Sākumlapa › Forumi › Notepad.lv › IT ziņas › Raksti › Par labām cietņa dalīšanas manierēm, instalējot Linux
Priekšvārda vietā
Raksts nebūs adresēts Linux guru, kuri pie datora pavadīto laiku aizvada konsolē, kompilē aizvērtām acīm un Linux/BSD saimē jūtas kā zivs ūdenī. Tas veltīts pārsvarā agrākiem un esošiem Windows operētājsistēmu lietotājiem (un ne viņiem vien), varbūt pat ne visai advancētiemorgāniemLinux
Tādējādi, cilvēkam, kurš gatavojas instalēt Linux pirmo reizi mūžā, minētais process, cerams, kļūs skaidrāks, saprotamāks un, iespējams, neliks vilties un neatbaidīs zinātkāru datorlietotāju no Linux pasaules iepazīšanas. Nebūs noslēpums, ka cietņa aplama sagatavošana var padarīt distribūciju stipri mazkustīgāku
Interneta plašumos atrodami tūkstošiem līdzīgu pamācību, tāpēc šo rindu autors nebūt nepretendē uz kādu īpašu oriģinalitāti, tas būs tikai kārtējais mēģinājums viest skaidrību dažos neskaidros jautājumos, turklāt latviešu valodā – nevienam taču nekaitēs, vai ne? Tāpat autors saprot, ka vietām dēvēt Linux par operētājsistēmu ir nekorekti, tomēr… atcerēsimies par mājsaimniecēm
Terminoloģija, jeb Linux – nav Windows
Lai kā autoram gribētos izvairīties no tehnisku datorterminu lietošanas, jo raksta adresāts ir vidēji statistiskā mājsaimniece
Windows plaši izmantotā NTFS arīdzan ir žurnālējama failu sistēma. Linux pasaulē viena no populārākajām šābrīža ŽFS ir Ext4, kas Ubuntu aktuālajās distribūcijās ir noklusējuma failu sistēma.
Konsole nenoliedzami ir Unix operētājsistēmu balsts un stiprā klints, kas ļauj paveikt visai dziļas„..Linux – tas ir melns ekrāns, kurā redzamas skrienam baltas ciparu un burtu rindas, un to saprast pa spēkam ir tikai visrūdītākiem garmatainiem un bārdainiem hakeriem..â€grafiskajā plaknēmājsaimniecēm
Kā jau apakšvirsrakstā tika sacīts, Linux nav Windows. Jā, Linux saimes sistēmas – tās ir operētājsistēmas absolūti pilnvērtīgam darbam ar datoru – gan mūzikas atskaņošanai, filmu skatīšanai, ofisa dokumentu, prezentāciju gatavošanai, tāpat arī nopietnākiem darbiem ar videomateriāliem, profesionālai fotoattēlu apstrādei un daudziem citiem mērķiem. Iespējams, no pusaudžu redzes viedokļa, šķietamais Linux mīnuss ir zināms populāro datorspēļu trūkums – tomēr arī spēļu jomā nav tā, ka to nebūtu nemaz. Pastāv arī iespēja mēģināt darbināt Windows paredzētās datorspēles, izmantojot dažādus emulatorus (Wine). Pieaugot Linux izplatībai, nenovēršami pieaugs arī spēļu ražotāju interese par Linux pasauli, tas ir tikai laika jautājums.
Visbeidzot jāatgādina, ka, lai gan Linux sniedz tādu pašu funkcionalitāti kā Windows – Linux nav Windows. Lietotājam vajadzētu sevi nedaudz sagatavot tam, ka ne viss izskatīsies tā, kā pierastajā Windows vidē, ne visas podziņasizskatapietrītos
Tuvāk lietai, jeb cietņa sagatavošana
Cietnis ar tanī izveidotām partīcijām veido ārkārtīgi sarežģītu mehāniski-elektronisku apakšsistēmu ar zināmiem raksturlielumiem un īpatnībām. Cietņa „veiktspējas teorijas†interesentiem ieteicams izlasīt šo
1) Partīcijas, kuras atrodas tuvāk cietņa plātņu ārmalai, attiecīgi arī partīciju tabulas augšgalā (“GParted”/”Parted Magic” grafiskajā lineālāātrākaslineālā
2) Mazākas partīcijas ir ātrākas
3) Gluži kā Windows gadījumā ar pagefilepieņempaniku
Swap izveides principi Linux-ā ir vienkārši un nemainīgi – jo mazāks RAM apjoms, jo lielāks nepieciešams swap; jo smagnējāka pati distribūcija (izmantojot Gnome vai KDE grafiskās vides) – jo lielāks būs nepieciešams swap nogabals.
