Sākumlapa › Forumi › Notepad.lv › IT ziņas › "Pudeļu ūdens" fenomens (aptauja)
[img]
Nevienā reklāmā nav minēts, ka krāna ūdens būtu kaitīgs; par ko tādu varētu izpelnīties pamatīgus tiesu darbus. Tā vietā tēlaini tiek aprakstītas pudeļu ūdens priekšrocības. Š eit, piemēram, Evian
“Evian dzimst pašā Francijas Alpu sirdī. 15 gadu laikā tas iziet dabiskās filtrācijas procesu caur kalnu iežiem, iegūstot nevainojamu tīrību un unikālu minerālu sastāvu. Šªdens tiek izliets tieši pie avota, un pasargāts no ārējās iedarbības – rezultātā Evian nonāk pie Jums tāds pat, kādu to radījusi Māte Daba.”
Ja pirms pusgadsimta kāds mēģinātu piedāvāt šādu ūdeni – viņu uzskatītu par jukušu. Bet mūsdienās patēriņš aug gandrīz vai ģeometriskā progresijā.
[img]
Kas attiecas uz krāna ūdeni, jau 1999. gadā aptaujās iedzīvotāji pauda bažas par tā kvalitāti. National Consumer Water Quality Survey uzrādīja, ka 75% respondentu “raizējas” par krāna ūdens kvalitāti. 50% uzskata, ka tur varētu būt “veselībai bīstamas kaitīgās vielas”. 2001. gadā šie skaitļi jau bija pieauguši līdz 86% un 51% attiecīgi. Arī jaunākajās 2015. gada aptaujās
Katra šāda aptauja lej ūdeni uz pudeļūdens
[img]Geektimes
Vairumā Latvijas pilsētu (bet ne visur tomēr) krāna ūdens principā ir labāks
Vienīgi karstā laikā pie fiziska darba dzeru minerālīšus, lai atjaunotu zaudētos sāļus, bet pudeļūdeņus – kaut kur ceļā, ja vajag padzerties.
Bet tā – praktiski vienmēr mājās ir Boržomi, retāk Essentuki (kopš daudzu sezonu kāpelēšnas pa Kaukāza takām esmu kļuvis neglābjams šo minīšu fans), bet krāna ūdeni ar kādu piejaukumu – citronu sula, kāda “zapte” un, protams, tēja, kafija.
un destilēts ūdens vispār ir kaitīgs
Pudeļūdeņus citādi nelietoju. Š ad tad paņemu vienīgi viegli vai smagi gāzēto Mangali “o smaku” (Vita Fruit), bet tas jau vairāk pie limonādēm pieskaitāms.
Intereses pēc pats esmu atstājis plastmasas pudelē krāna ūdeni un to pašu pudeļūdeni pāris dienas – krāna ūdenim, protams, nogulsnes biški parādītājs, bet pēc garšas kā ūdens (cik nu tikai pretīgi sasilis uz galda stāvot), bet pudeļu ūdenim jau smaka parādījās un briesmīga piegarša.
Kad dzīvojos Rīgā, tad gan krāna ūdeni nedzēru, lietoju to tikai vārīšanai (un tad nu tējkannā palika baigās kaļķa nogulsnes (bet nu kojās jau uz filtriem naudu netērēju)). Tad beigās ūdens vārīšanai un pats dzēru sulas un tamlīdzīgas lietas. Šªdens tikai kamēr bija augstskolā sports, tad paķēru kādu pudeļūdeni.