Sākumlapa › Forumi › Notepad.lv › IT ziņas › Raksti › PC barošanas bloks – spriegumu atjaunošana
iefrīzošanas
Apskatot PC pamatspriegumus BIOS’ā un ar Everest palīdzību, atklājās, ka vienīgi +12 V spriegums atbilda normai. +5 V vietā bija 4,8 V (kas brīžiem īslaicīgi nokritās līdz 4,5 V), bet + 3,3 V vietā vien 2,8-2,9 V (periodiski līdz 2,7 V). Loģiski, ka pie tik zema sprieguma RAM darbība var tikt traucēta, kas arī noved pie sistēmas uzkāršanās. No kurienes pazeminājies spriegums – zināms, ka elektronikas detaļām novecojot, to parametri mainās. Īpaši tas raksturīgs noname
Tā kā iebūvētajiem sensoriem ne vienmēr var ticēt, pārbaudīju spriegumus arī ar voltmetru. Patiešām, viss atbilda patiesībai. Pirmā doma – jāgādā jauns barošanas bloks. Bet 15 Ls vērts dzelzis datoram, kura atlikumvērtība tirgū nepārsniedz 30 Ls, būtu pārāk dārgs prieks. Rezultātā mēģināju saremontēt ierīci saviem spēkiem, un šoreiz sekmīgi, bez jebkādiem finansiāliem izdevumiem.
Teorētiskā daļa
No barošanas bloka datoram pienāk 5 spriegumi: galvenie ir +12 V (lieto galvenokārt dažādu motoriņu griešanai – HDD, DVD-ROM, ventilatori), +5 V un +3,3 V (elektronikas barošana). Bez tam vēl ir divi mazjaudīgi palīgspriegumi -12 V un -5 V (mūsdienās ne vienmēr tiek izmantoti).
Spriegumiem atbilstoši standartam ir sekojošas pielaides:
+5 V ….. +/- 5% (4,75 – 5,25 V)
+3,3 V ….. +/- 4% (3,17 – 3,43 V)
Tālāk noteikti nāk jautājums – kur barošanas blokā atrodas tie maiņrezistori, kurus pagrozot, var ieregulēt spriegumus? Diemžēl tādu nav, vien nedaudzos PSU ir viens kopīgs regulators, ar kuru nelielās robežās var ieregulēt visus spriegumus vienlaicīgi. Iemesls tam ir vienkāršs – ventilatori dzen caur PSU putekļu mākoņus. Š ādos apstākļos maiņrezistoru slīdkontakti ātri oksidēsies, un barošanas bloks izies no ierindas.
Tāpēc nāksies analizēt PSU tipveida shēmu, lai izdibinātu, kur regulējas spriegumi. Lielākā daļā PSU, īpaši vecākos, par vadības kontrolleru tiek lietota mikroshēma TL494
[img]
Skatāmies tipveida ATX PSU shēmu (attēls 1) – dažādu firmu ražojumos var būt izmaiņas, bet princips nemainās. Vadības mikroshēmā TL494 (darbības principa shēma – attēls 2) atrodas iekšējais stabilizēta +5 V sprieguma avots (izvads 14). No tā atbalsta spriegums caur dalītāju R3R4R5 tiek padots uz komparatora A1 (ierīce, kas salīdzina 2 spriegumus) vienu no ieejām (izvads 2). Uz otro ieeju (izvads 1) caur dalītāju R1R2 tiek padots +5 V spriegums no PSU izejas. Rezultātā komparators reaģē uz sprieguma izmaiņām un kļūdas signāls citās TL484 ķēdēs maina barošanas bloka impulsu platumu, un līdz ar to enerģijas daudzumu, kas nonāk izejā. Izveidojas savdabīga interaktīvā cilpa
[img]
Reālajā shēmā (attēls 1) spriegumu dalītāja apakšējo plecu veido 2 sapāroti rezistori R1R2 – šāds risinājums lielražošanā nodrošina lielāku izejas sprieguma precizitāti, bet augšējā plecā pievada gan izejas +5 V spriegumu (R5), gan +12 V spriegumu (R12). Pamainot šo rezistoru vērtības, varam mainīt izejas spriegumu visai plašās robežās (vismaz 3-8 V uz +5 V izejas).
