Sākumlapa › Forumi › Notepad.lv › IT ziņas › Puse Latvijas valsts datubāzu ir neaizsargātas
“Īstenībā neviens Valsts ieņēmumu dienestā nav atbildējis par to, vai vispār kāds skatās, vai datu sistēma ir drošībā vai nav. Tur nav tādas amatpersonas. Nav arī tāda informācijas tehnoloģiju cilvēka, kurš ar šo sistēmu ikdienā strādātu, rūpētos par šo datu drošību. Un tā jau ir vadības problēma,” sarunā ar reģionālās preses žurnālistiem sacīja prezidents V. Zatlers, vēsta aģentūra BNS.
Tāpat arī VID gadījumā ar kompāniju – datubāzes uzturētāju “Exigen Services” 9 gadu laikā neviens pat nav pārliecinājies, vai šis uzņēmums atbilst saviem pienākumiem.
Tagad gan tiks paātrināti bīdīts “Nacionālās informācijas tehnoloģiju drošības sistēmas likumsâ€, veidota Ministru prezidentam pakļauta darba grupa, un tamlīdzīgas aktivitātes. Protams, kāds atkal pamanīsies solīdi uzvārīties
Nepieklājas tā mētāties ar “datiem” 🙂
Fakts, ko vajadzētu uzsvērt ir tāds, ka LV nav kārtības kā tādas – sniegs gāžas cilvēkiem uz galvas, čaļi pa kluso nokopē vid datubāzi un kāds pamanās uzcelt māju kāpās..
1) Programmētāja pirmā un galvenā kļūda ir uzskats, ka viņa programmā kļūdu nav.
2) “Ломать – не Ñтроить!”
P.S.
Īstenībā neviens Valsts ieņēmumu dienestā nav atbildējis par to, vai vispār kāds skatās, vai datu sistēma ir drošībā vai nav. Tur nav tādas amatpersonas. Nav arī tāda informācijas tehnoloģiju cilvēka, kurš ar šo sistēmu ikdienā strādātu, rūpētos par šo datu drošību.
Man patīk, kā pie mums pieņemts… 😀 Vispirms vajag kādu amatu, kas uzraudzīs drošības sitēmas darbinieka darbu. ..un tikai tad vajadzēs speciālistu, kas to visu reāli darīs. 😀
Protams, var jau tagad “liet” par to čaļu profesionalitāti un atbilstību amatiem, kas taisīja to sistēmu. Tomēr gribētu atgādināt divas patiesības:
..
2) “Ломать – не Ñтроить!”
Un tieši tāpēc ir samērā vienkārši atrast un labot bugus sistēmā. Esmu savā veidojamā sistēmā kolēģu kodā atklājis un izlabojis daudzus kukaiņus, arī tādus, kas ļauj mierīgi nodumpot visus jūzerus/paroles. Sou what? Un labošana neaizņem pat 1% no izstrādes laika – tas tiešām ir ELEMENTÄ€RI, ja saproti, kas sistēmā notiek un ja vien uz tā jau nebalstās pārāk liela sistēmas daļa (SQL vaicājumi hārdkodēti datubāzē un postēti kā hidden lauks – anyone?). Triviālās ievainojamības var atrast, pat neko par sistēmu nezinot, tā ka nav ko aizbildināties ar resursu trūkumu – drīzāk tas ir vadības pokujisms.
Ja izstrādes kantora vadība ignorē vajadzību rezervēt resursus kaut kam tādam, tad rodas loģisks jautājums – kāda mārrutka pēc viņi paši vispār vicinās ar CISA/ISO sertifikātiem
Esmu savā veidojamā sistēmā kolēģu kodā atklājis un izlabojis daudzus kukaiņus, arī tādus, kas ļauj mierīgi nodumpot visus jūzerus/paroles. Sou what? Un labošana neaizņem pat 1% no izstrādes laika – tas tiešām ir ELEMENTÄ€RI, ja saproti, kas sistēmā notiek un ja vien uz tā jau nebalstās pārāk liela sistēmas daļa…
Tieši tāpēc labāk savus darbus ir iedot notestēt citiem, jo pats savos darbos programmētājs (neapzināti vai apzināti) meklē ķļūdas tur, kur izstrādes laikā radās šķietamās problēmas. Kur bija kaut kādas aizķeršanās. 🙂 Tieši tāpēc, nopietnās kompānijās tiek algoti tā sauktie “profesionālie idioti”, kas meklē kļūdas programmētāju darbos.
Bet… kā jau rakstā minēts. Pie mums, pirms iedot kādam kaut ko labot, vispirms vajag noalgot ierēdni, kas uzraudzīs šī labotāja darbu. 🙂
Tad vajag drošības speciālistu, kuram arī būs savs ierēdnis – “drošības uzturēšanas uzraugs”.