Viens no populārākiem ir viedoklis, ka swap partīcija veidojama divreiz lielāka par preinstalētās RAM apjomu un 32-bitu sistēmās kopējam RAM un swap apjomam nevajadzētu pārsniegt 4 Gb. Autoraprāt, vairumā gadījumu divu gigabaitu swap ir zelta vidusceļšsmagasvieglajās
Ja datorā ir vairāk nekā viens cietnis, ieteicams proporcionāli sadalīt swap partīciju starp visiem esošiem cietņiem, izveidojot attiecīgi nedaudz mazākas, nekā parasti, swap partīcijas katram cietnim atsevišķi. Linux atpazīs un kombinēs tās visas, tādējādi kopumā swap atsauce būs krietni ātrāka, kad radīsies nepieciešamība pēc tām. Minētais nedaudz atgādina RAID 0 masīva darbības principus – swap tiks porciju veidā izmētāts
4) ja par pamatu pieņemam partīciju novietojumu cietņa magnētiskajā plātnē, kā nākamo jāaplūko /boot partīcijas izveidi.
256 megabaitu (Mb) ir vairāk nekā gana šādai partīcijai un arī tad vēl paliek pāri vieta kādiem nejaušiem saknēšanās ierakstiem un citiem neparedzētiem papildinājumiem.
Saknēšanās partīcijas kontekstā jāteic, ka žurnālējamas failu sistēmas, piemēram, Ext3 vai Ext4, nodrošina krietni labāku datu vienotību, ja rakstīšanas/nolasīšanas procedūras laikā pazūd elektriskā strāva vai atgadās kāda cita ķibele. Tanī pat laikā žurnālējāmas sistēmas pieprasa vairāk vietas cietnī pašas sistēmas struktūrālajam izvietojumam. /boot partīcija ir labs piemērs tam, ka tās izveidei VAR IZMANTOT NEŽURNÄ€LĒJAMU failu sistēmu – papildu datu ieraksti /boot partīcijā tiek veikti ārkārtīgi reti, tāpēc /boot izveidei var droši izvēlēties Ext2, kas nav žurnālējama.
Visbeidzot, jāatzīmē, ka modernajos augstas veiktspējas datorsistēmas /boot partīcijas izveides nepieciešamība ir pat vairāk nekā apšaubāma, jo lietotājs vienkārši nemanīs jelkādas izmaņas operētājsistēmas ielādes ātrumā. Protams, veci, relikti datori, kuros vēlēsimies iedvest jaunu elpu, ir cita opera
5) Kā nākamo tad arī būtu laiks veidot / partīciju (jeb root), kurā faktiski arī tiks izvietota pati Linux operētājsistēma. Badacietējaiz kasteskrakošanas?svērt
6) Lietotāja datiem (fotogrāfijām, mūzikai, video, dokumentiem) IR JÄ€BŠªT izolētiem no pamatinstalācijas datnēm, lai operētājsistēmas sabrukšanasremonta
Datu partīcijas lomu Linux-ā pilda /home partīcija. Tās izmērs ir vien paša lietotāja ziņā. Vai tie būs daži desmiti vai n-tie simti gigabaitu – visu noteiks lietotāja filmu kolekcijas apjoms.
Jāatceras gan, ka gadījumā, ja kaut kad nākotnē konkrētais distributīvs tiks atjaunināts, piemēram, uz jaunāko versiju vai tiks instalēta pilnīgi svaigapārvaldniekam
Dalīšanas metodes
Jāpieņem, ka iedzimtas ziņkārības, nesaprašanas, nelielas Linux pieredzes vai citu iemeslu dēļ vairums jaunu Linux lietotāju nokauspārvaldnieka
Autors aplūkos divas populārākās cietņa dalīšanas metodes, ievērojot partīciju izveides secīgumu un par pamatu ņemot aktuālo datora veiktspēju.
Vecs, vājš dators (aptuveni 1Ghz vienkodola centrālprocesors ar 256-512 Mb RAM):
1. swap
2. /boot
3. /
4. /home
Jauns, „ātrs†dators (jebkāds divkodolu centrālprocesors, 2 un vairāk Gb RAM):
1. swap
2. /
3. /home
Kā redzams, vienīgā abu variantu atšķirība ir /boot partīcijas neizveidošanā samērā jaudīgam datoram, iepriekš tekstā norādītā iemesla dēļ.
