Peppermint OS, jeb Linux „mākonī”

[Imhoteps]

[imgl]https://bildites.lv/images/qv9mkyax8moonlatlet7.jpg[/imgl]Maijā noslēgumā saules gaismu ieraudzīja visai interesants Linux distributīvs – Peppermint OS.

Peppermint ir uz Ubuntu „bāzes” veidota operētājsistēma, kas tiek pozicionēta darbam ar attālinātos serveros izvietotu programmatūru, līdzīgi rudenī gaidāmajai Chrome OS jeb jau esošajiem Jolicloud vai gOS Rocket.

[img]https://bildites.lv/images/u60zw1gu21a6ui7o1t5p.jpg[/img]

Peppermint pamatmērķis ir ļaut lietotājam veidot ofisa dokumentus, apstrādāt fotoattēlus, pārvaldīt elektronisko pastu un vienkārši pārlūkot interneta vietnes, neinstalējot datorā papildu aplikācijas šiem nolūkiem. Minēto uzdevumu nodrošināšanai operētājsistēma izmanto Mozilla Prism tehnoloģiju, kas ļauj transponēt tīmekļa aplikācijas lietotāja datorā. Tomēr savietojamība ar Ubuntu bezgalīgajām repozitoriju krātuvēm ļauj preinstalēt aplikācijas arī pēc lietotāja paša ieskatiem.

[img]https://bildites.lv/images/ocu96ejegjn4goph6obj.jpg[/img]

Papildu tam, ka Peppermint ir tīmekļorientēta distribūcija, autori uzsver gan operētājsistēmas lietošanas ērtumu, gan tās „vājprātīgu darbības ātrumu” (“insanely fast”) pat uz vecākiem datoriem.

Prasības datorsistēmai ir patiešam necilas: i386 (arī AMD64/x86_64) savietojams centrālprocesors, vēlami 256 megabaiti operatīvās atmiņas (Peppermint esot palaižams arī sistēmās ar 192 Mb), kā arī 4 gigabaitu brīva vieta cietnī, kas esot vairāk nekā pietiekami komfortablam darbam. Zem distribūcijas pārsega slēpjas Linux kernelis 2.6.32 un Openbox 3.4.10 logu pārvaldnieks, instalācijas pakotne sver vien nieka 407 megabaitus. Atbalstīts LiveCD/USB režīms.

Peppermint, protams, ir bezmaksas operētājsistēma, taču, ikviens, kas vēlas, var ziedot. Kārtējais open source veikums vizuāli atstāj visnotaļ izstrādātas un izskatīgas sistēmas iespaidu, un jau pirmajā nedēļā pēc relīzes no ražotāja serveriem tā tika lejuplādēta 25 000 reižu.

[img]https://bildites.lv/images/qtct87bot2xl47gl1qh4.jpg[/img]

Peppermint autors ir populārā Linux Mint koderis Kendals Vīvers (Kendall Weaver), kurš pazīstams kā Mint Fluxbox un LXDE laidienu galvenais izstrādātājs – zināmās aprindās viņa vārds vien kalpo kā produkta kvalitātes garants.

Iepazīties ar Peppermint un lejuplādēt to var izstrādātāja mājaslapā.

[nevertell]

Tas pēdējais jau nav latvijā taisīts skrīnšots, ja ?

[TrakaisKursis]

Firefox gan varēja izmest ārā no tās distras – pārāk resursrijīga, ir labākas alternatīvas.

[Imhoteps]

Skrīns ņemts no mājaslapas.

[nevertell]

Es jau sapriecājos, ka kāds te māk hulu strīmot ārpus ASV.

[shady]

Pats patestēji, kādas domas?

(Domāts vairāk uz mazjaudīgajiem PC + jau esošais sortiments, kas tam paredzēts).

[jonjs]

Nezinu kādēļ, bet mani tā mākoņu tehnoloģija nevilina. Vai patiesi tā ir dzīvotspējīga?

[Willis]

Ja mazliet uzlabos, mani var ieinteresēt tikai Google Chrome .

[TokRa]

jonjs wrote:

Nezinu kādēļ, bet mani tā mākoņu tehnoloģija nevilina.

+100500

[root]

TokRa wrote:

jonjs wrote:

Nezinu kādēļ, bet mani tā mākoņu tehnoloģija nevilina.

+100500

Abiem -020209229.

Cloud ir spēks, pamatīgs spēks. Bet diemžēl tikai daži saskata, cik liels ir šis spēks. Nemaz nerunājot par to, ka cloud nav praktiski nekādu ierobežojumu. Ja visus pasaules datorus saslēgtu vienā lielā multiprocesoru mākonī, visiem būtu pieejamas tādas apstrādes jaudas, par kurām pat mūsdienu ASV izpētes centri ar saviem tūkstošiem procesoru vienību var tikai sapņot. 2000 proči? Stfu, 300 miljoni proču, FTW!!!

