Nu, vai pamazām apglabājam Latviju…?

[shady]

[imgl]https://notepad.lv/userpix/29_latvijas_krusts_1.jpg[/imgl] Palasot šodien D-fakti.lv ziņas, kļuva mazliet bēdīgi ap sirdi. Lai arī sen zināms fakts, ka Latviju pamet aizvien vairāk iedzīvotāji, tomēr izlasot ziņu, ka ir “izmiris” vesels ciems – tas liek mazliet aizdomāties…

Quote:

Daugavpils novadā 14.jūlijā palika par vienu ciemu mazāk – no dokumentiem tika izsvītrots Višķu pagasta ciems Degļi.

(…)

Tas ir Daugavpils novadā pirmais precedents, taču spriežot pēc visa nebūt ne pēdējais, jo novadā ir vēl 43 ciemi, kas reāli vairs neeksistē un palika tikai oficiālos dokumentos. Visvairāk izmirušo ciemu ir Tabores pagastā -12, aiz tā seko Demenes pagasts, kur neeksistē jau 11 ciemi. Ambeļu pagastā izmira 8 ciemi. Pārējos pagastos šie skaitļi nav tik briesmīgi – pa 1-3 ciemiem.

Avots: d-fakti.lv

[samurajs]

Tas, ka izmirs lauki – jau tagad ir skaidrs. Ne tādā nozīmē, ka lauksaimniecība, bet pēdējie cilvēki aizvāksies uz pilsētām. Neviens negrib dzīvot kā alu cilvēks un XXI gadsimtā stiept ūdeni no akas. Investīcijas laukos tuvojas nullei, jo vajag tak attīstīt Rīgu un Ventspili :p

Par lauksaimniecību: kaut kur lasīju, ka lai šī nozare būtu rentabla, jābūt cik tur simti ha zemes uz 1 saimniecību, un protams, katram savs traktoru parks. Tad nu paliks laukos 0,1 iedzīvotājs uz km²…

[andrejsLi]

Paskaties uz visu no gaišās puses – mums būs zeme, kuru pārdot ķīniešiem, lai tie nodarbotos ar derīgo lauksaimniecību, vai AES būvniecībai.

Atvainojos, ja kļūdos.

[web33]

Nu nu tā gan nav kā saki

Lauki izmirst jo nav darba cilvēkiem,nevis tāpēc ka ūdens spainis jānes ,lauka cilvēki no darba nebaidās .

[samurajs]

Ak tad lauku cilvēki darba nebaidās? Kāpēc tad izpārdeva ārzemniekiem zemes, mežus, paši dzen ļergu un tempj, bet lauki neaparti? Nu labi, ja arī apars un izaudzēs, kur izaudzēto liks? Nevienam nekas nav vajadzīgs, vieglāk un lētāk pārtiku iepirkt Polijā vai Holandē. Tā ir valsts [lasi: lielo finanšu dūžu] politika, ne jau mazais zemnieciņš tur ko spēj mainīt.

[Creep]

Kā cilvēks, kas nāk no tīri lielas zemnieku saimniecības vadītāja ģimenes varu pateikt dažas lietas: nav nepieciešami ne vairāki simti hektāru zemes, ne liels traktoru parks. Jāapsver savas iespējas un apstākļi iepriekš un jāizvēlas attiecīgās augu kultūras ar kurām darboties. Graudiem varbūt 10 hektāri būtu smieklīgi, taču šos 10 hektārus var izmatot arī efektīvāk. Iestādam kādu hektāru sīpolus, kādu hektāru bietes, pārējo varbūt kartupeļus un ja patīs izaudzēt, sanāks pietiekami liela raža lai tas patiešām atmaksātos ar tīri lielu uzviju. Neviena saimniecība (nu labi, nerunāju par dažiem idiotu variantiem, kas sāka saimniecības izveidi ar kredītiem un automātiski jau bija nolemta pašā sākumā) nesāk darbu pirmajā gadā ar tūkstošiem hektāru zemes un lielu traktoru parku. Arī manas saimniecības sākums bija daži hektāri zemes, kas tika iegūti mantojumā un iegādāts viens mazs traktoriņs par pēdējiem līdzekļiem. Ja ir velme strādāt (šoreiz gan jāsaka, ka ļoti daudz), un galva ir uz pleciem, tad iespējams attīstīt saimniecību diezgan strauji gadiem ejot. Zinu vienu cilvēku, kas sāka gandrīz ne ar ko un no tēva aizņēmās vienu traktoru. Jau pēc gada bija nopelnījis savu traktoru un vēl pēc gada jau gada peļna (nevis ienākumi, bet peļna) jau aizgāja desmitos tūkstošu latu. Lieki piebilst, 16h darba diena viņam nebija retums, bet tā sāk visi…

[WordPad]

Tas ka veikalā viss importa tas ir fakts vakar paskatījos – olas ne no Latvijas, gaļa arī, alus arī etc.