Pastāv, protams, neskaitāma virkne citu viedokļu un metožu – ar /tmp, /usr, arī /usr/local un /opt partīciju izveidošanu, /var partīcijas veidošanu serveros utt. Taču, ja vien lietotājs nav Linux sistēmu administrators vai pašrocīgi neizstrādā distribūcijas, šādām aktivitātēm diez vai ir kāda racionāla jēga (atcerēsimies, kam adresēts šis nelielais ieskats). Lai gan – eksperimentēt nav liegts nedz skolēnam, nedz mājsaimniecei
Rezumējot – mājsaimniecības vajadzībām vidusmēra veiktspējas datoram minimāli nepieciešamais, taču absolūti pietiekams
Turpinājums sekos
Un vēl
/boot -60MB
/ – 2-4GB
/swap -ja var vairāk par RAM
/tmp -ap 5-10GB
/usr -ap 5-20GB (atkarīgs no programmu daudzuma)
/var – tikpat cik /usr
/home -atkarībā cik failus glabāsiet- var atstāt visu pārējo
/srv – atkarīgs vai taisat serveri
Man gan nav izdalītas /home partīcijas uz Linux, bet gan ir atsevišķa datu partīcija vēl iepriekšējā ext3 formātā, kas attiecīgi piemontēta iekš /etc/fstab. Tā mazāk iespēju ko nobrucināt formatējot, bet princips jau nemainās.
Man melna bilde no tas konsules 🙂
Man melna bilde no tas konsules 🙂
Arī es kādreiz tā teicu 😀 Nekā briesmīga tur nav, visa komandu varza arī nemaz nav jāzin no galvas. Jāsaprot pati ideja, ka konsole ir tas burvju logs, kurā Linux runājas ar tevi: uz katru tavu komandu tas dod atbildi, labo tavas kļūdas, arī palīdz tev un dod padomus, ja ko nezini.
Man melna bilde no tas konsules 🙂
Arī es kādreiz tā teicu 😀 Nekā briesmīga tur nav, visa komandu varza arī nemaz nav jāzin no galvas. Jāsaprot pati ideja, ka konsole ir tas burvju logs, kurā Linux runājas ar tevi: uz katru tavu komandu tas dod atbildi, labo tavas kļūdas, arī palīdz tev un dod padomus, ja ko nezini.
Man viņš parasti atbild,command not found 😀 vai Operation not permitte,nospļāvos un ….
😀 😀
Tādas muļķības sarakstītas… es figeju.
2) mazākas particijas ir ātrākas ?
Jo ?
Links uz infas avotu ?
Kā tas tiek tehniski pamatots ?
3) sarakstīts totāls sviests par PF.
Peidžfailam ir tikai viens objektīvs rādītājs cik lielam tam ir jābūt… un tas būtu tik cik max winda viņu ir piegāzusi *2
Raksta autoram vispār nav nekādas izpratnes priekš kam ir tāds PF.
” Operētājsistēma izmantos to gan operatīvās atmiņas (RAM) trūkuma gadījumā, gan novietos tur datus datora iemigšanas jeb hibernācijas režīma laikā.”
Totālākais fufelis.
PF ir virtuālā atmiņa.
Jā.. programmas neatšķir kad viņai ir piešķirts apgabals operatīvājā atmiņā un kad virtuālajā.
Bet.. PF ideja ir tajā ka neaktīvos procesus pārvieto no ram uz PF tādējādi atbrīvojot vairāk operatīvās atmiņas aktīvajām aplikācijām.
Kad hibernē kasti tad windows izveido speciālu failu kurā iemet operatīvās atmiņas saturu un ar PF tur vispār nav nekāda sakara.
6) Lietotāja datiem (fotogrāfijām, mūzikai, video, dokumentiem) IR JÄ€BŠªT izolētiem no pamatinstalācijas datnēm, lai operētājsistēmas sabrukšanas un remonta laikā tie netiktu ietekmēti (šeit ikviens Windows lietotājs atcerēsies par C: un vismaz >:( disku esamību prātīgi konfigurētajās sistēmās).
Atkal totāls fufelis.
OS nogāšanās NEKÄ€ neietekmē lietotāju datus neatkarīgi no tā uz kuras particijas atrodas lietotāju dati.
Un arī remonta laikā tas nekā neko tur neietekmē.
Tās ir totālas muļķības ar kurām skolnieki baida citus skolniekus.
Uz linux particijām vispār ir bik cita ideja kādēļ viņas ir ieviestas.
Un pamatā no tā ir jēga tikai uz servera kastēm.
Viens no svarīgākajiem iemesliem ir tas ka pārpildot lietotāja datu particīju tas nekādi neietekmē sistēmu, jo partīcijā kur ir instalēta OS ir pietiekami daudz brīvās vietas lai OS var droši darboties.
Tas arī faktiski ir viss.
