Nu pag, es tak latviski rakstu, ne? Spēles tu vari tirgot! Pērc retail (kastīšu) versijas vai saraksti uz papīra lapiņām netā iegādātus CD-keyus un pēc tam sēdi Centrāltirgū blakus humpalu vecenītēm, ja tā labpatīk.
Piesaistīšana kontam ir viena lietotājam draudzīgākajām DRM – velc, cik reizes gribi(*), instalē, cik reizes gribi, ielogojies ar satelītinternetu un dzenā Niko Belašu apkārt kaut sēžot Udmurtijas taigas vidū. Baidos, ka te jēdzīga risinājuma nemaz nav, jo pavisam bez DRM jau nepaliks. Un atļaut tirgot caur Inventory vai, teiksim, nosūtot supportam meilu – to točno nedarīs, tas būtu šāviens sev kājā – Steam Sale zaudēs jebkādu jēgu.
Un līdz kamēr nav atrasts risinājums kā licences no Steam konta atsaistīt, tirgošana ir aizliegta, pat ja ir atļauta (kā jociņā “[..] Krievijā – viss ir aizliegts, pat ja ir atļauts”). Nez pēc kā Valve to secina un cik patiešām ir banoti, bet ja tas notiek, tad tas ir visnotaļ likumīgi un “plakaļi vaši ģenežki” – un tā jau daļēji ir krāpšana.
Un vispār šim likumam uz izklaides produktiem attiekties diez vai vajadzētu. Bet tādas nu ir tās greizās cilvēktiesības šmilvēktiesības, mhhh.
Par piemēru – pieeja internetam arī tagad ir cilvēktiesības. Bet kas īsti ir pieeja internetam, to neviens nav skaidri pateicis – vai, piem., backbone ezerneta kabeli sakost zobos skaitās vai tomēr vajadzīgs kompis, kas parasti ir kāda privātīpašums, kā arī – provaideri nemēdz būt labdarības organizācijas.
.
