītājs, bet to, ka tika mazohistiski forsētas teksta analīzes un zemtekstā (dažreiz arī tieši) mācīja, ka var muldēt ko grib, galvenais to pierādi.
P.S. – Zinu, ka glicerīnu izmanto zāļu ražošanā. (bez špikošanas).
Un, ir ļoti daudz darbvietas, kur tevi nemaz neuzaicinās uz pārrunām, ja nebūs vismaz vidēja izglītība.
Edited:
lilmoder
Lielākā daļa no cilvēkiem nezin par ko īsti viņi grib strādāt pēc mācību pabeigšanas un tādiem, cerams, izglītības iegūšana palīdzēs to ātrāk saprast. Es saku, ka vajadzētu vidējās izglītības vietā izvēlēties kaut ko ar savu nozari. Piemēram, tā pati programmēšanu. Ne vispārizglītojošo.
Vēl vidusskola palīdz izbaudīt vienkāršu bērnību un pusaudžu gadus. Gan jau, ka var atrast darbu pēc pamatskolas, bet vai tas ir tā vērts? Nedomāju. Var jau būt working whore, bet es labāk izvēlos vidusskolu.
Tāpat arī darbu vieglāk būs atrast, ja ir vismaz vidusskolas izglītība. ob1 nav piemērs ko ņemt vērā, jo tomēr viņš ir cita gada gājuma cilvēks un tagad jau jā – pieredze ir un var dabūt darbu. Janajiem būs grūtāk – īpaši šajos laikos.
Lai nu kā – es negribētu izlaist vidusskolu. To, kas man tur likās interesants es zinu, pārējo, protams, ka nē, bet tas tak ir normāli…
Tagad darbu tāpat ir grūti dabūt – un labāk ir mācīties nevis sēdēt tupi mājās.
A ja man kāds pieteiksies darbā ar 2 augstākajām, tad es vispār ar šamējo runāt nesākšu… a vidusskola vai pamatskola – tur ir cerības…
Hmm, notepad.lv programmerim (foxam) – vai ir vidējā?
Es ar uzskatu ka vidējā nav noderīga, bet kā liels plus gan. Kaut vai loģiskāk domāt iemācies, bet protams tas atkarīgs no studenta/skolotāja.
a par loģisko domāšanu – to apgūst pamatskolā. Vidusskolā vajadzētu apgūt abstrakto domāšanu, bet 99% skolotāju vispār nezina kas tas tāds ir, tāpēc nespēj to iemācīt.
Tad jau labāk 3 gadus tuksnesī meditēt…
Es nesaku, ka nevar bez vidējās izglītības dzīvot veiksmīgu dzīvi. Es saku, ka ne visi to var. Lielais vairums to nevar, jo viņiem vajag kādu kas spiež mācīties un apgūt kaut ko.
Es gan nezinu cik nu veiksmīga tā dzīve tev, ja katru dienu jādzer…bet nu katram jau savs 🙂
Ja kādu “spiež mācīties”, tad nekas labs tur nesanāks…
Ja kas, man ir veiksmīga dzīve, ļoti veiksmīga… un es nedzeru katru dienu, ja kas. 🙂
Ha, atceros kā mācījos augstskolā neklātienē gāju tikai uz eksāmeniem un ieskaitēm un viss notika.
Tagad strādāju valsts iestādē un tas ko mācījos akadēmijā man maz noder.
Tiesa gan, pāris gadus atpakaļ – pirms dižķibeles, gāju pieteikties darbā par programmētāju. Bez augstākās, bez programmētāja pieredzes. Kā darba devējs pēc tam izteicās – interesanta intervija bijusi. Tā arī sevi pasniedzu – atklāti. Teicu, ka meklēju stabilu darbu, vismaz uz gadiem 5, uzskatu, ka varētu padoties un vērts vismaz mēģināt. Es pat pastāstīju (darba intervijas laikā), ka iepriekšējajā darbā man palūdza rakstīt atlūgumu, jo tiku apsūdzēts zādzībā (garšs stāsts. in short – vainīgs nebiju). Pat ASM`u varu handlot, ja vajag.
Nu jau 3 gadi rullējos. Ķeru un ēdu visus adžailus, testdrivenus, behaviordrivenus un citus brīnumus. Nekādu augstāko nevajag arī, lai saprastu datu struktūras, big O, lambda calculus un pārējo tjipa afigenna sarežģīto tuftu. Vajag tik interesi, galvu uz pleciem un neatlaidību.
Preses relīzes