Windows gadījumā ja disks tiek pārpildīts NTFS sistēmas faili dramatiski sāk fragmentēties un drūmi samazinās failsistēmas ātrdarbība.
Un tagad uzminiet… kāds ir galvenais disku pārpildīšanas iemesls ? :>
Pareizi… tādu idiotu kā raksta autors “vērtīgie” ieteikumi dalīt disku 255 partīcijās.
Useri to figņu neizprot un neseko līdz kur tur cik tur vietas ir.
pa savu dzīvi esmu gana redzējis šādu darboņu instalētos datorus. Visur viena vaina.. c: pārpildīts un d: tukšs. Kaste kapitlāli bremzē un uzsers kauc ka nevar saglabāt atačmentu :>
Nē.. man jau pofig 🙂
Nokāšu no laimīgā usera naudu, apvienoju abas partīcijas un jams ir laimīgs kā zīlonis.
Kad izskaidroju problēmas iemeslu, klients nolamā iepriekšējo instalētāju, jo dēļ tā mudaka viņam bija tikai zaudēts laiks un nauda.
Kad hibernē kasti tad windows izveido speciālu failu kurā iemet operatīvās atmiņas saturu un ar PF tur vispār nav nekāda sakara.
Bum! Mēs te par win vai Linux runājam? Linux lieto SWAP partīciju hibernācijai, vai tā nav? Jo citādi, ja ir daudz RAM, bez swap vispār var iztikt. Labi jau rakstā teica: Linux nav Windows, tur viss ir citādāk.
Un kurā vietā autors iesaka veidot 255 partīcijas? Vienu – OS, otru – SWAP, trešo – datiem. Kas Tev nepatīk?
Pareizi… tādu idiotu kā raksta autors “vērtīgie” ieteikumi…
ИдиотиÌÑ (проÑÑ‚. идиотизм) (от греч. ιδιωτηια, idioteia — невежеÑтво) — ÑÐ°Ð¼Ð°Ñ Ð³Ð»ÑƒÐ±Ð¾ÐºÐ°Ñ Ñтепень умÑтвенной отÑталоÑти, характеризующаÑÑÑ Ð¿Ð¾Ñ‡Ñ‚Ð¸ полным отÑутÑтвием речи и мышлениÑ. Больные, Ñтрадающие идиотией, не могут ходить, у них нарушено Ñтроение внутренних органов. Идиотам недоÑтупна оÑмыÑÐ»ÐµÐ½Ð½Ð°Ñ Ð´ÐµÑтельноÑÑ‚ÑŒ. Речь не развиваетÑÑ. Идиоты произноÑÑÑ‚ лишь отдельные нечленораздельные звуки и Ñлова, чаÑто не понимают речи окружающих, не отличают родÑтвенников от поÑторонних. Они не ÑпоÑобны к ÑамоÑтоÑтельной жизни: не владеют Ñлементарными навыками ÑамообÑлуживаниÑ, не могут ÑамоÑтоÑтельно еÑÑ‚ÑŒ, иногда даже не пережевывают пищу, неопрÑтны, нуждаютÑÑ Ð² поÑтоÑнном уходе и надзоре. Мышление не развиваетÑÑ, Ñ€ÐµÐ°ÐºÑ†Ð¸Ñ Ð½Ð° окружающее резко Ñнижена. ÐÐ¼Ð¾Ñ†Ð¸Ð¾Ð½Ð°Ð»ÑŒÐ½Ð°Ñ Ð¶Ð¸Ð·Ð½ÑŒ иÑчерпываетÑÑ Ð¿Ñ€Ð¸Ð¼Ð¸Ñ‚Ð¸Ð²Ð½Ñ‹Ð¼Ð¸ реакциÑми удовольÑÑ‚Ð²Ð¸Ñ Ð¸ неудовольÑтвиÑ. У одних преобладают злобно-гневливые вÑпышки, у других — вÑлоÑÑ‚ÑŒ и безразличие ко вÑему окружающему. Такие дети не обучаютÑÑ Ð¸ находÑÑ‚ÑÑ (Ñ ÑоглаÑÐ¸Ñ Ñ€Ð¾Ð´Ð¸Ñ‚ÐµÐ»ÐµÐ¹) в Ñпециальных учреждениÑÑ… (детÑких домах Ð´Ð»Ñ Ð³Ð»ÑƒÐ±Ð¾ÐºÐ¾ умÑтвенно отÑталых).
/ – sistēmai – atkarībā no hdd izmēra un OS, parasti lieku kaut kur ap 10 gb. Pārāk nevajadzētu skopoties un rēķināt lai būtu aizpildīts līdz malām, jo pārpildīti diski sliktāk tiek galā ar fragmentāciju.
