PC barošanas bloks – spriegumu atjaunošana

Sākumlapa Forumi Notepad.lv IT ziņas Raksti PC barošanas bloks – spriegumu atjaunošana

Tiek skatīts 1 ieraksts (no 30 kopumā)
  • Autors
    Ieraksti
  • #154091
    samurajs
    Participant

    Iedvesmu šim rakstam es smēlos no nesena praktiska gadījuma ar vienu pavecu datoru, kam bija negants niķis regulāri “sastingt” it kā bez mazākā iemesla. Protams, ka nekādi hardware testi kļūdas neuzrādīja, bet ievēroju, ka atslēdzot perifērijas ierīces, iefrīzošanas gadījumi kļūst retāki. Līdz ar to parādījās pieturas punkts – iespējams, ka nevelk barošanas bloks.

    Apskatot PC pamatspriegumus BIOS’ā un ar Everest palīdzību, atklājās, ka vienīgi +12 V spriegums atbilda normai. +5 V vietā bija 4,8 V (kas brīžiem īslaicīgi nokritās līdz 4,5 V), bet + 3,3 V vietā vien 2,8-2,9 V (periodiski līdz 2,7 V). Loģiski, ka pie tik zema sprieguma RAM darbība var tikt traucēta, kas arī noved pie sistēmas uzkāršanās. No kurienes pazeminājies spriegums – zināms, ka elektronikas detaļām novecojot, to parametri mainās. Īpaši tas raksturīgs noname izstrādājumiem, kāds arī bija šajā gadījumā.

    Tā kā iebūvētajiem sensoriem ne vienmēr var ticēt, pārbaudīju spriegumus arī ar voltmetru. Patiešām, viss atbilda patiesībai. Pirmā doma – jāgādā jauns barošanas bloks. Bet 15 Ls vērts dzelzis datoram, kura atlikumvērtība tirgū nepārsniedz 30 Ls, būtu pārāk dārgs prieks. Rezultātā mēģināju saremontēt ierīci saviem spēkiem, un šoreiz sekmīgi, bez jebkādiem finansiāliem izdevumiem.

    Teorētiskā daļa

    No barošanas bloka datoram pienāk 5 spriegumi: galvenie ir +12 V (lieto galvenokārt dažādu motoriņu griešanai – HDD, DVD-ROM, ventilatori), +5 V un +3,3 V (elektronikas barošana). Bez tam vēl ir divi mazjaudīgi palīgspriegumi -12 V un -5 V (mūsdienās ne vienmēr tiek izmantoti).

    Spriegumiem atbilstoši standartam ir sekojošas pielaides:


  • +12 V ….. +/- 5% (11,4 – 12,6 V)

    +5 V ….. +/- 5% (4,75 – 5,25 V)

    +3,3 V ….. +/- 4% (3,17 – 3,43 V)

  • Tālāk noteikti nāk jautājums – kur barošanas blokā atrodas tie maiņrezistori, kurus pagrozot, var ieregulēt spriegumus? Diemžēl tādu nav, vien nedaudzos PSU ir viens kopīgs regulators, ar kuru nelielās robežās var ieregulēt visus spriegumus vienlaicīgi. Iemesls tam ir vienkāršs – ventilatori dzen caur PSU putekļu mākoņus. Š ādos apstākļos maiņrezistoru slīdkontakti ātri oksidēsies, un barošanas bloks izies no ierindas.

    Tāpēc nāksies analizēt PSU tipveida shēmu, lai izdibinātu, kur regulējas spriegumi. Lielākā daļā PSU, īpaši vecākos, par vadības kontrolleru tiek lietota mikroshēma TL494 (Texas Instruments) vai tās citu kompāniju analogi uA494, uPC494, IR3M02, КА7500, МВ3759 ar 16 izvadiem.

    [img]https://notepad.lv/userpix/28_bpatx_1.jpg[/img]

    Skatāmies tipveida ATX PSU shēmu (attēls 1) – dažādu firmu ražojumos var būt izmaiņas, bet princips nemainās. Vadības mikroshēmā TL494 (darbības principa shēma – attēls 2) atrodas iekšējais stabilizēta +5 V sprieguma avots (izvads 14). No tā atbalsta spriegums caur dalītāju R3R4R5 tiek padots uz komparatora A1 (ierīce, kas salīdzina 2 spriegumus) vienu no ieejām (izvads 2). Uz otro ieeju (izvads 1) caur dalītāju R1R2 tiek padots +5 V spriegums no PSU izejas. Rezultātā komparators reaģē uz sprieguma izmaiņām un kļūdas signāls citās TL484 ķēdēs maina barošanas bloka impulsu platumu, un līdz ar to enerģijas daudzumu, kas nonāk izejā. Izveidojas savdabīga interaktīvā cilpa, kas stabilizē spriegumu PSU izejā. Mainot sprieguma dalītāju plecu attiecību, var regulēt sākumspriegumu izejā.

