Prof. Tumans: ik gadus nākas vienkāršot studentu eksāmenu biļetes

[samurajs]

LU vēstures profesors Harijs Tumans LNT raidījumā “900 sekundes” veltījis skarbus vārdus mūsdienu studentiem un izglītības sistēmai, kuru dēļ viņam regulāri nākas vienkāršot eksāmenu biļetes. Iemesls triviāls – citādi jaunie censoņi nesaprot, ko no viņiem grib. Pilns raksts – avotā, bet šeit zīmīgākie citāti.

“Tur, kur vajadzīga analītiskā domāšana un likumsakarību izpratne, tur nav. Var pajautāt, kas ir Cēzars, ko viņš izdarījis. Tas, jā. Tikko rodas jautājums par cēloņiem un sekām, kaut kādām likumsakarībām, tur uzreiz ir problēmas,” uzskata Tumans.

Pēc profesora domām, tās ir sekas mūsdienu izglītības koncepcijai, kas paredz cilvēku-skrūvīšu gatavošanu. Nevis domājoši nākamie zinātnieki, bet gan tīri praktiķi nāk ārā no augstskolām:

“Tā vietā, lai skaidrotu formulas un likumsakarības, bērniņi būs jāizklaidē, lai viņi risina konkrētus uzdevumus, būvē kaut kādas raķetes, vēl kaut ko. Grupiņas tur kaut ko dara. Ļoti praktiski, konkrēti uzdevumi. Iznāk sašaurināšana. Uzstādījums ir par kompetencēm – ja mēs to pārtulkojam normālā valodā, tās ir funkcijas. Tātad cilvēks tiek gatavots kaut kādai funkciju izpildīšanai. Tur tādas preambulas ļoti skaistas – lai varētu pielāgoties modernajai pasaulei, mainīgajai realitātei. Bet ko nozīmē funkcijas? Tas nozīmē, ka cilvēks tiek padarīts par funkciju – par skrūvīti,” secina Tumans.

Tālāk profesors salīdzina klasisko izglītību ar to profesionālo, ko iegūst mūsdienās:

“Atceraties – Rainis taču mums bija jurists. Nu kā – jurists un rakstnieks. Mēs nepazīstam viņu kā juristu. Kāpēc? Tāpēc, ka viņam bija pamatā šī klasiskā universālā izglītība,” sprieda vēsturnieks. Viņaprāt, ir jābūt dažādām izglītībām un būtu labāk, ja būtu gan profesionālā, gan klasiskā izglītība. Pēc viņa domām, ja jaunā koncepcija akcentē to, ka jāattīsta fleksibilitāte, spēja pielāgoties un adaptēties mainīgajā realitātē, tas nozīmē, ka faktiski nograujam pamatus personības veidošanā.

“Kas nodrošina šādu galēju fleksibilitāti, spēju pielāgoties un pieskaņoties visam, kas mainās? Tā ir tikai tādā gadījumā, ja nav iekšējā mugurkaula, ja nav vērtību sistēmas pamatprincipu. Mēs jau redzam, ka šodien mums trūkst personību – kultūrā, mākslā, mūzikā, kaut vai populārā kultūra,” vērtē pasniedzējs.

Protams, ka cienījamam profesoram ir pilnīga taisnība. Mūsdienu izglītības nozare ir pilnībā komercializējusies – samaksā studiju maksu, un pēc dažiem gadiem atnāc pēc diploma. Laiki, kad studēja tikai spējīgākie no spējīgākajiem, ir tālā pagātnē. Tāpēc arī nav dzirdēts, ka kāds no Latvijas būtu dabūjis vadošu darbu Googlē, Microsoftā, Applē vai citās vadošanās pasaules kompānijās.

Attēlā: prof. Harijs Tumans

[img]https://notepad.lv/userpix/28_let_1487316279698720x0_1.jpg[/img]

[russo]

Manā skatījumā patiesība ir kaut kur pa vidu.

No vienas puses es neatbalstu, ka 15 gadus cilvēkam bāž galvā visādus nevajadzīgus mēslus, kā tas ir bijis līdz šim.