Man kā reiz vieni paziņas aizvācas uz laukiem audzē tur naturālajā saimniecībā visu, kartupeļus utml., ievilka ūdeni, labiekārtoja, visu bez kredītiem, strādāt brauc uz pilsētu, protams.

[samurajs]

@Creep: Respect lauku censoņiem! Bet tavējais drīzāk ir sīkzemnieku attīstības modelis – ha sīpolu, divi biešu 🙂 Paši jau būs paēduši un kaut ko arī nopelnīs, tas tiesa…

Valsts mērogā tas nav īsti nopietni; ja grib pa īstam, tad nepieciešama lielsaimniecība ar ievērojamiem apgrozāmiem līdzekļiem. Sējumi ir jāapdrošina pret sausumu, plūdiem utml. – tas nebūt nav lēti. Var uzbrukt kaitēkļi – tātad jābūt līdzekļiem lauku apsmidzināšanai. Mēslojums arī nav lēts; jābūt iespēja no gada gadā mainīt audzējamās kultūras atbilstoši tirgus konjunktūrai… un vēl neskaitāmi faktori, ko viena ģimene diez vai varēs pavilkt.

[web33]

Beidz jokoties, aizbrauc uz Rīgas nakts tirgu tad redzēsi kur liek latvijā izaudzēto un ko jūs visi ēdat.nevajag pirkt Lv preci kura ir izgājusi caur 3 rokām,bet pa taisno no zemnieka tad arī sanāks nopirkt lētāk kā poļu,leišu etc

Ja zemniekam ir cūkas tad arī viņš audzēs graudus,lai ar tiem pašiem graudiem varētu pabarot savas cūkas kuras pēctam atkal nonāk rīgas tirgū un tu vēl saku latvietim navkur likt izaudzēto ?

nevajadzēs latvietim nopirks krievs,krivijas tirgus ir liels un nepiepildāms ,zinu jau tagad dažus kas intensīvi sadarbojas ar krieviju un tur nodot LV ražoto pārtiku.

Strādātāju un gribētāju noteikti atrastos un pat atbrauktu no UK lai te strādātu ja viss notiktos

Problēma laikam bus tur,ka lv ir grūti kko uzsākt nav pirktspējas un .t.t

[msh]

Samurajs, tu domā tieši kā ārzemnieki. Kā tās lietas te notiek? – nu tieši tā, kā tu to gribi – ar vienu ķīmiju vien – jo valsts to nerentablo biznesa modeli atbalsta.

Un kas vainas sīkzemnieku modelim? Jo ir nevis viens resns īpašnieks un 20 noskrējušies strādnieki, bet 100 paēdušas ģimenes?

[Anonīms]

Atkal nejēgas samuldējuši kaukādu tuftu. Creep vienīgajam piekrītu.

Lielākā problēma ir cilvēku stulbums, otra – skaudība, trešā – slinkums.

Tie visi lauku bomži lielākoties ir stulbi, skaudīgi slinķi. Savādāk jau sen būtu sametušies kopā un mazos kooperatīvos dzīvotu bēdu nezinādami. Pārdot vajag tik daudz lai no ienākošās naudas varētu nopirkt detaļas tehnikai un citas lietas kuras pats nevari izaudzēt. Ja ir kooperatīvs tad nav ik pēc 5 minūtēm jāskrien no biešu vagas pie cukām, govīm un aitām, jo katrs daudzmaz darbojas ar savu un mainās ar produktiem un blakusproduktiem. Piemēram graudu audzetājs bez lopkopja mēslojuma neiztiks. Protams šitajai tautai tāda sadarbība ir utopija.

Te prot tikai kupi-prodaj. Biešu sēklas pērk, minerālmēslus pērk, benzīnu lai vizinātos protams pērk, un tad brīnās ka darbībai nekādu rezultātu.

