[imgl]https://notepad.lv/bildes/atteli/20071117144804458.jpg[/imgl]
Drīz mūs gaida lielas pārmaiņas, gan pozitīvas, gan negatīvas. Varēsim brīvi pārvietoties gandrīz kur gribēsim ES robežās, bet, no otras puses, likumpārkāpējiem arī dzīve kļūs stipri mierīgāka, vismaz sākuma periodā. Nedomāju, ka Latvijas policija ātri pārkārtosies, sevišķi pie līdzšinējām algām. Pārpublicēju
Par to 3.oktobrī paziņoja ES prezidējošā valsts Portugāle. Kipra ir lūgusi uz gadu atlikt tās uzņemšanu Š engenas zonā. Š engenas zonā neietilpst Lielbritānija un Īrija. ES 2007.gada sākumā uzņemtajai Rumānijai un Bulgārijai vēl jāizpilda daudzi drošības kritēriji, lai pievienotos Š engenas zonai.
Latvija, iestājoties Eiropas Savienībā (ES), tāpat kā pārējās jaunās dalībvalstis ir apņēmusies pilnībā ieviest Š engenas konvenciju (turpmāk tekstā – Konvencija) un Š engenas Robežas kodeksu (turpmāk – Kodekss). Konvencijas un Kodeksa mērķis ir īstenot ES paredzēto brīvu personu un preču kustību, atceļot valstu iekšējās robežas.
Pēc novembrī notiekošās ES Tieslietu un iekšlietu padomes lēmuma Latvija un vēl 8 jaunās ES dalībvalstis visticamāk pievienosies Š engenas līguma valstu saimei jau šī gada 21.decembrī, kad ir plānota sauzemes un jūras robežu atvēršana. Savukārt, 2008.gada martā varētu tikt atcelta arī robežkontrole lidostās. Tas nozīmē, ka ar šo dienu Š engenas līguma teritorijā būs 24 valstis:
Igaunija
Latvija
Lietuva
Malta
Ungārija
Polija
Slovēnija
Slovākija
Austrija
Beļģija
Dānija
Francija
Grieķija
Itālija
Islande
Luksemburga
Nīderlande
Norvēģija
Portugāle
Somija
Spānija
Vācija
Zviedrija.
-Personu un transportlīdzekļu robežpārbaudes uz ES iekšējām robežām (ar Igauniju un Lietuvu, iekšējām prāmju un aviācijas līnijām) tiek atceltas.
-Robežpārbaude tiek veikta visām personām, kuras ielido/izlido no/uz valstīm, kas nav Š engenas telpā).
-Uz Latvijas – Igaunijas un Latvijas – Lietuvas robežas personu pārvietošanās pāri „zaļajai†robežai tiek atļauta jebkurā vietā.
-Š ķēršļi (piemēram, robežkontroles barjeras, aizlieguma zīmes u.c.), kas traucē personu un preču kustībai uz iekšējām robežām, tiek likvidēti.
-Lidostās un ostās pasažieru plūsma tiek sadalīta starp Š engenas un ne-Š engenas termināliem.
-Personu pārbaude notiek Š engenas informatīvajā sistēmā (SIS) .
-Tiek veiktas neregulāras imigrācijas pārbaudes pierobežas teritorijās gar iekšējām robežām.
SIS ir vienotā datubāze, kur apkopota plaša informācija par meklējamām un pazudušām personām un objektiem, nozaudētiem un nederīgiem dokumentiem un ieročiem. Pēc 10 valstu pieslēgšanās tā būs pati lielākā informācijas sistēma pasaulē. Lai atbalstītu un pārraudzītu SIS, visās dalībvalstīs, arī Latvijā, ir izveidoti „SIRENE†nacionālie biroji, kuru uzdevums ir pārraudzīt, kā tiek ievadīti dati un kādā veidā šie dati tiek izmantoti, nodrošinot informācijas apmaiņu ar sistēmā esošajiem datiem, kad tiek konstatēta meklējamā/kontrolējamā persona vai objekts.
-Kaut arī pievienošanās Š engenas zonai nozīmē pilnīgu pārbaudes atcelšanu uz Š engenas valstu iekšējām robežām, svarīgākie kontroles mehānismi tiks saglabāti:
-Valsts robežsardzes Imigrācijas dienests veic regulāras imigrācijas pārbaudes visā valsts teritorijā.
-Dalība kopējās operācijas ar Lietuvas un Igaunijas kompetentajām iestādēm uz jūras robežām un kopējas migrācijas pārbaudes pie iekšējām robežām;
-Attīstās Latvijas – Lietuvas un Latvijas – Igaunijas robežsargu/policijas/muitas kontaktpunktu darbība;
-Policisti/robežsargi un muitnieki, kas veic kādas personas novērošanu uzsākta kriminālprocesa ietvaros savas valsts teritorijā var turpināt šo novērošanu Lietuvas un Igaunijas teritorijā
-Policisti/robežsargi un muitnieki, kas vajā kādu personu par izdarītu noziegumu savā valsts teritorijā var turpināt vajāšanu Lietuvas un Igaunijas teritorijā.
-Saskaņā ar Valdības lēmumu Robežkontrole uz Eiropas Savienības iekšējām robežām var tikt atjaunota uz laiku;
-Tiek palielināta Latvijas tiesībaizsardzības iestāžu dalība starptautiskajās misijās un FRONTEX un EUROPOL kopējos pasākumos.
-Tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki no 2007. gada 1. septembra izmanto SIS.
Pēc Latvijas pievienošanās Š engenas valstu saimei trešo valstu pilsoņi, kuri būs saņēmuši Š engenas vīzu, vai uzturēšanas atļauju varēs ar to ieceļot, un uzturēties arī Latvijas Republikā, kā arī šķērsot tas teritoriju tranzītā ar nosacījumu, ka viņu uzturēšanās laiks Š engenas teritorijā nepārsniegs 90 dienas pusgadā. Ja persona vēlēsies uzturēties Latvijā ilgāk, tai būs jāsaņem uzturēšanās atļauja . Š is nosacījums attieksies arī uz personām, kurām Š engenas vīza tiks izsniegta Latvijā.
Latvijas nepilsoņi bez vīzas Š engenas teritorijā var ceļot jau kopš 2007. gada janvāra. Pēc mūsu valsts pievienošanās Š engenas zonai brīvi pārvietoties ES dalībvalstīs varēs arī tie citu valstu (piemēram, Krievijas) pilsoņi, kam ir Latvijas uzturēšanās atļaujas. Izņēmums ir Lielbritānija un Īrija, kas nav Š engenas līguma valstis, tāpēc Latvijas nepilsoņiem un trešo valstu pilsoņiem, lai ieceļotu šajās valstīs, joprojām nepieciešama vīza.
.