Manā skatījumā viens no cilvēces evolūcijas pašmērķiem ir absolūtā racionalizācija. No tā izriet, ka agri vai vēlu katrs cilvēks specializēsies tikai uz savu vienu/divām sirdslietām un būs patiess sava aroda meistars, jo būs nodrillējis prasmes līdz perfektumam.

Bet no otras puses, kā panākt, ka šodienas aunapieres vispār sāk domāt par to kas ir viņa sirdslieta? Neviens par to nedomā. Tikai mauc.. ka tik nauda, ka tik darbs, ka tik izdabāt apkārtējiem un iekļauties visos stereotipu rāmjos.

Līdzšenējā izglītības sistēma, kas pumpēja galvās visādus vispusīgus mēslus savā ziņā tomēr veicināja to, ka cilvēki ar otro vai trešo mēģinājumu daudz maz atrod savu aicinājumu.

Ja mēs fokusēsimies tikai uz šauro interešu izglītību jau pašā sākumā, esmu pilnīgi drošs, ka iebrauksim citās auzās. Vēl trakākās. Jo jaunajiem pajoliņiem netiek jau no bērnības atšķirt vienkāršu “interesanti” no “apzinātas pārliecības, ka tas ir patiesais dzīves aicinājums”. Līdz ar to jaunie stulbeņi vienkārši aiz sava stulbuma un bērnu ambīcijām leks kļūt par programmētājiem, kurpniekiem, mehāniķiem.. bet pēc pus gada sapratīs – da nu nah***j…mēģinās ko jaunu.. atkal – da nu nah***j.. un tā tiks padirsti gadi un beigās vispār neko jēdzīgi nemācēs izdarīt.

Domāju, ka ir vajadzīgs kaut kāds sabalansēts modelis, kurā tiek mācītas gan vispārīgas lietas, gan izglītības procesā tiek novērots auzdzēknis un viņam tiek rekomendēts pamēģināt kādu noteiktu virzienu, kurš pēc visiem rādītājiem viņam varētu vislabāk padoties un patikt.

Par personībām kultūrā un mākslā – naher… nu nav tādas vajadzīgas. Tas ir absolūtais stulbums, ka sabiedrībā tiek ģenerēti bumbu trenkātāji, klauni, ar dēli šļūcēji un vēl visādi liekēži, kuri reāli tikai atņem cilvēkiem laiku. Bet galvenais, ka visi uzskata – bet tas taču ir normāli. Tā vienmēr ir bijis. Man jautājums – Laika nosišana ir normāli? Respektīvi ir normāli mņesī XXX stundas padirst pie ekrāna, teātrī vai pieliet mūli kārtējā bārā? No evolūcija sviedokļa vnk – perfektuma kalngals laikam.

Cilvēcei ir vajadzīgas laimīgas un ļoti perfektas skrūvītes. Tikai tā varēs kustēties uz priekšu.

Š obrīd viss ko redzu ir kaut kāda in general mūļāšanās uz vietas.

BTW – cilvēce vispār palikusi kaut kāda patizla. Maķedonijas Aleksandrs 18 gados iekaroja un VADĪJA impēriju. Puikas jau 6 gados sāka apgūt cīnas mākslu. Respektīvi ap 15 gadiem tie jau bija pilvērtīgi cilvēki. Mūsdienās 30 gadīgi tēviņi spilvenā raud, cik grūta tiem dzīve.

[E-500]

Nesen noskatījos vienu doc. filmu par valstīm ar labāko izglītību, tur vispār viņi nepilda mājas darbus un stundas ir vispār kaut kāds izklaides pasākums, bet skaitās labākā izglītība? Mums vairāk atgādina kaut kādu kombinātu fabrikas darbinieku štancēšanai.

Manuprāt, īstu speciālistu konkrētā nišā, kurš pārzin savu lietu katastrofāli trūkst – šajā valstī pašam jābūt ārstam, juristam un “meistaram uz visām rokām”, lai kaut kur tiktu uz priekšu, un tas riktīgi tracina.

