«Pieejami atjauninājumi Jūsu hardwarei»

[samurajs]

To, ka visa veida programmatūra regulāri saņem atjauninājumus – tas ir pats par sevi saprotams. Bet nav izslēgts, ka pēc kāda laiciņa arī datoru mikroshēmas varēs šādi atjaunināt, piemēram, pārprogrammēt kontrollerus ar mērķi iegūt jaunas funkcijas, vai uzlabot ātrdarbību. Par to rūpējas visai jaunā kompānija “Tabula” ar savu mikroshēmu ABAX komplektu. Pārprogrammējamas mikroshēmas patiesībā nav nekāds jaunums, to vispārpieņemtais apzīmējums ir FPGA (Field-Programmable Gate Array).

Vienkāršoti FPGA čipu darbību var iedomāties kā uz Si kristāla izvietotu lielu daudzumu dažādu loģisko elementu plus vadības kontrollers, kurš atbilstoši ievadītajai programmai nosaka, kurš elements ar kuru jāsavieno. Rezultātā kā no LEGO klucīšiem tikai ar programmas palīdzību vien var iegūt praktiski jebkuru ierīci. Līdzšinējām FPGA mikroshēmām ir būtiski trūkumi, no kuriem galvenie ir šādi:

1. Uz čipa Si pamatnes var izvietot tikai relatīvi nelielu daudzumu loģisko elementu, jo jāparedz vieta milzīgam daudzumam savienojumu un vadības tranzistoru.

2. Lai mikroshēmā izvietotu nepieciešamo loģisko elementu skaitu, ievērojami palielina kristāla izmērus, kas savukārt stipri palēnina tās darbību, un palielina energopatēriņu. Izgatavot šāda tipa daudzslāņu (3D) čipus vēl nav izdevies.

Kompānijas Tabula ABAX mikroshēmu līnijā ievērojamā mērā izdevies novērst klasiskos trūkumus. ABAX čipos signālu izlaiž caur secīgiem 8 blokiem, no kuriem katrā ir izveidota sava shēma. Ar šādu pieeju izdevies sasniegt 1,6 GHz taktsfrekvenci. Lai saprastu šo čipu revolucionāro ideju, atkal pievērsīsimies primitīvismam: iedomāsimies, ka vienu mikrosekundi mūsu mikroshēma izpilda CPU pienākumus, nākamo mikrosekundi tā top pārprogrammēta par videokarti, nākamo – par tīkla karti utt. Laikā, kamēr notiek pārprogrammēšana, datus saglabā kešatmiņā. Mājaslapā ir video, kur šis princips uzskatāmi parādīts.

Ražotājs apgalvo, ka ABAX mikroshēmas pie vienāda elementu skaita aizņem 3 reizes mazāku platību, izmaksā 5 reizes lētāk, elementu blīvums uz 1 mm² ir dubultojies, un veiktspēja kļuvusi 4 reizes lielāka. Patlaban šādas tehnoloģijas augsto izmaksu dēļ izmanto galvenokārt mobilajās bāzes stacijās, bet tām palētinoties, FPGA tehnoloģijas varētu ienākt arī sadzīves elektronikā, piemēram, Sony televizoros.

Attēlā: Kaut arī ABAX čips patiesībā ir planārs, to var funkcionāli stādīties priekšā kā 8-slāņu konstrukciju.

[img]https://notepad.lv/userpix/28_1_4.jpg[/img]

[img]https://notepad.lv/userpix/28_tabula_x2204_1.jpg[/img]

Mājaslapa

[Imhoteps]

Š ādas mikrenes mani vairs nepārsteigs – vakar lasīju, ka esot izdevusies teleportācija.

[ruukjis]

Imhoteps wrote:

…vakar lasīju, ka esot izdevusies teleportācija.

Lattelecom jau kādu brīdi reklamē telefonportāciju… -.- link or didn’thappen.

[samurajs]

Hashss wrote:

Ja nekļūdos, Imhoteps domā šo…

Quote:

Cik noprotams, zinātnieku komandai izdevies kvantu datus pārnest momentāni

Momentāni var tikai pie*irst bikses 😀 Reāli nekas nevar notikt momentāni, jo, ja pieņemsim, ka kvantu līmenī momentāni notiks pati datu apstrāde, savu laiku prasīs programmas un datu ievade, rezultātu izvade un visādi starpprocesi.

[ruukjis]

“datus nesošo sīkdaļu sapītais stāvoklis”; “darītu iespējamu neatšifrējamu datu kodēšanu”; “kvantu datošana” – piz***s b**ģ un ar to es gribu teikt, ka mani divi vārdi ir vairāk latviski nekā šie citāti no Appolo raksta.

Bet vispār es nesaprotu par ko viņi tur priecājas – kvantu teleportācija jau kādu laiciņu nav nekas “uhh un ahh”. Links

[Garinsh]

ÄŒaļi aktīvi komentāros diskutēja, ka tā nemaz neesot īsta teleportācija, jo tās daļiņas tāpat ceļo, tikai ar varen lielu ātrumu, nevis tiek izjauktas vienā galā un saliktas kopā otrā. A visās malās par to ziņo, jo tā ir pirmā reize, kad tas izdevies bez informācijas daļējas pazaudēšanas.

[Autors]

Ieraksti