Skaidra lieta, ka interešu lobēšana un sev labvēlīgu likumprojektu apstiprināšana, ir katra politikai pietuvināta biznesa sapnis, jo tas ļauj tikpat kā neko nedarot pelnīt milzu naudas summas. Gribētos cerēt, ka uz AKKA/LAA nav iespējams attiecināt augstākminēto, taču pēdējā laika notikumi liek domāt pretējo.
Piemēram, Dienas Bizness 14. novembra rakstā
Ja jau ir iespējama nodokļa piemērošana par iespējamu pavairošanu, tad kāpēc lai nebūtu iespējama īslaicīga brīvības atņemšana, piemēram, AKKA/LAA vadītājai Inesei Paklonei par iespējamu slepkavību vainu pastiprinošos apstākļos (jo nav taču izslēgta iespēja, ka viņa varētu veikt slepkavību), vai naudas soda piemērošana AKKA/LAA sabiedrisko attiecību speciālistei Agnesei Orolei par iespējamu kaitējumu trešās personas mantai, piemēram, nodedzinot LR Saeimas namu? Viss taču dzīvē var būt un pret to ir jānodrošinās!
Ja ar to ir par maz, var citēt AKKA/LAA pārstāves Agneses Kāršes norādīto Dienas Biznesam: “Valsts šobrīd nepilda savu pienākumu un nenodrošina tiesību īpašniekiem iespēju saņemt kompensāciju par darbu kopēšanu datu nesējos.” Man ir grūti iztēloties, kādas kvalifikācijas juristi un sabiedrisko attiecību speciālisti strādā AKKA/LAA, taču valsts pienākums nav nodarboties ar kompensāciju nodrošināšanu lielākā apmērā kā taisnas tiesas apmēru nodrošina mūsu likumdošana un tiesu sistēma. Ja Satversmes tiesa apmierinātu AKKA/LAA prasību (lai gan valsts nodrošina iespēju saņemt kompensāciju, vai autortiesību pārkāpumu gadījumā – tiesvedību, kurā prasītājs ir atbrīvots no valsts nodevas), tad jau drīz valstij vajadzētu nolikt klāt pa policistam un / vai nodokļu inspektoram pie katra sīkā zagļa, laupītāja, krāpnieka, nodokļu nemaksātāja, kaušļa, izvarotāja un slepkavas. Tad būtu visu tiesības nodrošinātas. Vēl lētāk valstij būtu visus sadzīt vienā draudzīgā koncentrācijas nometnē, kur visi būtu vienādi, saņemtu vienādu tiesisku aizsardzību, veiktu vienādu darba daudzumu ik dienu un visi vienādi tiktu izmesti līķu bedrē, kad no šiem cilvēkiem nekas vairāk nebūtu paņemams. Š ādā pasaulē arī autortiesību jautājums būtu ideāli nokontrolējams.
Tā kā, manuprāt, AKKA/LAA juridiskā izdoma, domājot jaunus veidus, kā, veicinot viena likuma (vai tā redakcijas) pieņemšanu, nodrošināt sev un saviem autoriem patstāvīgu naudas ienākšanu, ir niecīga un nožēlojama, ierosinu vēl pāris likumdošanas iniciatīvas:
1) ierosināt Likuma par autortiesību aizsardzības depozīta pieņemšanu,
2) noteikt maksājumu šajā depozītā kā obligātu visiem Latvijas iedzīvotājiem (jo kā nekā, piemēram, bērnudārzos bērni dzied vai zīmē, vēlāk dejo, nodarbojas radošajos pulciņos u.t.t. – tas viss var nonākt datu nesējos un tādējādi atrodas LR Autortiesību likuma kompetencē),
3) noteikt Latvijas iedzīvotājiem par pienākumu veikt ikgadējo autortiesību aizsardzības depozīta priekšapmaksu un Likumā par autortiesību aizsardzības depozītu norādīt, ka Latvijas iedzīvotājiem ir jāsniedz ikgadēja izziņa par to, ka gada laikā viņi nav radījuši nevienu autortiesību darbu, tādējādi nav nepieciešama šo neradīto darbu autortiesību aizsardzība,
4) AKKA/LAA veic pārbaudi, vai personas, kas iesniegusi informāciju par to, ka nav radījusi radošus, ar autortiesībām aizsargātus darbus, ziņas atbilst patiesībai, un pārbaude var ilgt pat gadu,
5) apstiprinoties tam, ka persona nav radījusi radošus, ar autortiesībām aizsargātus darbus, AKKA/LAA gada laikā veic iemaksātā depozīta atmaksājumu personas kontā.
Pat, ja šī nodeva veidotu, piemēram, 0,50 Ls gadā, tad tas ļautu AKKA/LAA savos kontos no visiem Latvijas iedzīvotājiem ik gadu saņemt apmēram 1 miljonu latu, savukārt pateicoties Likumā par autortiesību aizsardzības depozītu minētajam, šo naudu paturēt līdz pat 2 gadiem. Tādējādi tas ļautu AKKA/LAA šo naudu noguldīt banku vidēja termiņa depozītos, gūstot peļņu līdz 5% gadā.
Pieņemot to, ka lielais vairums Latvijas iedzīvotāju nevēlēsies pierādīt AKKA/LAA, ka iepriekšējā kalendārā gada laikā nav radījuši nevienu radošu, ar autortiesībām aizsargātu darbu, organizācijas kontos varētu palikt iemaksātie aptuveni 1 miljons latu. Bet arī gadījumā, ja visi Latvijas iedzīvotāji izrādīsies tādi suņa naglas, kas ik gadu gribēs tērēties ierakstītai korespondencei, lai AKKA/LAA pierādītu, ka nav radījuši nevienu radošu, ar autortiesībām aizsargātu darbu, un AKKA/LAA būsu spiesta veikt visa iemaksātā autortiesību aizsardzības depozīta atmaksu tā iemaksātājiem, gada laikā depozītos, organizācija tāpat varētu nopelnīt 50 000 Ls, vai savukārt 2 gadu laikā (izmantojot iespējamā likumā nostiprinātās tiesības, izmeklēt vai potenciālais autors vai neautors ir sniedzis patiesas ziņas) – pat vairāk kā 100 000 Ls.
Varbūt šāds likums spētu apmierināt AKKA/LAA apetīti?
.