    [img]https://notepad.lv/userpix/28_10_1.gif[/img]

    Reālajā shēmā (attēls 1) spriegumu dalītāja apakšējo plecu veido 2 sapāroti rezistori R1R2 – šāds risinājums lielražošanā nodrošina lielāku izejas sprieguma precizitāti, bet augšējā plecā pievada gan izejas +5 V spriegumu (R5), gan +12 V spriegumu (R12). Pamainot šo rezistoru vērtības, varam mainīt izejas spriegumu visai plašās robežās (vismaz 3-8 V uz +5 V izejas).

    Praktiskā daļa

    :warn: Š is darbs var būt saistīts ar elektrotraumu briesmām, tāpēc absolūtiem iesācējiem silti neiesaku pie tā ķerties. Š ā iemesla dēļ nav arī fotogrāfiju (kaut arī tās bezmērķīgas, jo katram PSU ir atšķirīgs detaļu izvietojums un plates celiņu trasējums).

    Barošanas blokā ir lielas kapacitātes kondensatori, kas uzlādējas līdz 300 V spriegumam, un saglabā lādiņu vēl ilgi pēc atvienošanas no tīkla. Jābūt īpašiem rezistoriem, kas noņem lādiņus, bet noname blokos tos nereti aizmirst ielodēt. Strādāt gumijas cimdos būtu pareiza izvēle.

    Ja nepieciešams mazliet (līdz 0,5 V) palielināt visu spriegumu vērtības, visvieglākais ceļš būs šāds:

    1. Izraujam tīkla dakšu, ņemam ārā PSU no datora un liekam uz galda

    2. Atskrūvējam 4 skrūves un noņemam vāku

    3. Izpūšam ārā filcu, mušas, sēnes, u.c. labumus, kas tur sakrājušies.

    4. Pārbaudām, vai mūsu blokā atrodas mikroshēma TL494 – nosaukums tieši uz tās jābūt rakstīts.

    5. Ja atradām TL494 vai kādu no iepriekšminētiem analogiem, uzvelkam gumijas cimdus, un izskrūvējam 4 skrūves, kas tur plati.

    6. Š…emam plati ārā, noliekam tā, lai tiktu klāt pie celiņiem, bet lai tā nesaskartos ar metāla korpusu.

    7. Atrodam mikroshēmas TL494 izvadu 1 (3. attēlā) un starp to un korpusu pielodējam 100 KOhm maiņrezistoru reostata slēgumā (resp. vidējo un vienu no malējiem kontaktiem).

    [img]https://notepad.lv/userpix/28_tl494cokolevka_1.jpg[/img]

    8. Parūpējamies par slodzi: +5 V un +12 V kanāliem obligāti jābūt noslogotiem, lai PSU darbotos pareizi. +3,3 V kanāls saistīts ar +5 V, un tam ir iekšējā slodze, tāpēc tur var iztikt. Slodzei labi der auto-moto spuldzītes. Pievienojam vienu spuldzīti starp sarkano un melno vadu, otru starp dzelteno un melno. Lai PSU ieslēgtos, ar vada gabaliņu savienojam zaļo ar melno vadu.

    9. Maiņrezistoru nostādām vidējā stāvoklī, pārmetam krustu, un ieslēdzam strāvu.

    10. Ventilators rūc, spuldzītes deg? Mērām spriegumus, un ar maiņrezistoru iestatām par 0,2 V virs normas. Tas tāpēc, ka PC ir pamatīga slodze, un tos 0,2 V noēdīs.

    11. Ja viss sanāca, ar multimetru izmērām maiņrezistora pretestību, un sameklējam pēc iespējas tuvāku pastāvīgo nominālu. Man, piemēram vajadzēja 68 KOhm. Uzmaucam rezistoram izolācijas caurulīti un ielodējam no celiņu puses “uz palikšanu”.

    Ja vajag spriegumus samazināt, izdarām visu kā iepriekš, bet maiņrezistoru slēdzam starp mikroshēmas 1 izvadu un +12 V izeju vai +5 V izeju (atkarībā no tā, kurā kanālā vajadzīga lielāka izmaiņa).