P.S. Protams, ka problēma ir kaut kur pa vidu, starp izstrādes firmu un VID. Jo vai nu vieniem, vai otriem vajadzēja nodrošināt kādu, kas to visu arī regulari uztur un testē. Ne jau tantītes, kas tur vada datus iekšā, var pateikt, kas ir bugains un kas ir caurumains.
Tieši tāpēc labāk savus darbus ir iedot notestēt citiem, jo pats savos darbos programmētājs (neapzināti vai apzināti) meklē ķļūdas tur, kur izstrādes laikā radās šķietamās problēmas. Kur bija kaut kādas aizķeršanās. 🙂 Tieši tāpēc, nopietnās kompānijās tiek algoti tā sauktie “profesionālie idioti”, kas meklē kļūdas programmētāju darbos.
gygy, tie saucas testētāji.
pieeja ir vai nu regulāra baltās kastes testēšana, vai arī neregulārs koda audits. Jebkurā gadījumā, pielaižot pie sistēmas vāji sagatavotu testētāju armiju produktivitāte būtu daudz zemāka nekā palaižot pie tās sistēmu arhitektu ar uzdevumu “dabūn admina tiesības!”. Testētāji, kas nav koderi, 2 nedēļas iepazīsies ar sistēmu un atklās, ka “sistēma aprauj tekstus, ja ziņas virsrakstā ir vairāk par 32KB teksta”.
Bet “profesionāli” auditori paši redzam, kā strādā – miljons pārskaitīts, bet jēga tikai “uz papīra”. Atkārtoju vēlreiz – normāls sistēmu arhitekts/vecākais programmētājs, kurš visu laiku ir ar rokām kodā, uzrādīs maksimālo price/performance jaudu kritiski svarīgu kļūdu atrašanā+novēršanā. Tīņu-SQL injekciju mēģinātāju armiju var laist, lai atrastu tikai 3min laikā atrodamās ievainojamības, nevis visas.
P.S. Protams, ka problēma ir kaut kur pa vidu, starp izstrādes firmu un VID. Jo vai nu vieniem, vai otriem vajadzēja nodrošināt kādu, kas to visu arī regulari uztur un testē. Ne jau tantītes, kas tur vada datus iekšā, var pateikt, kas ir bugains un kas ir caurumains.
Ja uz VID servera TIEŠ Ä€M nekas nav mainīts, tad tā ir tikai un vienīgi
Penetration testing sistēmas drošībai, stresstesti (servera prasību noteikšanai pēc lietotāju skaita) – tas viss ir Exigen atbildība un neviena cita.
Ja dēļ cauras VID servera sambas būtu pwnz0rēts VID serveris un caur to dabūti dati, kas savādāk nebūtu dabūjami, tad varētu runāt, ka Exigens ir balts, pūkains un nevainīgs.
Bet par tikai un vienīgi
Redzi, dzīve nesastāv tikai no true/false vai balta/melna. Parasti, kad kaut kas liels un nelāgs notiek, iesaistīti ir vairāki faktori.
P.S. Testētāji = “profesionāli idioti” (tas tāds neoficiāls termins. Tā viņus sauc kompāniju programmētāji. Tas nenozīmē, ka tie cilvēki ir neprofesionāli vai slikti sagatavoti.)
Pēc definīcijas – tāpat kā meklēt dizaineri, kurš “būtu eksperts programmēšanā” (99% tādi nav un nebūs) vai koderi, kurš “pusi dzīves būtu zīmējis” (vēl lielāks retums). Vienkārši testēšana – tā ir vienveidīgu darbību atkārtošana un “auditi” pa lielākai daļai sastāv no intervijām
” tā .. vai jums PKI sistēmā tiek atbalstīts? Tiek ar X509 palīdzību ja? Jā, zinu tādu vārdu – okei, liekam ķeksīti .. kujviņuzin, ko tas īsti nozīmē, bet ķeksītis ir un pietiek. Vai jums piekļuves ierobežojumi pēc tīkla maskām ir? Ir, ja? Okei, arī liekam ķeksīti ..”.
Sīkums no pieredzes: es nezinu NEVIENU testētāju, kas spētu patstāvīgi atrast ievainojamības kādā vebiskā sistēmā. Pazīstu 8 gabalus, puse no tiem strādā lielu
uzvedos kautkaada m pedinjam amatu, ieseedinaas kaadu resnu sljupstoshu cuuku kaa beertulsoni un voila.
buus taapat kaa ar tiesiibsargu- itkaa ir, bet jeegas nekaadas.
Preses relīzes