Kaut kur pirms pusstundas mutere pienāk ar savu mobilo un dod man runāt. Es tā jau kā neizpratnē, ko ta uz manu telefonu nevar piezvanīt un kāpēc caur muteri… (dzīvojam katrs savā stāvā vienā mājā), beigās paņemu to aparātu: – “Labdien, jūs jau droši vien zināt kas zvana…”
Nu es tā: “Nu nē.. a kas zvana?”
“Š eit Rīgas kriminālpolicija, vai jūs 17. jūnijā bijāt Rīgā uz …. (kautkādu tur pasākumu)?”
Es tā mazliet apjuku, kā nekā jau Rīgā nav būts pusotrs gads un saku:
“Nuuuu nē… pag, a man bij jābūt?” (Domāju ka nokavējis kaut kādu tur baigi ūber-nozīmīgo pasākumu uz kuru neierodoties soda)…
Tad šis tur man sāka klārēt par kaut kādiem tur pasākumiem utt. Beigās šis man prasa:
“Nesargājāt viena apsarga vietā Narvessen veikalā?” Vispār apjuku…
Es tad atbildēju: “Nē, bet kādā sakarā jūs man zvanat?”
“Nu bijusi neliela lieta Narvesenā (laikam bruņota laupīšana vai tml.) un tiešām neesiet sargājis?”
Es saku: “Nu bet kā es varēju sargāt ja vispār tur nebiju, pat nebiju Rīgā un varbūt pat strādāju!”
Š is: “Nu tad bijāt vai nebijāt? Pag, kāds ir jūsu telefona nr.? Es ar jums varbūt vēl vēlāk sazināšos, blablabla un varbūt jums būs jāierodas tur un tur… “
Nu neko… beigās es šim prasu:
“A kā jūs zināt kam jūs zvaniet un vai jūs esiet drošs, ka esmu TAS cilvēks”, tad šis saka:
“Nu tas apsargs, kura vietā jūs sargājāt, atpazina jūs pēc fotogrāfijas, jūs taču nēsājiet brilles vai ne?” Gandrīz nokritu no krēsla aiz apjukuma.
Saku: “Nu jā- nēsāju, bet vai tad es esmu vienīgais Edgars Ä€., ir taču vēl daudzi citi ar kuriem jūs mani varētu sajaukt?” Beigās sāku domāt, ka tas ir kaut kāds “joku zvans” un paliku tāds drusku drošāks, gandrīz vai jau pat sāku ākstīties… bet labi ka tā nedarīju 🙂
Š is saka: nu tad tiešām nebijāt? Nu es atbildu: “Bet kā es varu būt ja es tajā datumā nebiju Rīgā, un vispār kādu gadu vai 2 neesmu tur bijis . Jūs vispār zināt kam jūs zvaniet?”
Nu neko beigās tur saka ka vēl sazināšoties un tā tālāk… blablabla… saruna beidzās.
Es jau, protams, kārtīgi apjucis, jutos nedaudz tā kā izjokots… skrienu uz reiz pie kompja un sāku medīt “nopietnā zvanītāja” numuru… ahā Lattelecom tīkls, Rīga… skaidrs! Tātad varētu būt… neko… domāju… pameklēšu to numuru Googlē un pirmā lapa kas parādas- “https://www.vp.gov.lv“
Tajā brīdī man pārskrēja tirpas pār kauliem, jo sapratu ka točna joki nebija, lai gan to drusku nenopietni uztvēru. Beigās sāku skaitļot, kur tad policija varēja dabūt manas muteres tel. nr, un kāpēc zvanīja man un viņai, ja es labi zinu ka ne es un ne viņa nav iekļuvusi policijas “melnajā sarakstā”.
Beigās mutere pati pasaka: “Ä€ sapratu gan kā viņi manu numuru zina… es taču paziņoju, kad nodevu nelaiķa tēva (mana vectēva) medību munīciju. Kuras viņam bija pietiekoši daudz, lai ugunsgrēka gadījumā uzspertu gaisā visu māju. Un tad man vajadzēja piereģistrēties” Beigās sapratu – kā tad policija var zināt, ka tā bija
Un tad viss tapa skaidrs… Bet tiešām… ja būtu uztvēris to kā joku un sācis dirsties… varbūt ar telefona zvanu tas vien nebeigtos… :duno:
.
