Sākumlapa › Forumi › Citas tēmas › Cilvēks un Sabiedrība › Nu, vai pamazām apglabājam Latviju…?
Daugavpils novadā 14.jūlijā palika par vienu ciemu mazāk – no dokumentiem tika izsvītrots Višķu pagasta ciems Degļi.
(…)
Tas ir Daugavpils novadā pirmais precedents, taču spriežot pēc visa nebūt ne pēdējais, jo novadā ir vēl 43 ciemi, kas reāli vairs neeksistē un palika tikai oficiālos dokumentos. Visvairāk izmirušo ciemu ir Tabores pagastā -12, aiz tā seko Demenes pagasts, kur neeksistē jau 11 ciemi. Ambeļu pagastā izmira 8 ciemi. Pārējos pagastos šie skaitļi nav tik briesmīgi – pa 1-3 ciemiem.
Par lauksaimniecību: kaut kur lasīju, ka lai šī nozare būtu rentabla, jābūt cik tur simti ha zemes uz 1 saimniecību, un protams, katram savs traktoru parks. Tad nu paliks laukos 0,1 iedzīvotājs uz km2…
Atvainojos, ja kļūdos.
Lauki izmirst jo nav darba cilvēkiem,nevis tāpēc ka ūdens spainis jānes ,lauka cilvēki no darba nebaidās .
Man kā reiz vieni paziņas aizvācas uz laukiem audzē tur naturālajā saimniecībā visu, kartupeļus utml., ievilka ūdeni, labiekārtoja, visu bez kredītiem, strādāt brauc uz pilsētu, protams.
sīkzemnieku
Valsts mērogā tas nav īsti nopietni; ja grib pa īstam, tad nepieciešama lielsaimniecība ar ievērojamiem apgrozāmiem līdzekļiem. Sējumi ir jāapdrošina pret sausumu, plūdiem utml. – tas nebūt nav lēti. Var uzbrukt kaitēkļi – tātad jābūt līdzekļiem lauku apsmidzināšanai. Mēslojums arī nav lēts; jābūt iespēja no gada gadā mainīt audzējamās kultūras atbilstoši tirgus konjunktūrai… un vēl neskaitāmi faktori, ko viena ģimene diez vai varēs pavilkt.
Ja zemniekam ir cūkas tad arī viņš audzēs graudus,lai ar tiem pašiem graudiem varētu pabarot savas cūkas kuras pēctam atkal nonāk rīgas tirgū un tu vēl saku latvietim navkur likt izaudzēto ?
nevajadzēs latvietim nopirks krievs,krivijas tirgus ir liels un nepiepildāms ,zinu jau tagad dažus kas intensīvi sadarbojas ar krieviju un tur nodot LV ražoto pārtiku.
Strādātāju un gribētāju noteikti atrastos un pat atbrauktu no UK lai te strādātu ja viss notiktos
Problēma laikam bus tur,ka lv ir grūti kko uzsākt nav pirktspējas un .t.t
Un kas vainas sīkzemnieku modelim? Jo ir nevis viens resns īpašnieks un 20 noskrējušies strādnieki, bet 100 paēdušas ģimenes?
Lielākā problēma ir cilvēku stulbums, otra – skaudība, trešā – slinkums.
Tie visi lauku bomži lielākoties ir stulbi, skaudīgi slinķi. Savādāk jau sen būtu sametušies kopā un mazos kooperatīvos dzīvotu bēdu nezinādami. Pārdot vajag tik daudz lai no ienākošās naudas varētu nopirkt detaļas tehnikai un citas lietas kuras pats nevari izaudzēt. Ja ir kooperatīvs tad nav ik pēc 5 minūtēm jāskrien no biešu vagas pie cukām, govīm un aitām, jo katrs daudzmaz darbojas ar savu un mainās ar produktiem un blakusproduktiem. Piemēram graudu audzetājs bez lopkopja mēslojuma neiztiks. Protams šitajai tautai tāda sadarbība ir utopija.
Te prot tikai kupi-prodaj. Biešu sēklas pērk, minerālmēslus pērk, benzīnu lai vizinātos protams pērk, un tad brīnās ka darbībai nekādu rezultātu.