    Manā gadījumā ieguvu šādus rezultātus:

    +12 V …. 12,8 V (bez slodzes) ….. 12,5 V (datorā)

    +5 V ….. 5,3 V (bez slodzes) ….. 5,0 V (datorā)

    +3,3 V ….. 3,5 V (bez slodzes) ….. 3,2 V (datorā)

    Vēlu veiksmi! Ja kādas neskaidrības – jautājiet komentāros!

#269821
Ralfie
Participant

Izlasot pilnīgi jau nagi niez izjaukt kādu vecu barokli.. 😀

Vēl gribētu zināt, kā pareizi mājas apstākļos varētu pārlodēt uz mātesplatēm uzpūstos kondensatorus..

un vēl jautājums, kā pārbaudīt, vai kondensators, kuru liktu vecā vietā ir vesels.

#269822
samurajs
Participant

Pārlodēt kondensatorus var, tik jāatceras par drošību – vismaz kādu pusstundu pirms izjaukšanas baroklis ir jāatslēdz no strāvas. Kondensatoriem svarīgi ievērot polaritāti.

Kondensatorus no 100 mikrofaradiem un lielākus var pārbaudīt, uzlādējot sekundi no kādas baterijas. Pieslēdzot voltmetru, tur jābūt spriegums, kas lēnām kritīsies.

#269823
iKey
Participant

Uzlādēta kondensātora kājiņās ar skrūvgiezi pa īso nevar saslēgt?

#269824
msh
Participant

Ir kādi ieteikumi ko darīt ar rūcošu droseli?

Un kā ar barokļa jaudas pacelšanu? :>

#269825
samurajs
Participant

Var. Milzīgs blīkšķis, robs skrūvgriezī 😀 Pie tam riskē, ka kondensatorā iekšā izvads var atdegt.

#269826
samurajs
Participant

Dažiem ķīniešu ražotājiem ir prakse droseles un transformatorus izpeldināt karstā eļļas lakā. Uzlabojas izolācija un nekas vairs nerūc. Ideja radās? :>

Palielināt jaudu arī var. Īpašu iesaku mazohistiem. Uzreiz brīdinu, ka nopirkt jaudīgāku barokli veikalā sanāks lētāk nekā pārrēķināt shēmu un sagādāt nomaināmās detaļas.

#269827
Arturs
Participant

Nu nez kā ir ar to īso.

Esmu testeri ieslēdzis uz “īso” režīmu, ja kontakto, tad pīkst. Pielieku + pie + un – pie – kondiķim, nopīkst uz īsu brīdi, tad pielieku + pie – un – pie + un atkal nopīkst .. tātad viss bumās, ja nepīkst, tad vai nu var gadīties ka multimetrs bez pīkstuļa tad īsā vietā uzrādīsies kaut kādi cipari, reāli 0 (nulle), a ja īsā nav, būs 1, vai arī kondoķis beigts.

Vai ta ne tā ? Un tas ir slikti ja šitā dara ar kondensatoriem ?

Paldies par rakstu, ļoti labi noderēs, ļoti izglītojoši :).

P.S. Tos lielos kondiķus 300V samet uz īso ar skrūvgriezni (vēlams gumijas(!!!) kāts xD) nobliezīst lielas dzirksteles un viss, kondiķis izlādēts un gatavs darbam. 😀 Tā nedrīkst ?

Man viss līdz šim ir strādājis pēc visādiem pigoriem arī tajās normas robežās …

P.S.S. Ja man te tīrākās muļķībās, lūdzu, izdzēsiet šo komentu, jo var gadīties ka kāds ko tādu arī notestē .. (sick ppl)

#269828
Anonīms
Neaktīvs

Vispār jaucot datorkastes vajadzētu lietot arī esd aproci.

#269829
akms47
Participant

Paldies autoram par labu rakstu.

#269830
samurajs
Participant

Redzi, ar tiem kondiķiem izlādējot ir tā: dzirksteles būs, blīkšķis arī, kondiķis protams izlādēsies zibenīgi 🙂 Bet viņā iekšā ir rullītis no Al folijas, kurš piemetināts pie izvada. No milzīgās strāvas pie šādas izlādes metinājums nereti atdeg nost, un kondiķi var izmest.

Gudrāk ir izlādēt ar 220 V spuldzīti patronā ar vadiņiem – 25W vai 40W. Spuldzīte uzzibsnīs un viss. Ja shēmā ir speciālie izlādes rezistori ( 220 KOhm paralēli lielajiem kondiķiem 1. attēlā) tad tas nav vajadzīgs. Bet pirmajā reizē labāk neriskēt.

Kondensatorus arī ar ommetru var pārbaudīt – ja ir vecā tipa multimetrs ar bultiņu. Bultiņai jānoraustās un jāatlec atpakaļ. Mūsdienu ciparu multimetriem tas nav tik uzskatāmi, bet ar to īso pīkstienu var mēģināt.