/home – viss pārējais lietotāju failiem, cik nu diska izmērs ļauj.
un protams swaps. Uz mājas kompja ar 4gb ram gan jamo nahrenizēju, jo neesmu manījis, ka tas kādreiz tiktu lietots, un viss strādā ļoti labi. Reiz bija pieņemts swapu likt 2x rama apjomā, bet ja ir vairak par gb ram, tad īpaši ar to aizrauties nav jēgas.
Domāju, ka vienkāršai darbstacijai tas ir ideāli un nekādu sarežģītāku dalīšanu veidot nav nepieciešams. Neesmu manījis, ka partīciju izmērs kaut kā būtiski ietekmētu ātrdarbību, bet atdalot lietotāja failus no sistēmas vismaz var bez lieka čakara pārlikt os, ja sagribās citu 🙂 Domāju, ka lietotāja failiem nav jājaucas ar sistēmu.
Š ādi manis instalēti šobrīd griežas vismaz 5 dažādi datori, un nekādas problēmas nav bijušas. Skolā laikam arī apmēram tā mācīja darbstacijas instalēt 🙂
Ielikt kluci kādam kalošā vai cepurē? Tā taču ir slimība.
Kaukaacc psdc.
P.S. Par raksta patiesumu, kuuminsh jau ko minēja, nevaru spriest, jo neesmu UNIX advancētais lietotājs.
Protams, ka ”mājsaimniece” baidās no konsoles, piespiest pāris pogas var iemācīt gandrīz jebkuru, bet ja jāievada teksts, kurā ir vairāk par 5 rakstzīmēm, lielai daļai tas sagādā praktiski nepārvaramas grūtības.
Piebildīšu vienīgi, ka jaunākajām/populārākajām Linux distrām nevajag atsevišķi taisīt swap partīciju, lieliski tiek galā pašas, pie tam izvēloties optimālāko variantu, atkarībā no dzelžu sastāva.
2) Mazākas partīcijas ir ātrākas par izmēros lielākām.
Tā lietderīgumu es gan vēlētos apšaubīt, kaut arī teorētiski pareizi. Tas varbūt bija aktuāli Pentium 2 laikos, bet ne tagad. Loģiski – lai lielā partīcijā kaut ko atrastu, vajag vairāk laika, lai pārmaltu visus ierakstus. Bet kāds tad būs ieguvums pie mūsdienu ātrumiem – mikrosekundēs mērāms?
Piebildīšu vienīgi, ka jaunākajām/populārākajām Linux distrām nevajag atsevišķi taisīt swap partīciju, lieliski tiek galā pašas, pie tam izvēloties optimālāko variantu, atkarībā no dzelžu sastāva.
Nu nez – vienā no Ubuntu 10.04 testiem, kad biju aizmirsis swap uztaisīt, man vēl jautāja: “Vai jūs patiešām vēlaties instalēt ubuntu bez swap?” Protams, ka var bez tā iztikt, ja ir vismaz 2 GB RAM, bet šādas tādas problēmas var rasties.
2) Mazākas partīcijas ir ātrākas par izmēros lielākām.
Tā lietderīgumu es gan vēlētos apšaubīt, kaut arī teorētiski pareizi. Tas varbūt bija aktuāli Pentium 2 laikos, bet ne tagad. Loģiski – lai lielā partīcijā kaut ko atrastu, vajag vairāk laika, lai pārmaltu visus ierakstus. Bet kāds tad būs ieguvums pie mūsdienu ātrumiem – mikrosekundēs mērāms?..
Tieši tā! Patiesībā, rakstot par mazajām partīcijām, es to reducēju uz stipri paveciem “agregātiem” ar 4200 RPM hārdiem – mazākas galviņas kustības aplitūdas, mazāks pašu kustību skaits etc. Iespējams, vajadzēja precīzēt tieši šo nianci. Mūsdienu jaudām “maza-liela” partīcīja nenozīmē it nekā, par to nav strīda. Paldies visiem, kas saprata
P.S. kuuminj! Priecājos, ka neatstāju arī tevi vienaldīgu. Paldies par siltajiem vārdiem.
SWAP veido tik pat lielu cik ir RAM, nevis divreiz lielaaku kaa te apgalvo. PAareejo bardaku apnika lasiit. Swapam izveidojam tik cik RAM, sisteemai liidz 50 GB. (atkariibaa no cietiem diskiem, bet 20 GB. veelami). Paareejo /home partiicijai, kur glabaat pornu. Plus veel piemonteejam paareejos diskus.
Preses relīzes