Paranoiķiem – cik lielā mērā tālrunis staro?

[samurajs]

Š odien atgriezīsimies pie jau daudzviet un daudzreiz iztirzātā jautājuma: cik bīstams ir elektromagnētiskais starojums, kuru saņemam mobilā tālruņa lietošanas laikā? Un varbūt uzzināsim noderīgas lietas, par kurām pat agrāk nenojautām. Bet sāksim ar nedaudz teorijas populārzinātniskā izklāstā.

Tālrunis kā balss sakaru raidītājs

Standarti ir visādi – GSM, UMTS, LTE, Bluetooth, Wi-Fi un daudz citi. Augstfrekvences ierīces arī ir visādas – tālruņi, modemi, routeri, radio un TV raidītāji, tomēr reāla ietekme uz cilvēku varētu būt tikai un vienīgi tālruņiem. Protams, ja Jūs esat Karlsons, un savu mājiņu esat ierīkojis TV torņa smailē, tad būs savādāk, jo fizikā darbojas apgriezto kvadrātu likums: palielinot attālumu starp izstarotāju un objektu 2 reizes, saņemtais starojums samazinās 4 reizes. Respektīvi, ja tālrunis atrodas 5 cm no galvas, un tā ietekmi nosacīti pieņemam par 100% – attālinot ierīci līdz 10 cm, starojuma jauda kritīsies līdz 25%. Attālinot līdz 20 cm – būs tikai vairs ~7% utt.

Raidītāja maksimālā jauda mūsdienās tiek strikti ierobežota, un reti kad pārsniedz 4. klases prasības (2 W). Mobilās tehnikas attīstības sākumā bāzes staciju bija maz; tad raidītāja jauda sasniedza 4 W mobilajām ierīcēm un līdz 8W autoinstalācijām. Bet raidītājs nedarbojas nepārtraukti: sarunas laikā raidīšanas/uztveršanas laika attiecība parasti ir 1:8 (vai 1:16 half-rate režīmā) – tātad vidējā izstarotā jauda nepārsniegs 0,25 W.

[img]https://notepad.lv/userpix/28_18ed8ffc649f35d1b671fb2a42134fa9_1.jpg[/img]

Raidītājs uz pilnu klapi mobilajos sakaros tiek izmantots visai reti – tikai lielos attālumos no bāzes stacijas. Parasti mobilais no bāzes stacijas saņem parametru MS_TXPWR_MAX_CCH, kurš norāda sākumjaudu, ar kuru tam jāsāk sakaru seanss. Kad sakari nodibināti, jauda tiek regulēta ar 2 dB soli līdz minimāli nepieciešamajai. Var uztaisīt eksperimentu, novietojot tālruni blakām kādam FM radio un pazvanot uz to. Sākumā radio intensīvi rūks izstarojuma parazītiskās detektēšanas rezultātā, bet, atbildot uz zvanu, rūkoņa samazināsies, jo mobilais samazinājis izstaroto jaudu.

[img]https://notepad.lv/userpix/28_6a2ede56a5aa035405b4a34ea9825fcc_1.png[/img]

Pārvietojoties un runājot ar mobilo šķēršļotā apvidū, jauda tiks nepārtraukti regulēta, pielāgojoties signāla stiprumam konkrētā vietā.

[img]https://notepad.lv/userpix/28_6d5f9057b336a8838331b64b6fca1d5c_1.png[/img]

Rodas jautājums: vai rūpēs par cilvēka veselību tiek attālināti regulēta mobilā telefona jauda? Viennozīmīgs “nē”! Tas nepieciešams tikai veiksmīgai bāzes stacijas darbībai, lai tuvējie stiprie signāli neaizsistu uztvērēju un ļautu uztvert arī tālāk atrodošos tālruņus. Kā blakusiemesls vēl ir arī tālruņu darbības ilgums no baterijas – jo mazāka raidītāja jauda, jo ilgāk izdosies runāt bez lādēšanas.

Mobilā tālruņa uzvedība internetā

UMTS tīklos mobilais tālrunis darbojas pavisam savādāk nekā sarunas laikā. Lai netraucētu balss sakariem, arī frekvenču kanāli ir citi. Mūsdienu ierīcēs izmanto 3. klases specifikācijas, kas paredz jaudu ierobežot ar 24 dBm, kas atbilst 0,25 W. Lai netraucētu citiem mobilajiem sūtīt un saņemt datus, to pārraide sākas ar pavisam nelielu jaudu. Tiklīdz nodibināti sakari ar UMTS bāzes staciju, jauda ar 1 dB soli noregulējas līdz minimāli nepieciešamajai. Š o regulēšanu veic 1500 reizes sekundē. Tā kā raidītāja jauda internetā nevar pārsniegt 0,25 W, tad uzreiz 2 secinājumi:

1. Lai lietotu internetu, nepieciešami labāki uztveršanas apstākļi nekā balss sakariem.

2. Internets izlādē bateriju ātrāk nekā balss sakari, jo šeit vairs nebūs uztveršanas/raidīšanas (RX/TX) laika attiecība 1:8 vai 1:16.