[MTZ]

liela vilšanās, kad aizejot mācīties par elektriķi, tev par elektrību māca 5â„… basic lietas ko jau sen zināji mājās. 95â„… ir literatūra, latviešu valoda, ķīmija, matemātika un vēl 10 nepatēmu priekšmeti 😂😅 varēja vēl iebāzt mūziku, zīmēšanu un plastalīna mākslas lekcijas! galvenais ir mācīt visu un neiemācīt neko! un vēl pa tiem visiem priekšmetiem eksāmeni.- uz vienu vakanci kad izturēju konkursu vadītājs teica ka bija pat viens elektro inženieris atnācis ar diplomu. uz vienkāršu jautājumu kas ir viena fāze un trīs fāzes viņš pasmaidīja un pateica ka nu tur ir viens vadiņš un trijās fāzēs ir vairāk vadiņu! 😀

[Athlons]

kā fakinai naglai uz galvas ar tiem 5%…

ar cik lielām cerībām savulaik iestājos rtu, ar vēl lielāku vilšanos no turienes pazudu…

beigu beigās, visu, kas man palīdz nopelnīt dienišķo maizīti, esmu vairāk vai mazāk apguvis pašmācības ceļā ar zinātniskās bakstīšanās metodi…

[usins]

Vajag izturēt ilgāk par pirmo kursu. Tehnikumos māca samē’labi. LVT vispār ir cēlis līmeni. Pat datoriķiem lodēt māca un tā. Cita lieta ir ar apmācāmo uztveri un attieksmi.

Mūsdineu izglītība iet galīgā pakaļā. Visi mēs esam unikali un sniegpārsliņas un viss jāpielāgo utt. Un jāvelk l’diz atpalicēji un krutajiem jāmāk celt attiecīgi slodzes utt utt utt. Karoče neviens nedrīkst apvainoties. Sanāk beigās, ka visiem jāliek 10 dienas beigās, tikai ar difirencētu grūtības pakāpi. Bet paerizi būtu tā, ja neiet Tev un neesi apdāvināts, dzīvo ar savu 4, ja esi apdāvināts un gufrs, tad cīnies, lai būtu 9, 10 Bet viduvējības lai dzīvo ap saviem 6-7

[Faks]

mana atbilde jums.

[MTZ]

Man arī tieši RTU lika vilties. Sākumā liekas ej tak mācīties arodu un pārējās lietas ir sekundāras un pakārtotas. Bet nē! tev čakarē prātu par literatūras oblīgāto grāmatu ”Nāves ēnā” par kuru jāraksta domrakts! 😀 Un tā ar visiem pārejiem priekšmetiem…

Elektrības pasniedzēja vienmēr bija iereibusi un kavēja lekcijas. Ja pajautāji ko tādu kas tiešām tev interesēja- tas neesot paradzēts mācību programmā!

[jonjs]

Pat vēsturnieki sāk ķert kreņķi? Bija laiks, kad es sapratu, ka mana vidusskola man neko nedos (tā bija viena no Jūrmalas vidusskolām). Pēc 10. klases aizgāju uz RVT (Rīgas Valsts Tehnikumu). Iestāties bija viegli, lai gan uz vietu bija 4 cilvēki. Tas bija tālajā 1992. gadā. Vismaz manas, pirms tam iegūtās, matemātikas un LV valodas zināšanas to līdzēja. Pirms tam esot bijis grūtāk. Pēc tam bija RTU, lai gan RVT iegūtās zināšanas matemātikā, fizikā un elektrotehnikas pamatos ļoti palīdzēja. Tomēr tur bija grūti. Un mūsu laikā atzīme 6 bija zemākā. To ko es redzu tagad. Cilvēkus, kas ir pabeiguši RTU. Daudzos priekšmetos ar atzīmi 4 man vairs ne par ko neliek šaubīties.

TAM profesoram TUMANAM ir taisnība. Ar to izglītību galīgi nav labi. Pat ņemot vērā to, ka man jau salīdzinošā ÄŒilā tas viss notika. Tagad ir vienkārši lašaru bezpredjels. Un ne tikai tehnikumos un augstākajās mācību iestādēs. Teksts sanāca garš toties patiesssss 🙂

Gramatiskās kļūdas iespēju robežās izlaboju. 😀

[Autors]

Ieraksti