Sākumlapa › Forumi › Notepad.lv › IT ziņas › Publicēti tūkstoši neapstrādātu ASV Mēness misiju fotoattēlu
paputējušā konkurenta8400 digitalizētas augstas izšķirtspējas fotogrāfijas no Mēness misijām
Atšķirībā no visa iepriekš publicētā, Project Apollo Archive izmantoti foto oriģināli 1800 dpi izšķirtspējā bez jebkādas apstrādes. Viss ir tāds, kāds ir – gan miglasbildes, gan unikāli kvalitatīvi attēli. Esot saņemtas vēl papildus fotogrāfijas no citiem avotiem, un tās publicēšot kaut kad vēlāk.
[img]
[img]
[img]
ctrlaltdel02
Bildes smukas.
Un vispār, Mēness apciemojums, manuprāt, bija viens liels aukstā kara produkts.
Kuri gan nav parazīti tādā gadījumā? ESA? CNSA?
Personīgi ne3.14s, vai tur ir ūdens, vai ir dzīvība un tā tālāk; interesanti, bet ne vairāk. Ja nav, labi. Ja ir, uzspridzināsim, noindēsim, piedirsīsim viņiem pirti un arī labi.
Cilvēks, jā. Mēness apciemojums, jā. Aukstā kara produkts, jā, jā, jā jā! Kā ļoti daudzi tā laika atklājumi. Esiet godīgi, stiprāku motivāciju par krāna mērīšanos cilvēce nepazīst. Aukstais karš spēcīgi mudināja sasniegt taustāmus rezultātus, jo publikas acīs bija regulāri jāatskaitās ar kaut ko sensacionālu.
Pirms 50 gadiem prasts kalkulators aizņema pusi istabas grīdas un lampas bija jāapliek ar mitrām lupatām, lai izskaitļotu 2 + 2, bet pāris kovboji teica – pret rītu būsim tur augšā. Sacīts, darīts. Un bija (nu ķipa tovo).
Bet tad tas viss kaut kā pajuka. Mana teorija – dēļ kompjūteru ēras sākuma. Visa uzmanība pievērsās tajā momentā straujākajam progresam. Un kosmiskās lietas pamazām, bet stabili noplaka, piemirsās, jo publika kopumā jebkurā laika momentā spēj fokusēties uz ne vairāk kā vienu tematu. Tam par pamatu var likt kaut vai to, ka PSRS teritorijās sajūsma par kosmosa zinātni turpinājās zināmu tiesu ilgāk.
Tāpēc šodien vajag kosmisku apmēru sensāciju. Lai atgūtu publikas, kam pašlaik krietni vairāk interesē, kāds būs šīs nedēļas jaunākais stulbings, publikas, ne tikai rakstaino džemperīšu ticību. Un varbūt pat uzmanību un interesi, ka tas patiešām ir iespējams, ka tam ir kāda vērtība un pielietojums. Nezinu, vai ar Mēness apciemojumu pietiktu, bet sākums būtu ieslēgt pāris ķertos ledusskapī ar atomreaktoru kā enerģijas avotu, uzspert augšā, lai tur ar selfiju nūjām uztaisa “smile and wave, boys”. Un to ierakstīs mācību grāmatās un viņiem uzbūvēs pieminekli.
Vobšem iesaku kosmosa izpētē sākt pielietot to pašu domu gājienu, ko veiksmīgi visās citās dzīves jomās – praktisku pοhujismu par sekām. Jo sapņainais ideālisms glābt tāpat neko vairs nevar – vai nu mēs atradīsim kaut ko tuvāko 100 gadu laikā vai arī pizÄ¡ec ir garantēts.
Cita starpā, visi līdzšinējie sasniegumi kosmonautikā ir WW2 laikā veikto pētījumu rezultāts. Ir sliktas aizdomas, ka cilvēcei jāpārdzīvo kāds būtisks stresa moments, lai varētu spert nākamo soli. Vai arī kosmosam jākļūst komerciāli izdevīgam (kas palēnām notiek).
Diemžēl strauji notiek zinātnes politizācija, ko nosaka pietiekami liela apjoma “vēlētāju” naudas iesaistes nepieciešamība un dažādu marginālo grupu bļaustīšanās. Tāpēc nopietnus lielapjoma projektus, kam ir fundamentālu, “frontline” pētījumu raksturs , arvien grūtāk ir izdabūt cauri un iegūtie rezultāti nereti ir pupu mizas, jo nevar publicēt to, kas patiesībā ir (piemēri: par to pašu globālo sasilšanu vai dzimumu vienādību), jo tas nav politkorekti un jauc kādam biznesu.
Ne tas vien pazūd, un NASA vispār ar to izceļas. Nesen uzgāja faktu, ka ir pazudis lērums Mēness iežu paraugu, t.i., tie vienkārši nav pienācīgi iegrāmatoti un nav zināms, kur tie atrodas, kam nodoti, kur noglabāti. Š…emot vērā to cenas, tas ir veselas bagātības apjomā, vismaz simti miljonu dolāru.
Preses relīzes