Praktiskā daļa
Š is darbs var būt saistīts ar elektrotraumu briesmām, tāpēc absolūtiem iesācējiem silti neiesaku pie tā ķerties. Š ā iemesla dēļ nav arī fotogrāfiju (kaut arī tās bezmērķīgas, jo katram PSU ir atšķirīgs detaļu izvietojums un plates celiņu trasējums).
Barošanas blokā ir lielas kapacitātes kondensatori, kas uzlādējas līdz 300 V spriegumam, un saglabā lādiņu vēl ilgi pēc atvienošanas no tīkla. Jābūt īpašiem rezistoriem, kas noņem lādiņus, bet noname
Ja nepieciešams mazliet (līdz 0,5 V) palielināt visu spriegumu vērtības, visvieglākais ceļš būs šāds:
1. Izraujam tīkla dakšu, ņemam ārā PSU no datora un liekam uz galda
2. Atskrūvējam 4 skrūves un noņemam vāku
3. Izpūšam ārā filcu, mušas, sēnes, u.c. labumus, kas tur sakrājušies.
4. Pārbaudām, vai mūsu blokā atrodas mikroshēma TL494 – nosaukums tieši uz tās jābūt rakstīts.
5. Ja atradām TL494 vai kādu no iepriekšminētiem analogiem, uzvelkam gumijas cimdus, un izskrūvējam 4 skrūves, kas tur plati.
6. Š…emam plati ārā, noliekam tā, lai tiktu klāt pie celiņiem, bet lai tā nesaskartos ar metāla korpusu.
7. Atrodam mikroshēmas TL494 izvadu 1 (3. attēlā) un starp to un korpusu pielodējam 100 KOhm maiņrezistoru reostata slēgumā (resp. vidējo un vienu no malējiem kontaktiem).
[img]
8. Parūpējamies par slodzi: +5 V un +12 V kanāliem obligāti jābūt noslogotiem, lai PSU darbotos pareizi. +3,3 V kanāls saistīts ar +5 V, un tam ir iekšējā slodze, tāpēc tur var iztikt. Slodzei labi der auto-moto spuldzītes. Pievienojam vienu spuldzīti starp sarkanomelnodzeltenomelnozaļo
9. Maiņrezistoru nostādām vidējā stāvoklī, pārmetam krustu, un ieslēdzam strāvu.
10. Ventilators rūc, spuldzītes deg? Mērām spriegumus, un ar maiņrezistoru iestatām par 0,2 V virs normas. Tas tāpēc, ka PC ir pamatīga slodze, un tos 0,2 V noēdīs.
11. Ja viss sanāca, ar multimetru izmērām maiņrezistora pretestību, un sameklējam pēc iespējas tuvāku pastāvīgo nominālu. Man, piemēram vajadzēja 68 KOhm. Uzmaucam rezistoram izolācijas caurulīti un ielodējam no celiņu puses “uz palikšanu”.
Ja vajag spriegumus samazināt,
Manā gadījumā ieguvu šādus rezultātus:
+12 V …. 12,8 V (bez slodzes) ….. 12,5 V (datorā)
+5 V ….. 5,3 V (bez slodzes) ….. 5,0 V (datorā)
+3,3 V ….. 3,5 V (bez slodzes) ….. 3,2 V (datorā)
Vēlu veiksmi! Ja kādas neskaidrības – jautājiet komentāros!
Vēl gribētu zināt, kā pareizi mājas apstākļos varētu pārlodēt uz mātesplatēm uzpūstos kondensatorus..
un vēl jautājums, kā pārbaudīt, vai kondensators, kuru liktu vecā vietā ir vesels.
Kondensatorus no 100 mikrofaradiem un lielākus var pārbaudīt, uzlādējot sekundi no kādas baterijas. Pieslēdzot voltmetru, tur jābūt spriegums, kas lēnām kritīsies.
Un kā ar barokļa jaudas pacelšanu? :>
Palielināt jaudu arī var. Īpašu iesaku mazohistiem. Uzreiz brīdinu, ka nopirkt jaudīgāku barokli veikalā sanāks lētāk nekā pārrēķināt shēmu un sagādāt nomaināmās detaļas.
Esmu testeri ieslēdzis uz “īso” režīmu, ja kontakto, tad pīkst. Pielieku + pie + un – pie – kondiķim, nopīkst uz īsu brīdi, tad pielieku + pie – un – pie + un atkal nopīkst .. tātad viss bumās, ja nepīkst, tad vai nu var gadīties ka multimetrs bez pīkstuļa tad īsā vietā uzrādīsies kaut kādi cipari, reāli 0 (nulle), a ja īsā nav, būs 1, vai arī kondoķis beigts.
