Pārlūkā Chrome 6 iekļauts PDF skatītājs

[samurajs]

[imgl]https://notepad.lv/userpix/28_h6logo_1.jpg[/imgl]Jaunajā, šodien iznākušajā Google Chrome testversijā 6.0.437.1 dev ir iekļauta iespēja skatīt PDF dokumentus tieši pārlūkā, bez ārējo spraudņu vai programmu lietošanas. Runa šeit ir nevis par īpaši izstrādātiem spraudņiem, bet par jaunu paplašinājumu pievienošanas principu.

Š ādam PDF skatīšanas veidam ir zināmas priekšrocības. Datus varēs apstrādāt tikpat viegli kā HTML lapas. Zoom funkcija un meklēšana arī darbosies kā web lapās. Tā kā PDF datu atkodēšana norisināsies izolētā “smilšu kastē” (Sandbox) – tas dos arī papildus drošību. PDF skatītāja atjaunināšana notiks kopā ar pārlūku, pilnībā automātiski.

Patestēt jauno funkciju var, ieslēdzot noklusēti atslēgto PDF skatītāju. Lai to izdarītu, adreses joslā jāraksta chrome://plugins

[img]https://notepad.lv/userpix/28_pdf_1.jpg[/img]

[Aldis]

Rediģēt arī varēs? 😀 🙂

[Eudoxus]

Atvainojos par piezīmi, be “Chrome 6 sastāvā iekļauts” ir pagalam slikta latviešu valoda. Labāk teikt “Pārlūkā Chrome 6 iekļauts…” vai kaut kā tamlīdzīgi.

[Evers]

Chrome iet uz priekšu sadragājot visu savā ceļā. 🙂

[akms47]

Labi, ka vismaz kāds ko iebaksta par velti. Visi bremzē attīstību, lai reklamējot sevi nopelnītu. Google, protams, nav izņēmums, vismaz nebārsta drupačas, bet bliež rikām. 🙂

[TrakaisKursis]

Evers wrote:

Chrome iet uz priekšu sadragājot visu savā ceļā. 🙂

Es pēdējā laikā sliecos domāt, ka Opera tomēr ir labāka.

Labi, chromam ir cieša un ērta integrācija ar Google servisiem, taču ātrdarbības un resursu izmantošanas saprātīguma ziņā Opera aizvien ir gadu priekšā. Bez tam Chrome mazliet traucē konceptuālais idejiskais pamats, ka tas būtībā ir atvasinājums no Google Chrome OS (kas arī skaidro ciešo integrācijas vektoru), bet Opera ir pārlūks pats par sevi. FF vispār šajā spēlē īsti nepiedalās – jaunie testa laidiena ar aparatūras paātrinājumu reālu ātrdarbību nemaz nedod – tad priekš kam vajag jaunu funkcionalitāti, kas neko nenes? Ok. tā ir novēršanās no tēmas. Īsto Google Chrome mēs redzēsim pēc diviem gadiem, kad tas kalpos par efektīvu sinhronizācijas tiltu starp to, ko mājās lietotājs uz savas darbstacijas dara iekš Google Chrome un kā šiem failiem pēc tam varēs piekļūt no Google Chrome OS klēpjdatora vai Android telefona. Google grib visus mūsu cepumiņus. Redzēs, kā viņiem sanāks…

[Viestartss]

TrakaisKursis wrote:

Evers wrote:

Chrome iet uz priekšu sadragājot visu savā ceļā. 🙂

Bez tam Chrome mazliet traucē konceptuālais idejiskais pamats, ka tas būtībā ir atvasinājums no Google Chrome OS (kas arī skaidro ciešo integrācijas vektoru), bet Opera ir pārlūks pats par sevi…

Cilvēk mīļais, kurš no Hromiem – web-parlūks vai uz Linux kodola bāzēta OS bija pirmais? Man domāt, ka pārlūks. Un kā Tu iedomājies radīt atvasinājumu no produkta, kurš vēl nemaz nav pilnībā uztaisīts?

Man domāt, ka Google atzina Hromu par tik labu esam, ka izlēma to “uzkabināt” uz Linux kodola un darbināt kā pilnvērtīgu OS.

