Sveicieni visiem,
Tātad stāsts un pie reizes arī jautājums būs sekojošs: Nedēļu atpakaļ, es izdomāju kārtējo reizi, bet šoreiz, protams, nopietnāk ielūkoties Linux pasaulē ar savām “MS Windows” lietotāja acīm. Izvēlējos par savu izmēģinājuma objektu Kubuntu, un lejupielādēju tā DVD versiju tieši no pašu izstrādātāju oficiālās mājas lapas (https://www.kubuntu.org/getkubuntu). Ierakstīju diskā, un uzlaidu virsū uz svaigi formatēta cietā diska. Uzstādot kubuntu, izmantoju teksta režīmu. Te nu būs mana pieredze:
PLUSI:
Ļoti iepatikās KDE grafiskā vide. Pamatvirsmas efekti lika tiešām iejusties, kaut kādā “banku hakera” tēlā no jaunākā kibernoziedznieku grāvēja, bet tos es atslēdzu jau uzreiz pēc uzstādīšanas.
Patīkami arī bija krāmēties ar tiem spraudņiem, kas uz pamatvirsmas rādīja laiku, temperatūru, kalkulatorus un visu pārējo, ko vien varētu vēlēties. Arī ar tiem, sākotnēji gan paspēlējos, bet pēc tam atstāju tos ļoti pieticīgā skaitā.
Repozitoriji – vai nu kā viņus tur sauc. Vietas no kurām ērti un ātri iegūt sev vajadzīgo programmatūru.
Atjaunināšanās un paziņojumu lauks arī raisa pozitīvas domas.
MĪNUSI
Uzstādot Kubuntu, man šausmīgi nepatika tas, ka operētājsistēma mani neinformēja par to, ka trūkst draiveri, piemēram, tai pašai videokartei. Tos, paburoties pusstundu pa forumiem, man kaut kā izdevās uzstādīt, ņemot vērā to, ka iepriekš ar tiem diez ko krāmējies nebiju.
Tālāk kad video problēma nu tā kā bija atrisināta, mani vienalga kaut kā nomāca datora salīdzinoši lēnā ātrdarbība. Varbūt arī tikai tā likās, varbūt nē. Kas to lai zin, bet tiešām dažbrīd likās, ka strādāju ar “Pentium II” nevis mūsdienīgu un jaudīgu mājas datoru, kas bez problēmām gremo pat Windows 7.
Bišku padzīvojies pa pingvīnu zemi, un jau uzstādījis šādas tādas programmas, piefiksēju arī to, ka failu pārlūkošana notiek manāmi lēnāk, un tai pat ir atvēlēta speciāla programma.
Tālāk nu tas, kas mani kārtējoreiz aizbiedēja no Linux vides. :> Proti, uzliku FileZilla, no repozitorija, kas bija jau piedāvāts iekš pašas operētājsistēmas. Es, protams, labi zināju, ka FileZillas veidotājiem ir zināmas problēmas ar datu šifrēšanu, un visi piekļuves dati glabājas tīrākajos teksta failos, bet uz to pievēru acis, jo vēl joprojām ticēju mītam, ka “uz Linux, antivīruss neesot vajadzīgs”. Laikam šis mīts pa šiem pāra gadiem ir kļuvis par pagātni, jo pēc Filezillas uzlikšanas, nevainīgi autorizējos kādā no maniem FTP kontiem. Tad nu tā… kādu brīdi nelietoju Kubuntu, lai gan tas bija pielāgots maksimāli manām vēlmēm un vajadzībām. Laiks vienkārši tam neatlika. Pēc aptuveni 4 dienām, saņēmu no drauga SMS, par to, ka viena no manām tīmekļa vietnēm ir aizklapēta ciet (Suspended). Nekavējoties vēru vaļā e-pastu un sazinājos ar uzturētājiem, kuri man atsūtīja FTP piekļuves žurnāla izrakstu, par iemeslu norādot, ka no manas mājas lapas ir izplatījies spams.
Papētot situāciju, ļoti skaidri atklājās, ka precīzi 6 stundas vēlāk pēc manas iz-autorizēšanās no FTP konta, tam pieslēdzies viens subjekts no Itālijas, tad precīzi pēc diennakts – subjekts no Francijas, tad atkal no Anglijas. Spriežot pēc nenormāli ātrajiem un precīzajiem darbību pieprasījumiem, manu FTP kontu ir “apkalpojis” kāds automatizēts robots, kas izvietots uz web serveriem, augstāk minētajās valstīs.
Noslēgumā jautājums speciālistiem – kā pie velna var kaut kas šāds notikt, ja es internetā, izmantojot linux, neesmu nospēris ne mazāko soli pa kreisi, kā arī pie tā visa, man visi standarta vajadzībām neizmantojamie porti ir noslēgti jau no ISP puses + tam visam starpā vēl stāv rūteris, kuram arī ir ieslēgts ugunsmūris?
.