Vai ta ne tā ? Un tas ir slikti ja šitā dara ar kondensatoriem ?
Paldies par rakstu, ļoti labi noderēs, ļoti izglītojoši :).
P.S. Tos lielos kondiķus 300V samet uz īso ar skrūvgriezni (vēlams gumijas(!!!) kāts xD) nobliezīst lielas dzirksteles un viss, kondiķis izlādēts un gatavs darbam. 😀 Tā nedrīkst ?
Man viss līdz šim ir strādājis pēc visādiem pigoriem arī tajās normas robežās …
P.S.S. Ja man te tīrākās muļķībās, lūdzu, izdzēsiet šo komentu, jo var gadīties ka kāds ko tādu arī notestē .. (sick ppl)
Gudrāk ir izlādēt ar 220 V spuldzīti patronā ar vadiņiem – 25W vai 40W. Spuldzīte uzzibsnīs un viss. Ja shēmā ir speciālie izlādes rezistori ( 220 KOhm paralēli lielajiem kondiķiem 1. attēlā) tad tas nav vajadzīgs. Bet pirmajā reizē labāk neriskēt.
Kondensatorus arī ar ommetru var pārbaudīt – ja ir vecā tipa multimetrs ar bultiņu. Bultiņai jānoraustās un jāatlec atpakaļ. Mūsdienu ciparu multimetriem tas nav tik uzskatāmi, bet ar to īso pīkstienu var mēģināt.
izšāvis
Kādreiz niekojāmies ar palieliem kondensatoriem brūnā, kantainā, korpusā. Brālis pielika klāt strāvas kontaktdakšu, pielocīja kondensatora stūros “ķepas”, lai kontaktdakša turētos klāt, kā būtu viengabala ierīce. Nu un ar tādu, ērti bija uzlādēt un citus puišeļus skolā pabaidīt. Vienreiz kādam sīcim skolā piešāvu pie rokas, šis palika raudot. Pēc tam vairāk, laikam jau, uz skolu nevazāju līdz.
Izlādēt kondensatorus ar blīkšķi jau nu bieži nācās novērot mājās. Vai nu tēvs remontēja kādu atnestu lampu tv, vai radioaparātu, vai arī pats viņš taisīja kaut ko pie savas radiostacijas.
Vēl jau viņš stāstīja no savas jaunības, ka kaut ko remontējot nebija izlādējis kondensatorus un pieķēries klāt un dabūjis tādu triecienu, ka ar triecienu atmuguriski nolidojis no beņķa, uz kura sēdēja.
Nu ja, aizrāvos…
Un par jaudas pacelšanu – kādas detaļas tur parasti mainās?
1)Pētu tavu shēmu bet nekādīgi nevaru iebraukt, kāda iksa pēc arī krutajiem barokļiem +3.3v un +5v strāvām ir norādīta abu strāvu kopējā max jauda, kas parasti ir vienlīdzīga ar +5v līnijas max jaudu – kurš elements to ierobežo ka abi kopā? Vai abas kopnes iznāk no viena transformatora sekundārā tinuma jeb man tikai rādās?
2) Kuri elementi ir jāmaina, lai paceltu vai nu +12v līnijas jaudu vai +3.3v & +5v? Un nevis par miliampēriem, bet par 5-10A.
3) Kādas novirzes no tavas shēmas var sagaidīt firmīgos, dārgos 80 PLUS barokļos, ja neskaita krutākus un kvalitatīvākus elementus?
Š ie jautājumi rodas, jo man radies iespaids ka lai es tiktu pie adekvāta barokļa savai kastei, bez kādas kopnes jaudas celšanas neiztiks jebkurā gadījumā – papētot jebajā esošo barokļu specifikācijas, redzams ka max ko es varu sagaidīt no jauno barokļu +3.3v un +5v līnijām ir 30A no katras un kopā parasti kādus 150w [850w firmas baroklis, jaudīgākiem to līniju jaudas nemainās] kas ir vienkārši par īsu – esošās mātenes manuālī speciāli norādīts ka abām kopā jānodrošina vismaz 180w, un esošajam baroklim ir 30A un 40A uz tām līnijām 🙁
Preses relīzes