[TokRa]

TavaMaate

Ahaa, viss pareizi. Līdz end useris nonāk nesaistē. Esmu par standalone risinājumiem.

[root]

Attopies. Ir 2010. gads. Internets pieejams praktiski jebkurā vietā uz planētas un 3 miljonu kilometru radiusā ap to. Tiem, kas pieļaus iespēju palikt bez neta, cloudos nemaz i nelīdīs.

P.S esmu par bezmaksas netu. Provaiderus pakārt, tīklus socializēt.

[TokRa]

TavaMaate wrote:

P.S esmu par bezmaksas netu. Provaiderus pakārt, tīklus socializēt.

https://www.onliner.by/news/08.06.2010/12.35/

🙂

[Viestartss]

hehe, skatos, ka screenshot autors laikam ir Lost (vai arī attēlā redzamās Evangeline Lily) cienītājs…

man tomēr šķiet, ka biku vēl par ātru šie “mākoņu” risinājumi parādās. lai to pilnvērtīgi izmantotu, internetam ir jābūt pieejamam VISUR. man domāt, ka visreālāk to varētu sasniegt ar mobilo tīklu piedāvāto interneta pieslēgumu izmantošanu, taču problēma ir tā, ka 2G tīkls ir kājminams pieslēgums arī ar EDGE un 3G laukos vēl nav pieejams. tātad šādu “mākonī” balstītu OS reāli var lietot tikai pilsētas žurkas, kas nedodas ārpus “civilizācijas” robežām.

[aoma]

Internets – visur? :D:D:D

Tas džeks laikam nav savā mūžā vēl degunu izbāzis ārpus pilsētas…

Pamēģini padarbināt to mākoni ar ~20KB ātru netu,

Par tēmu – pamēģināju šito brīnumu uz virtuālās mašīnas, salīdzinot ar savu vecāko māsu Aisedoru, liekas tomēr nedaudz garīgi atpalicis, ir atgriezušies vecie gļuki ar dažādām vairāku monitoru izšķirtspējām, kas pēdējā laikā tīri veiksmīgi bija novērsti, kā arī vēl citi nepatīkami sīkumi. Var jau būt, ka ir labāks uz patiešām švakām mašīnām, bet man Mints9 uz veca celerona ar 256 ramu griežas ka prieks.

[root]

~5-20Kb ir GPRS, kas ir pieejams praktiski jebkurā Latvijas vietā, un vai tu, “džek” vispār zini, kas tas tāds mākonis ir? Kas teicis, ka tai jābūt aplikācijai, kas rij 2mbps trafu? Clouds var būt arī wml aplikācija, ar krutu backendu mobilajām ierīcēm. Clouds var būt kalkulators, kur ir iespējams izdalīt ar nulli (lol), cloudā var dajebko un dajebkā. Bet ja tava šaurā pierīte, to nespēj aptvērt, dodies uz https://en.wikipedia.org/wiki/Software_as_a_service un https://en.wikipedia.org/wiki/Cloud_computing , pēdējā #Client, un pievērsies arī references, palasi kaut pusi.

Atceros, kad 5-20Kb nets bija mana ikdiena, un zini, baigi labi tiku galā. Nebija ne vainas. Filmas gan nevarēja skatīties, bet kodi no ftp nāca labi, un augšā gāja tik pat labi.

Vēl kāds arguments?

[Imhoteps]

Rakstu no Peppermint LiveCD. Nu, jaa – man arii nav skaidrs, kapec ne Chromium vai Opera? Laikam FF ir noklusetais parluks kaa nodeva Mozilla Prism imantoshanai distraa.

Tie, kam “sociaalaa tiikloshana” ir aktuaala, noteikti novertees Facebook appa esamiibu distraa – vienkarsoti runajot, tas ir sava veida “paarluuks” ar vienu pashu vietni – Facebook. Tomeer konkreetam nolukam – feisbukoshanai – taa ir erta fiicha. Patika, jau preinstalets Exaile tapat ka kodeki skanjai, video, flash. Veca laptopa dzelzi tika “atpaziiti” izkastes, pat ar visu veco Atheros Wireless LAN. Testeju uz 1.6 Celeron M – 480p video atskanoja gludi un acij tiikami.

Subjektiivi distra man ljoti atgadina Mint “vieglos” deriatiivus, tik citaadak ‘skin-ots” ([img]https://bildites.lv/images/z3w09ftgxuup98nnuh_thumb.jpg[/img])

Tas neizbriina, zinot autora lidzdaliibu MInta developeshanaa. Kopuma iespaidi visnotal pozitivi. Paaris stundu laikaa nekadus bugus/krashus nenokjeeru. Un jaa – speciaali buutojos no CD, nevis USB, lai redzeetu, cik atsauciiga jeb kuutra bus sisteema – bija gan aatra, pat loti.

[Autors]

Ieraksti