[bezolaam]

piekrītu, ka pagalam neveiksmīgs virsraksts

[Imhoteps]

Es gan esmu pilnīgi pārliecināts, ka KONCEPTUÄ€LI, “uz papīra” Google veidoja un bīdīja tieši OS ideju – Chrome ir “ēsma”, ceļš, instruments, lai uzsēdinātu publiku uz ChromeOS un palaistu mūs visus cloud-ā (tā, kā to redz Google).

Lai gan ir bijuši citādāki IT-pavērsieni – savulaik viens SIA kā pirmo izstrādāja aplikāciju darbam tieši ar tabulām, nevis dokumentiem. Iekš arī pašā SIA tolaik neviens pat nebūtu iedomāties, ka vēlāk radies teksta redaktors gūs TÄ€DUS panākumus, ka ikvienai mājsaimniecei MS Office asociēsies tieši ar Word, kas būtībā bija Exceļ-a “plug-ins”, “adons”.

Tā kā – kas zina, kā bija gogoļa slepenajās laboratorijās iesākumā un kas pateiks, kā tas viss izvērtīsies nākotnē… Dzīvosim – redzēsim.

P.S. Netieši, ideju par OS kā sākotnēju mērķi, manuprāt (!), pierāda standalone-Chrome svara pieaugums. Versija 1.0.154.59 – 8.40MB, savukārt 6.0.427.0 jau 17.07MB. Nē, es saprotu, ka pārlūks jātjuningo, bet kaut kā pārāk eksponenciāli tas notiek. No 2009. gada 24. aprīļa līdz 2010. gada 10. jūnijam, tātad 13 mēnešu laikā – gandrīz 10 Mb “kāpiens”.

Salīdzinājumam – Operai no versijas 8.0 (2005. gada aprīlis, 3.59MB) līdz 10.60 (2010. gada jūnijs un 10.32 Mb) – kāpiens tikai 6 “megi” PIECU GADU LAIKÄ€.

Desmit Mb viena gada laikā pret sešiem Mb piecos gados…

Резюме: Gogoļs zināja, kam par pamatu kalpos pārlūks.

[samurajs]

Kā nu nebūs izmēra pieaugums, ja pēdējiem Hromiem visi spraudņi jau ir iekšā, un ne jau tikai Flash un PDF? Katrs pa 1 MB, un kopā sanāk 🙂 Un iespējams, ka topošās OSes kādi elementi arī pievienoti.

[meganeII]

Tagad jau ir 6.0.437.3.

ÄŒakli tie hromētāji!

[Imhoteps]

samurajs wrote:

Kā nu nebūs izmēra pieaugums, ja pēdējiem Hromiem visi spraudņi jau ir iekšā, un ne jau tikai Flash un PDF? Katrs pa 1 MB, un kopā sanāk 🙂 ..

Jā, bēt tās pašas bold-divi-vienā (ar visiem torent- un pasta klientiem) Operas ekseška ir par 60% !!! vieglāka. Tas simbolizē 😉

samurajs wrote:

..Un iespējams, ka topošās OSes kādi elementi arī pievienoti.

Nepārprotami.

[Jaunzems]

offtopiks – Imhotep, pusstundu smējos par parakstu 😀

[Imhoteps]

Paldies-paldies! 😀

[daGrevis]

Neatbalstu šo Google’s gājienu! Chrome lielais plus ir vieglums. Ja viņua apkraus ar visādām “figņām”, nez vai ātrums uzlabosies. :/

[dzhonsons]

Drīz visi “hromisti” varēs piņņāt, jo viņu pārlūks būs tāds līdzīgs Operai – apkrauts ar visādu drazu un trakie Operisti iebāzīs jamiem acīs vārdus, kurus šie teikuši par Operu..

Bet gan jau hromisti atradīs kādu iemeslu, lai hroms neskaitītos pārbāzts ar drazu.

[reGative]

Pagaidām vienīgie spraudņi, ko izmantoju, lietojot chrome, ir gmail notifier, lai zināt, vai ir pienācis jauns e-pasts vai nē. Neko citu neizmantoju, nav vajadzības. 🙂

[Autors]

Ieraksti