[Creep]

Samuraj: sikzemnieku vai ne sīkzemnieku, bet tieši šādi 20 gadu laikā no gandrīz nulles mana tēva saimniecība izauga par vienu no lielākajiem kartupeļu saimniecībām Latvijā. Un jā, kā jau web33 minēja, nakts tirgus ir labākā vieta, kur iepirkt svaigus dārzeņus. Protams, jāskatās, ko latvieši no polijas ievilkuši un ko vietējie zemnieki audzējuši, bet vairums tirgotāju tur ir tiešām zemnieki, kas ved savu preci realizēt. Protams, jārēķinās, ka retais ķēpājas ar sīkiem daudzumiem, tāpēc jābūt gatavam pirkt lielu iepakojumu, ja grib nakts tirgu apmeklēt (ķirši 5kg kastītēs, kartupeļi 40kg maisos utt). Mani ar tur var reizēm sastapt kā tirgoni, ja nu kādam interesē…

Par to lielo dažādības nepavilkšanu runājot: kamēr plantācijas ir nelielas (nu, teiksim, zem 10ha), tikmēr tā nav pārāk liela problēma. Laikam ejot un saimniecības apjomiem augot, pa vienai kultūrai atmetām. Tika atstāts hektārs sīpolu un pārējie kartupeļi. Neviens neliek audzēt 100 cūkas, paralēli 100 govis, 10 hektārus bietes, 10 hektārus sīpolu utt. Tas fiziski nav iespējams. Tas pats skolas princips. Sākumā māca pa druskai no visa, pēctam aiziet specializētāk un konkrētāk…

Starpcitu, runājot par ķīmijām: raža nekvalitatīvā un slikti iepriekš iekoptā zemē bez mēslojuma būs vienkārši smieklīga, un risks palikt vispār bez ražas augus nemiglojot ir pārāk liels, lai paļautos uz māti dabu vien. Piemēram ja es vienu gadu izvēlētos uz visu savu zemi izmēģināt bioloģiskās saimniecības modeli, pilnīgi droši varu teikt, ka nākošajā gadā saimniecība kā tāda vairs nepastāvētu.

Vispār runājot par bioloģiskajām saimniecībām: esmu redzējis dažas bioloģiskās saimniecības, kurās tiek iekoptas lielas plantācijas. Pastaigājot pa lauku var redzēt vairākas pazīmes, kas liecina par ķimikāliju izmantošanu. Kartupeļu lapu gali izteikti brūni, kas liecina par slāpekļa pārdozēšanu (tas tik kā piemērs).

Un par to, ka cilvēki lamājās, ka stulbie poļi velk iekšā savu preci un bojā vietējajiem zemniekiem biznesu: nejau poļi ir pie vainas. Neesmu redzējis nevienu poli, kas pašrocīgi ievestu Latvijā un tirgotu savu preci. Gandrīz vienmēr tie ir latvieši (vai Latvijas krievi) kas brauc ar fūrēm pakaļ uz poliju precei kā pārpircēji un pēctam tirgo tālāk Latvijā.

[samurajs]

@Creep: nē nu viss jau ir OK, ļoti labi ka kāds vēl grib celt lauksaimniecību 🙂 Par Rīgas nakts tirgu nezinu, es vērtēju situāciju pēc Liepājas Pētertirgus: ar kartupeļiem vēl viss ir OK, tie ir mūsējie.

Bet tomāti, ķirši? Tirgoņi ar putām uz lūpām cenšas apgalvot, ka tie ir no Medzes, Otaņķiem vai Dubeņiem. Bet skaidri redzams, ka šī prece no Polijas vesta un novākta pirms kādām 5 dienām. Svaigi vākti tomāti tik pretīgi neizskatās. Nopirkt Latvijas preci ar garantiju var tikai ja pazīsti pārdevēju.

[Creep]

Nav informāciajs par Liepāju, taču Rīgas nakts tirgū ir arī cilvēki, kas tirgo vietējās zemenes, ķiršus, utt. (vienu pazīstu arī).

Un runājot par vienu resnu bosu un 20 noskrējušjos strādnieku. Kā kurā vietā, lielā daļā gadījumu (vismaz starp man pazīstamajiem) īpašnieks un viņa ģimene strādā stipri vairāk par strādniekiem. Ja fizisku darbu mans tēvs dara retāk, tad pie traktora stūres elīgi daudz (nu, uz ražas novākšanu un sēšanu aptuveni 12-14h dienā).

Princips tāds: vadītājs un viņa ģimene dara visu to, ko parasts ierindas strādnieks nevar. Un ticiet man, tādu lietu ir daudz.

P.S. Jūtos pagodināts, ka esmu viens no retajiem, kam kādreiz betona kungs ir piekritis :D.