#269831
samurajs
Participant

It kā tā būtu drošāk, īpaši ja mugurā džemperis no sintētikas. Bet praksē rokām vienmēr iznāk saskarties ar dzelzs datorkasti, kas novada lādiņus. Neko vēl neesmu izšāvis ar statisko lādiņu.

#269832
Brutto
Participant

Tieši arī gribēju teikt, ka ar analogo testeri ir ērtāk pārbaudīt vai kondensators uzlādējas/izlādējas.

Kādreiz niekojāmies ar palieliem kondensatoriem brūnā, kantainā, korpusā. Brālis pielika klāt strāvas kontaktdakšu, pielocīja kondensatora stūros “ķepas”, lai kontaktdakša turētos klāt, kā būtu viengabala ierīce. Nu un ar tādu, ērti bija uzlādēt un citus puišeļus skolā pabaidīt. Vienreiz kādam sīcim skolā piešāvu pie rokas, šis palika raudot. Pēc tam vairāk, laikam jau, uz skolu nevazāju līdz.

Izlādēt kondensatorus ar blīkšķi jau nu bieži nācās novērot mājās. Vai nu tēvs remontēja kādu atnestu lampu tv, vai radioaparātu, vai arī pats viņš taisīja kaut ko pie savas radiostacijas.

Vēl jau viņš stāstīja no savas jaunības, ka kaut ko remontējot nebija izlādējis kondensatorus un pieķēries klāt un dabūjis tādu triecienu, ka ar triecienu atmuguriski nolidojis no beņķa, uz kura sēdēja.

Nu ja, aizrāvos…

#269833
Spartaks
Participant

Nezināju, ka Samurajs mums ir elektronikas Guru! 😀 Bet paldies par rakstu, paskaidrots perfekti! (bow)

#269834
Anonīms
Neaktīvs

Es diemžēl esmu, un ar to mācībai pietika. Uz ilgiem laikiem.

#269835
msh
Participant

Kas ir eļļas laka un kāda veida veikalos tādu var meklēt? Izklausās pēc ķēpīga pasāciena, jo vairāk tāpēc, ka tad tai droselei būtu jānokasa nost izolācija, kas apkārt serdei 😀

Un par jaudas pacelšanu – kādas detaļas tur parasti mainās?

#269836
deelza
Participant

Man ir ar barošanas saistīts jautājums: kas īsti patērē 12 Voltus?

#269837
samurajs
Participant

Jau minēju, ka lielākoties visa veida motori: ventilatori, HDD, diskmašīnu elektrodzinēji. Atsevišķu ražotāju mātesplatēs arī kas cits vēl var būt.

#269838
msh
Participant

Mūsdienās gandrīz viss 😀

#269839
msh
Participant

Ceļam augšā [negribās PM rakstīt un kādam varbūt noderēs 😀 ] – samurajs, izstāsti pāris lietas.

1)Pētu tavu shēmu bet nekādīgi nevaru iebraukt, kāda iksa pēc arī krutajiem barokļiem +3.3v un +5v strāvām ir norādīta abu strāvu kopējā max jauda, kas parasti ir vienlīdzīga ar +5v līnijas max jaudu – kurš elements to ierobežo ka abi kopā? Vai abas kopnes iznāk no viena transformatora sekundārā tinuma jeb man tikai rādās?

2) Kuri elementi ir jāmaina, lai paceltu vai nu +12v līnijas jaudu vai +3.3v & +5v? Un nevis par miliampēriem, bet par 5-10A.

3) Kādas novirzes no tavas shēmas var sagaidīt firmīgos, dārgos 80 PLUS barokļos, ja neskaita krutākus un kvalitatīvākus elementus?

Š ie jautājumi rodas, jo man radies iespaids ka lai es tiktu pie adekvāta barokļa savai kastei, bez kādas kopnes jaudas celšanas neiztiks jebkurā gadījumā – papētot jebajā esošo barokļu specifikācijas, redzams ka max ko es varu sagaidīt no jauno barokļu +3.3v un +5v līnijām ir 30A no katras un kopā parasti kādus 150w [850w firmas baroklis, jaudīgākiem to līniju jaudas nemainās] kas ir vienkārši par īsu – esošās mātenes manuālī speciāli norādīts ka abām kopā jānodrošina vismaz 180w, un esošajam baroklim ir 30A un 40A uz tām līnijām 🙁

Tiek skatīts 1 ieraksts (no 30 kopumā)
  • Jums ir jāpieslēdzas sistēmai, lai varētu komentēt šo tēmu.
Jaunākais portālā