Piešķirtas 2015. gada «Šnobeļa balvas»

[samurajs]

17. septembrī pārpildītajā Harvardas universitātes zālē notika 25. gadskārtējās Š nobeļa (Ig Nobel, Antinobeļa) balvas piešķiršanas ceremonija par kuriozākajiem atklājumiem zinātnē. Tāpat kā īstā Nobela balva, arī šī tiek piešķirta desmit nominācijās. Noteikums viens – pētījumiem jābūt publicētiem oficiālajā zinātniskajā presē. Uz ceremoniju bija ieradušies arī seši īstie Nobela balvas laureāti – tai skaitā Dedlijs Hēršbaks (ķīmija, 1986), Frenks Vilčeks (fizika, 2004).

Laureāti saņēma arī balvas – statueti un 10 triljonus Zimbabves dolāru vienā banknotē.

No pirmā skata liekas, ka Š nobela balvu pretendenti ir tikai dienaszagļi, kas nelietīgi tērē savu universitāšu budžetus, bet iedziļinoties – tā nemaz nav. Kuriozie zinātniskie darbi devuši ne vienu vien svaigu ideju. Pieminēsim dažus interesantākos darbus:

[img]https://notepad.lv/userpix/28_658671cb1ad848b3a08259cba643a310_1.jpg[/img]

Ķīmija

Š inī nominācija balvu ieguva amerikāņi no Kalifornijas universitātes, kuri pētīja olbaltumvielu pārvērtības to vārīšanas procesā. Viņi atklāja, ka ja kļūdas pēc izvārīta vistas ola, to var atvārīt atpakaļ sākumstāvoklī. Pagaidām gan tikai daļēji. Darbs publicēts šeit.

Fizika

Džordžijas universitātes zinātnieki atklājuši, ka visu zīdītāju urinācijas ilgums ir 21 sekunde (plus-mīnus). Viņi testēja gan čivava sunīšus, gan ziloņus. Tiešām visiem 21 sekunde! Duration of Urination Does Not Change With Body Size.

Bioloģija

Iespaidīgu šovu parādīja ÄŒīles biologi: viņi pierādīja, ka vistas un citi putni cēlušies no dinozauriem. Lai to pierādītu, viņi piestiprināja astes vistām, lai demonstrētu, kā smaguma centra izmaiņas liek putniem staigāt dinozaura soļiem. Bruno Grossi piestiprināja tualetes aizdambējumu stampu sev pie dibena, un demonstrēja to uz skatuves. Walking Like Dinosaurs: Chickens with Artificial Tails Provide Clues about Non-Avian Theropod Locomotion.

[img]https://notepad.lv/userpix/28_fca47a3942c44071be10bdb94e101bd2_1.jpg[/img]

Fizioloģija un entomoloģija

Uzreiz divas balvas saņēma Kornela universitātes zinātnieks Maikls Smits. Viņš pētīja bišu kodumus, izrādoties par īstu zinātnes mocekli. Dažu mēnešu laikā viņš ļāva bitēm sevi sakost 25 vietās, lai atklātu, kur kodiens sāp visvairāk. Rezultāts: 1) nāsis, 2) augšlūpa, 3) ģenitālijas. Honey Bee Sting Pain Index by Body Location

[img]https://notepad.lv/userpix/28_840ab9db2e18446f816dd933364b58b8_1.jpg[/img]

Literatūra

Holandiešu Maksa Planka universitātes lingvisti atklājuši, ka vismaz 10 neradniecīgās valodās visās pasaules malās iestarpinājums “a?” kalpo pārpratumu novēršanai. Piemērs:

– …un tā es vakar apmaldījos…

– A?

– Klausīties vajag! Teicu ka vakar apmaldījos…

Is ‘Huh?’ a universal word? Conversational infrastructure and the convergent evolution of linguistic items

Medicīna

Slovaki pētījuši, kādus rezultātus dod intensīva skūpstīšanās un citas intīmās darbības. Izrādās, ka ja pietiekoši intensīvi ar to nodarbojas – samazinās ādas uzņēmība pret alerģijām. Prevalence and Persistence of Male DNA Identified in Mixed Saliva Samples After Intense Kissing.

Ekonomika

Satriecošu atklājumu veikuši nezinātnieki – Bangkokas policisti. Par katru gadījumu, kad policists atteicies ņemt kukuli – viņam izmaksā prēmiju!

Attēlā: Š nobeļa balva – statuete

[img]https://notepad.lv/userpix/28_63a086d66a804466a0b914b1e7f2eb44_1.jpg[/img]

https://www.improbable.com/ig/2015/

[Autors]

Ieraksti