[spekis404]

[flash width=440 height=420]https://v7.tinypic.com/player.swf?file=30w5pjb[/flash]

[Anonīms]

Liepājā tirgus izbeidzas ap 15:00. Man nav tādu resursu lai testos uz tirgu, tad nestu sapirkto mājās (2*3km) un tad atkal dotos uz centru. Kādreiz bij provizorisks tirgus tuvumā, Rāmava, tagad IKI….

Pie traktora stūres 12h ir krietni vien neērtāk nekā kautko no kaudzes piekabē mest, var atpūsties kamēr piekabi ber ārā 🙂

Minimāli jau to ķīmiju var, bet ja pareizi maina platības (ja tehnikas un attālumu dēļ iespējams) tad var iztikt.

Cūkām graudus dot? Nu kaukādu putraimu samazgu pa retam vajag, bet vairāk tam ir domātas lopbietes un kartupeļi. NE laucinieks ne datorists no tā wepzz nesanāk.

[web33]

Jā cūkas baro ar pašu audzētiem graudiem tos pirmstam samaļot,katram normālam zemniekam tāds aparāts ir mājās. Vēl kko gribi uzjautāt slimniek ?

[Anonīms]

Baigais “aparāts”. Ja nemaldos 93.gadā Straume tādus ražoja? No tā gada arī mums tāds “APARÄ€TS” laukos bija.

Tikai kā tu tos graudos dabuji Tu maz zini cik bij jāsamaksā kombainam par hektāru? Jebšu tu vel pateiksi ka proti ar sirpi strādāt un tev bij klēts ar vētmašīnu? Trimplis.

[web33]

Tu jau kā guculs 🙂 iesēj lauku un pēctam sāk domāt kā novākt 😀 nu bļin Andri Lazdiņbeidz tēlot vēl slimāku ,tas tak visiem skaidri zinām ja reiz cilvēks ir iesējis sēklu tad arī būs ar ko novākt,vai ne tā?

[Creep]

Ja tas būtu jādara viscaur gadu, tad ātri vien prātā varētu sajukt, jā, taču 2 mēnešus gadā vēl var izdzīvot. Pārāk bieži nesanāk, bet pats arī esmu braukājis ar traktoru tikpat lielu laika posmu vienā dienā: nu, ko lai saka, fizisks darbs nogurdina daudz daudz mazāk. Protams, nezinātājam liekas, kā tas var būt, taču iedomājieties salīdzinājumu: jūs brauciet pa autobāni 12 stundas no vietas. Un tagad iedomājieties darīt ko līdzīgu, tikai šoreiz nepieciešams 3 reizes vairāk uzmanības un 3 reizes vairāk kas jāredz. Piemēram braucot ar kartupeļu kombainu ir stūre traktoram, ir stūre kombainam, tev nepārtraukti jāredz, kur tu pats brauc, kur iet kombains, vēl vairākos monitoros jāredz, ko rāda kameras, lai kontrolētu ātrumu, ar kādu braukt. Un tagad iedomājieties to darīt mēnesi no vietas bez brīvdienām. Grūti aptvert, vai ne? Kurš teica, ka vadīt saimniecību nozīmē neko nedarīt un dzenāt strādniekus? Nezinu, kā citur, bet manā apkaimē traktoristi, kas uz ko tādu būtu spējīgi, apkārt nemētājas.

Par ķīmiju runājot: augu slimības savādāk neapkarosi. Arī nezāles lielām plantācijām nekad ar rokām neizravēsi. Un bez mēslojuma izaudzēsi labi ja 15 tonnas uz hektāru (kartupeļiem), kas patiesībā ir ļoti smieklīga raža (nu labi, syngenta seminārā man centās iestāstīt, ka labs audzētājs spēs izaudzēt arī 100 tonnas uz hektāru, bet tā nopietni runājot, vienalga kādu ķīmiju lietojot, neko tādu gatavu nevar dabūt). Respektīvi ar šādu ražu ilgi tā tava saimniecība nepastāvēs. Protams, var lietot dabīgo mēslojumu, ko mēs vienu gadu arī izmēģinājām, taču, tas galīgi neatmaksājās un nenesa vēlamo efektu.

Zinu, ka pilsētnieku acīs ķimikālijas ir milzīgā naidā, taču tad atrauciet paši un pamēģiniet kaut ko izaudzēt savādāk.

Zinu, ka ir bezjēdzīgi šeit stāstīt un mācīt it portālā par lauksaimniecību, bet ja jau panesās tāda man diezgan tuva tēma :D.

[Autors]

Ieraksti