Sākumlapa › Forumi › Citas tēmas › Cilvēks un Sabiedrība › Par ko Tu interesējies? [Aptauja]
Kā redzs augstāk- atbildot uz jebkuru jautājumu, tiek prasīts iepostot komentāros pamatojumu: Kā nonāci līdz tādam kliņķim trendam? Komentāros ir vairākas atbildes iespējamas. Pašā aptaujā ir jāiztiek ar vienu atbildes variantu (Tavu trendu karaliene).
…
[img]
Tātad. Gan pienākums paģēr, gan tā iegājies pēdējos gadus iraid, ka piederu pie PC Master Race. Bet vairāk uz tumsonīgā gala pusi, jo dzīvu interesi un patiesu aizrautību neizrādu par praktiski neko. Reizi pa reizei uzplaiksnī naivs ideālisms vai mistisks darbaprieks, bet pamatā pāriet bez būtiskām sekām, bez produktīva rezultāta. Reizē apskaužu un nīstu “normālus cilvēkus”, kas var, iet un dara. Jo dienas, jo vairāk pārņem makbetonisks naids, un katru spriedumu ietekmē nicinājums pret visu dzīvo un nedzīvo.
“Rakstu dzeju, jo zem ciniskā, bezjūtīgā bezsirža ārienes es taču tikai gribu justies mīlēts…”
[spoil][img]
Līdzās savai profesionālajai nodarbei, interesē (un ne tikai) viskauko taisīt savām rokām, kāpt kalnos (jo augstāk, jo labāk), tehnoloģijas, dabas zinātnes – it īpaši Visuma izpēte. Patīk (bet bez īpaši aktīvas intereses) pārbaudītas vērtības mūzikā un kino, braukt ar auto, uzdziedāt labā veču kompānijā, daži sporta veidi. Pēdējie – tādi, kurus raksturo ātrums vai arī smalka taktiskā viltība. Interesanti, ka šeit ir daudz kopīga divām, šķietami tik dažādām lietām, kā NASCAR un kērlingam.
Dators bija vaļasprieku sarakstā kaut kur līdz 90to gadu vidum, bet pēc tam pārvērtās vienkārši par darba instrumentu.
Patīk eksperimentēt 🙂
kādreiz interesējos par mūziku, elektroniku, mašīnām, velobraukšanu…
līdz šim aizraušanās un interese ir veicinājusi tikai stresu un ārprātu, ka nevari dabūt ko vēlies…
tagad pēkšņi, nekontrolēti izlauzusies interese par kādu tēmu noved pie negulētas nakts un vēlmes no rīta kādu nogalināt…
drošāk ir par neko neinteresēties…
p.s. kur ir “viņpus žoga”?…
[spoil]
Zelta likums:
[img]
[/spoil]
[img]
Daudzi zin filmu “The Secret: Law of attraction”, es tai lāga neticēju, un vēl aizvien tajā minētos padomus ir grūti praktizēt, dzīve ir skarba, taču filmā teiktais darbojas, un, ja tu dziļi kautko vēlies, tad tu to dabūsi. Tu nekad dziļi sirdī nevēlēsies miljonu kontā, tu gribētu jā, bet tā nebūs dziļa vēlme un tu to nedabūsi. Tu dabūsi to auto, ko tu dziļi velēsies dabūt, tu aizbrauksi uz ameriku paskatīties Obamas pasaku zemi ja to dziļi vēlēsies, utt…
[youtube]
Par miljonu kontā sapņot ir sekli. Par naudu kā tādu sapņot ir ļoti nepareizi. Jāvēlas uzreiz produkts- māja, mašīna, ceļojums. Nauda ir tikai līdzeklis. Naudai, pašai par sevi, nav nekādas vērtības.
Par naudu pilnībā piekrītu, nauda ir tikai instruments. Kādreiz jau pasapņojas par to “lielo” naudu, bet arī tad tikai un vienīgi kontekstā par to, ko ar šo naudu varētu foršu izdarīt – pie tam visvairāk tieši saistībā ar lietām, kas mani interesē.
Š ī iemesla dēļ nevaru saprast tos, kam ir daudz un tomēr vajag vēl un vēl, kaut gan viņiem ir tikai vēlme pēc naudas čupas un nav saprātīgu interešu, kur to izlietot. Diemžēl, spēja taisīt naudu reti iet rokrokā ar intelektu 🙁 Pa retam priecē daži riktīgi reālie naudasmaisi, tādi, kā Brensons un vēl viens otrs, kuri virza progresu ar savām naudiņām, nevis sēž tai virsū (kas sevišķi raksturīgs mūsu sētas miljonāriem) vai izšķiež visādiem “labdarības” prožektiem un tukšā sevis mārketingā.
Preses relīzes