[imgl]https://notepad.lv/userpix/28_piratewindowsrusted_1.jpg[/imgl]Kaut ko tādu patiešām bija pat grūti iedomāties. Bet, izrādās, ka arī pie mums var “iegrābties”, un vienmēr jātur acis vaļā. Š ai sakarā piedāvāju Sarmītes Mickevičas, Microsoft Baltijas reģiona mazo un vidējo klientu grupas vadītājas, rakstu, kura oriģināls publicēts ziņu portālā Delfi:
Tad viņš devās uz kādu IT uzņēmumu pēc konsultācijas un paralēli zvanīja mums ar jautājumu, ko darīt. IT uzņēmums apskatīja disku, atbildēja, ka droši nezina, bet domājams, ka programma ir legāla! Arī mēs un Datorprogrammu autortiesību apvienība pārbaudījām programmu – bija viennozīmīgi skaidrs, ka tā ir pirātiska kopija.
Kas tālāk? – cilvēks mēģinās piedzīt zaudēto naudu no internetveikala – cerams, ka viņam tas arī izdosies.
Cits reāls gadījums – cilvēks veikalā nopirka datoru ar preinstalētu operētājsistēmu un biroja programmatūru. Atnāca mājās un konstatēja, ka programmas ir nelegālas. Savukārt, uz čeka bija norādīta tikai datora, nevis programmu iegāde. Tātad, viņš ir samaksājis par datoru un programmām, dabūjis tikai datoru un nevar pat pierādīt, ka veikalā ir piekrāpts.
Kāpēc es par to rakstu? Uzskatu, ka šie gadījumi ļoti labi raksturo bīstamu tendenci – datorpirāti strādā “radoši” un tik profesionāli, ka bieži vien pat IT speciālists neprot atšķirt legālu no nelegālas kopijas. Protams, tas ir jautājums par šo speciālistu profesionalitāti, bet svarīgāk ir kas cits – cilvēki bieži tiek piekrāpti – viņi domā, ka iegādājušies legālu programmu, bet patiesībā lieto nelegālu ar visām no tā izrietošajām sekām – nav ražotāja atbalsta, augsts vīrusu un kaitniecisko programmu risks un naudas sods vai pat krimināla atbildība par nelegālu programmu lietošanu.
Nupat veikts starptautisks pētījums, kas veltīts ikgadējai Microsoft Patērētāju izglītošanas dienai 17.novembrī, apliecina, ka 80% cilvēku apzinās dažādos riskus, kas saistīti ar nelegālas programmatūras lietošanu. Arī Datorprogrammu autortiesību apvienības valdes locekle Sanita Meijere apliecina, ka arvien pieaug to cilvēku skaits, kuri zvana un interesējas par to, kā atšķirt legālu programmu no nelegālas un kā rīkoties problēmsituācijās. Lēnām, bet tomēr pieaug to cilvēku skaits, kuri apzināti izvēlas legālas programmas. Š ajā gadījumā mājasdarbs ir ražotāju, IT speciālistu un arī patērētāju tiesību aizsardzības organizāciju pusē – palīdzēt lietotājiem saprast, kā atšķirt nelegālu programmu no legālas, kam pievērst uzmanību, ko darīt, ja tomēr ir gadījies nopirkt nelegālu programmu.
Diskusija par mūzikas, filmu un datorprogrammu pirātismu laikam nekad nebeigsies. Vienmēr būs tādi, kuri uzskatīs – ja varu nozagt, zagšu. Ar šiem cilvēkiem cīnīsies tiesībsargātāji, savukārt, mēs cenšamies palīdzēt tiem, kas to patiešām vēlas. Tiem, kuri apzinās riskus, kas saistīti ar nelegālas programmatūras lietošanu. Tiem 82%, kuri ieteiktu draugiem lietot legālas programmas, un, cerams, arī paši tādas izvēlas. Tiem, kuri ir pauduši bažas, ka nemācētu atšķirt nelegālu programmu no legālas.
.