[img]https://notepad.lv/userpix/28_0ed8b702d2521d7be38e33d73e203c1e_1.png[/img]

[img]https://notepad.lv/userpix/28_a7d5c18af50c6b6a115aa46a484daf44_2.png[/img]

Fakti un maldi

1. Kas kaitīgāks – bāzes stacijas vai mobilie tālruņi?

Viennozīmīgi pēdējie, jo kaut arī bāzes stacijas ir jaudīgākas – tās atrodas tālu (sk. apgriezto kvadrātu likumu).

2. Vai var uzzināt sava tālruņa izstarojuma vērtību konkrētos apstākļos?

Var dabūt zināt tikai precīzu signāla stiprumu no bāzes stacijas un to var lietot par atskaites punktu. Google Play ir monitoringa lietotnes šim mērķim, kuras uzrāda signāla stiprumu -dBm vai ASU mērvienībās. Parastās 4 vai 5 indikatorjoslas svītriņas gan ir ļoti nosacītas.

3. Cik lielā mērā sakarst mūsu smadzenes sarunas laikā?

Tālrunis praktiski ir neliela mikroviļņu krāsns. Ja pieņemam cilvēka galvas svaru 4 kg un tā ievietota termosā, 10 min. saruna pie 0,25 W raidītāja jaudas izdalīs 150 J enerģiju, kas sakarsēs smadzeni par aptuveni 0,01 C°. Tas – gadījumā, ja visa jauda nonāks tikai smadzenēs.

4. Pie sliktas zonas tālrunis meklē tīklus ar pilnu jaudu un patērē bateriju

Tālrunis pats neko nemeklē, tikai klausās ēteru. Energopatēriņš tad gan ir nedaudz lielāks, jo uztvērējs ir ieslēgts intensīvākā darba režīmā. Bet raidītājs iekšā neslēgsies, kamēr bāzes stacija to neizsauks. Nav grūti uzrīkot eksperimentu, ievietojot tālruni kādā pagrabā, kur nav zonas (parastā skārda bundža gan nepalīdzēs, tad vajag vairākas pēc matrjoškas principa).

5. “Uzlīmē uzlīmi un samazini izstarojumu par 99%!”

Kamēr būs aitas, būs arī cirpēji! Vēl šogad reklamēja “principiāli jaunu” uzlīmi ar LED, kura par nieka cenu 19,99$ pārvēršot kaitīgo starojumu gaismas enerģijā 🙂 Protams, varbūt jau spīd jauki, bet tālruņa raidītājam nāksies strādāt virsstundas, kas atsauksies uz baterijas darbības laiku. Avots apgalvo, ka ierīces izgudrotāji ASV jau atsēžot cietumsodu par krāpniecību.

[img]https://notepad.lv/userpix/28_r2l_1.jpg[/img]

6. Folijas cepurīti – katram hipsterim!

Ja iespējams ietīties folijā no galvas līdz kājām – tam tiešām varētu būt efekts. Bet pierādīts, ka lai samazinātu starojumu par 99%, nepieciešams metāla būris 4-6 mm biezumā.

[img]https://notepad.lv/userpix/28_800pxtinfoilhat002_1.jpg[/img]

7. Austiņu lietošana

Kurš baidās uzkarsēt smadzeni – austiņas tiešām palīdzēs. Vēl vairāk tās palīdzēs, vadot automašīnu. Vismaz droša braukšana.

8. Kā samazināt tālruņa jaudu?

Tālruņa jaudu lietotājs regulēt nevar. Bet var veikt pasākumus, lai paildzinātu baterijas kalpošanas laiku bez lādēšanas.

* Garas sarunas laikā labāk stāvēt pie loga vai iziet no pagraba

* Tālruni labāk turēt aiz apakšdaļas, lai ar roku neekranētu antenu

* Ja Jūsu tālruņa Wi-Fi darbojas AP vai modema režīmā, neturiet to ieslēgtu bez vajadzības!

Pēc mūsdienu atziņām mobilā tālruņa saprātīga lietošana nav nekas veselībai kaitīgs. Arī onkoloģija, ar ko mūs baidīja sākumā, nav apstiprinājusies. Bet par tādām lietām kā starojuma izraisītas ģenētiskās mutācijas mūsu paaudze diez vai uzzinās. Tās prasa laiku.

