Nu, kamēr brauc pa vagu, tamēr iet pats daudz maz līdzi. Protams, daudzmaz jāpavēro ir, jo kaut nelielākā nobīde nozīmē grieztus kartupeļus, bet tas būtu štrunts. Kombaina stūri izmanto lai apgrieztos un pārvietojoties. Redzi, cilvēki mēdz dažādus objektus pamest zemē, kas nu arī uznāk augšā vācot ražu. Esam uzrakuši granātas, ieročus no visticamāk pagājušā gadsimta sākuma, cirvjus, nažus, nezināmas izcelsmes dzelzs gabalus utt. Ja šie priekšmeti ieķeras kautkur kombainā, sekas reizēm var būt diezgan graujošas, tāpēc arī nepārtraukti ir jāvaktē, kas no tās zemes nāk augšā. Ko es ar to gribēju pateikt, ka reāli traktoristam vienlaicīgi jāredz daudz dažādu lietu, uz ko koncentrēties ir daudz grūtāk, nekā strādāt fizisku darbu.
Par nezālēm runājot: tieši ķīmija arī ir vienīgais veids, kā tās apkarot. Ir nezāles, kuru sēklas dīgst 50 gadu garumā, tātad, ja lauks ir bijis aizaudzēts ar nezālēm, tik ātri no tām vaļā netiksi. Ir pietiekoši daudz indes, kas strādā pret noteiktām nezālēm (vairumu), bet kultūraugu nopietni neietekmē. Š is gan atsauc atmiņā gadījumu, ko stāstīja tajā pašā seminārā, ka pa lēto no lietuvas cilvēks iegādājies ķīmiju, protams, ne no licenzēta piegādātāja, ražota kautkur dziļi āfrikā. Nopūtis visus laukus, pēctam skatās: strādā labi, nezāļu nav, diemžēl kartupeļu arī vairs nav.
Principā lielākā daļa augu problēmu var atrisināt ar ķimikālijām. Slikta augsne (piemēram māls) un slikti laikapstākļi jau ir tas, ko tu nevari ietekmēt. Labi, augsni bagātināsi ar mēslojumu, laukus aplaistīsi (kas īstenībā ir ļoti dārgs, laikietilpīgs process, kas ir neiespējams, ja blakus laukam nav liela ūdenstilpne), bet vienalga slikta augsne paliks slikta augsne un slikti laikapstākļi paliks slikti laikapstākļi. Visas plantācijas aplaistīt ir neiespējami, pat ja ir tuvumā kāda ūdenstilpne…
Par 100 tonnām no hektāra: ir valstis, kuru apstākļos tas pat ir iespējams, bet tā noteikti nebūs latvija. Prasmīgs audzētājs normālā gadā 60 tonnas no hektāra spēs izdzīt, nu labi, varbūt 70, bet tas notiek diezgan reti.
.