Par to lielo dažādības nepavilkšanu runājot: kamēr plantācijas ir nelielas (nu, teiksim, zem 10ha), tikmēr tā nav pārāk liela problēma. Laikam ejot un saimniecības apjomiem augot, pa vienai kultūrai atmetām. Tika atstāts hektārs sīpolu un pārējie kartupeļi. Neviens neliek audzēt 100 cūkas, paralēli 100 govis, 10 hektārus bietes, 10 hektārus sīpolu utt. Tas fiziski nav iespējams. Tas pats skolas princips. Sākumā māca pa druskai no visa, pēctam aiziet specializētāk un konkrētāk…
Starpcitu, runājot par ķīmijām: raža nekvalitatīvā un slikti iepriekš iekoptā zemē bez mēslojuma būs vienkārši smieklīga, un risks palikt vispār bez ražas augus nemiglojot ir pārāk liels, lai paļautos uz māti dabu vien. Piemēram ja es vienu gadu izvēlētos uz visu savu zemi izmēģināt bioloģiskās saimniecības modeli, pilnīgi droši varu teikt, ka nākošajā gadā saimniecība kā tāda vairs nepastāvētu.
Vispār runājot par bioloģiskajām saimniecībām: esmu redzējis dažas bioloģiskās saimniecības, kurās tiek iekoptas lielas plantācijas. Pastaigājot pa lauku var redzēt vairākas pazīmes, kas liecina par ķimikāliju izmantošanu. Kartupeļu lapu gali izteikti brūni, kas liecina par slāpekļa pārdozēšanu (tas tik kā piemērs).
Un par to, ka cilvēki lamājās, ka stulbie poļi velk iekšā savu preci un bojā vietējajiem zemniekiem biznesu: nejau poļi ir pie vainas. Neesmu redzējis nevienu poli, kas pašrocīgi ievestu Latvijā un tirgotu savu preci. Gandrīz vienmēr tie ir latvieši (vai Latvijas krievi) kas brauc ar fūrēm pakaļ uz poliju precei kā pārpircēji un pēctam tirgo tālāk Latvijā.
Bet tomāti, ķirši? Tirgoņi ar putām uz lūpām cenšas apgalvot, ka tie ir no Medzes, Otaņķiem vai Dubeņiem. Bet skaidri redzams, ka šī prece no Polijas vesta un novākta pirms kādām 5 dienām. Svaigi vākti tomāti tik pretīgi neizskatās. Nopirkt Latvijas preci ar garantiju var tikai ja pazīsti pārdevēju.
Un runājot par vienu resnu bosu un 20 noskrējušjos strādnieku. Kā kurā vietā, lielā daļā gadījumu (vismaz starp man pazīstamajiem) īpašnieks un viņa ģimene strādā stipri vairāk par strādniekiem. Ja fizisku darbu mans tēvs dara retāk, tad pie traktora stūres elīgi daudz (nu, uz ražas novākšanu un sēšanu aptuveni 12-14h dienā).
Princips tāds: vadītājs un viņa ģimene dara visu to, ko parasts ierindas strādnieks nevar. Un ticiet man, tādu lietu ir daudz.
P.S. Jūtos pagodināts, ka esmu viens no retajiem, kam kādreiz betona kungs ir piekritis :D.
[flash width=440 height=420]
Pie traktora stūres 12h ir krietni vien neērtāk nekā kautko no kaudzes piekabē mest, var atpūsties kamēr piekabi ber ārā 🙂
Minimāli jau to ķīmiju var, bet ja pareizi maina platības (ja tehnikas un attālumu dēļ iespējams) tad var iztikt.
Cūkām graudus dot? Nu kaukādu putraimu samazgu pa retam vajag, bet vairāk tam ir domātas lopbietes un kartupeļi. NE laucinieks ne datorists no tā wepzz nesanāk.
graudiem
Tikai kā tu tos graudos dabuji Tu maz zini cik bij jāsamaksā kombainam par hektāru? Jebšu tu vel pateiksi ka proti ar sirpi strādāt un tev bij klēts ar vētmašīnu? Trimplis.
Par ķīmiju runājot: augu slimības savādāk neapkarosi. Arī nezāles lielām plantācijām nekad ar rokām neizravēsi. Un bez mēslojuma izaudzēsi labi ja 15 tonnas uz hektāru (kartupeļiem), kas patiesībā ir ļoti smieklīga raža (nu labi, syngenta seminārā man centās iestāstīt, ka labs audzētājs spēs izaudzēt arī 100 tonnas uz hektāru, bet tā nopietni runājot, vienalga kādu ķīmiju lietojot, neko tādu gatavu nevar dabūt). Respektīvi ar šādu ražu ilgi tā tava saimniecība nepastāvēs. Protams, var lietot dabīgo mēslojumu, ko mēs vienu gadu arī izmēģinājām, taču, tas galīgi neatmaksājās un nenesa vēlamo efektu.
Zinu, ka pilsētnieku acīs ķimikālijas ir milzīgā naidā, taču tad atrauciet paši un pamēģiniet kaut ko izaudzēt savādāk.
Zinu, ka ir bezjēdzīgi šeit stāstīt un mācīt it portālā par lauksaimniecību, bet ja jau panesās tāda man diezgan tuva tēma :D.
Preses relīzes