Avots

[garaisezis]

pēc manām domām CD/DVD-roms ir daudz reiz bīstamāks, tur uz lāzera ir uzlīme, tā pat kā dūmu detektori – tīrs urāns iekšā, daudzumā gan vajadzēs sapirkt veselu kaudzi, lai kaut vienu 1/100 daļu grama salasītu kopā. āaa, un kur nu vēl fotokameru objektīvi, to pārklājums ir no Tritija kas arī ir radioaktīvs.

[krapals]

Var dabūt zināt tikai precīzu signāla stiprumu no bāzes stacijas un to var lietot par atskaites punktu. Google Play ir monitoringa lietotnes šim mērķim, kuras uzrāda signāla stiprumu -dBm vai ASU mērvienībās.

Ta programma ir shortcut <- nevajadzigs, uz androida var db stiprumu apskatities pie settings-about phone-status.

[Y]

^

[youtube]https://www.youtube.com/watch?v=dwRt74nzRmY[/youtube]

[aoma]

Paranoisms jeb paranoja tomēr būs maķenīt kas cits – ja nemaldos, tās ir bailes no izspiegošanas vai izsekošanas, principā vajāšanas mānija.

Bailes no dažādu moderno tehnoloģiju ietekmi uz vidi un cilvēka organismu ir jau kas cits.

[Nelabojams]

Iesmīdināji 😀

Urānu nelieto dūmu detektoros, urāna starojums ir daudz, daudz par vāju priekš tam. Izmanto spēcīgus alfa starotājus ar pietiekami lielu pussabrukšanas periodu (desmiti gadu). Kādreiz lietoja poloniju, bet tas ir bezprātīgi toksisks, tāpēc tagad to aizvieto, šķiet, ar americija izotopiem. Daudzums detektorā – mikrograma daļas.

Tritijs kā ūdeņraža izotops diez vai būs izmantojams dajebkā pārklāšanai, bet ievadīt to, piemēram, dzidrinātāja sastāvā, ja tur ir kāda organika vispār (mūsdienās dzidrinošie sastāvi savā vairumā ir metālu oksīdi un nitrīdi), nav ne mazākās jēgas. Drīzāk otrādi – radioaktivitāte veicinātu pastāvīgu statisko lādiņu uzkrāšanos un putekļu klāt lipšanu.

[garaisezis]

par pārklājumu, tas atkarībā kā tiek uzklāts… te Pentax vecs objektīvs https://dra.lv/gLoL2g bet kā jau rakstā minēts un dzīvē, tas nav kaitīgs ja ir pa gabalu. Neiesi jau ar mēli cauru dienu to laizīt.

[darklight]

Tehnofobija?

[aoma]

Tas būtu atbilstošāk. Par šo kaitīgumu jau ņemas kopš laikiem, kad tika izgudrots radio. Mūsdienās praktiski viss apkārtējais ēters ir pilns ar dažādiem starojumiem, vairāk vai mazāk, bet cilvēks ir reti izturīgs radījums, un pēc Darvina teorijas, drīz vajadzētu izstrādāties imunitātei, ja tāda jau nav izveidojusies.

Protams, kam kaut kādu iedzimtu iemeslu dēļ tā neattīstīsies, tiem jāizmirst.

[Evers]

Es, piemēram, telefonu nekad nenēsāju krekla kabatās jo sirdi tas niecīgais starojums ietekmē, ne arī bikšu priekškabatās, bet dibenkabatās, ja sēžu, tad vienkārši izņemu no kabatas, sargāju vērtības, kuras vēl nav izpildījušas savu misiju. 😀

[Nelabojams]

Nu ir bišķi starpība starp tritiju un toriju… bet torijs ir vēl mazāk radioaktīvs par urānu. Turklāt tas attiecas tieši uz rūpnieciskajiem produktiem. Dabā gan urāna, gan torija minerālu aktivitāte ir daudz augstāka, jo tie satur stipri aktīvus piemaisījumus (Ra, Po, Rn u.c.), kas izejvielu sagatavošanas procesā tiek atdalīti. Lēcu ar torija dioksīdu sastāvā vari droši nēsāt bikšu kabatā 🙂

[garaisezis]

https://camerapedia.wikia.com/wiki/Radioactive_lenses

[patropelis]

https://www.youtube.com/watch?v=QSBMbSh1ByE

Cell Phone Dangers Dr Devra Davis @ National Institute of Environmental Health Sciences NIEHS

[Anonīms]

Samurajam, izskatās, tagad daudz brīvā laika būs, ne?

Ko īsti dariji tai LM? Ko proti? Ir pāris idejas kur varētu painteresēties.

[Loading]

Bija patīkami lasīt.

[Autors]

Ieraksti