Sākumlapa › Forumi › Notepad.lv › IT ziņas › Raksti › Salabo pats – barošanas bloka vads
Minētās problēmas visbiežāk izpaužas kā neregulāra datora baterijas lādēšana vai bieža izlādēšanās, pat ja barošanas bloks ir korekti pievienots datoram. Kā arī baterijas lādēšanas atjaunošana, kādā konkrētā vietā piespiežot vai salokot barošanas vadu.
Š oreiz apskatīsim kā salabot otrajā variantā minēto (un zemāk bildē redzamo) problēmu.
[img]
Pirms ķeršanās pie lietas, jābrīdina:
Lai arī, ievērojot elementāras drošības un darba aizsardzības normas, sarežģījumiem nevajadzētu rasties, tomēr ne šī raksta autors, ne arī portāla Notepad.lv administrācija nenes nekādu atbildību par šī raksta iespaidā veiktajām darbībām un/vai jebkāda veida rīcības sekām.
Jums būs nepieciešams:
cirvis (vai nazis),
vadu knaibles/ knīpstangas,
(papīra) nazis,
lodāmurs,
lodalva,
dažādu izmēru termocaurules/ kembriki/ angliski – heat shrink
šķiltavas, svece vai gāzes deglis.
Neobligāti, bet vēlams:
skrūvspīles,
lodēšanas pasta,
voltmetrs/ multimetrs/ testeris,
šķēres,
līme/ superlīme,
izolenta.
Sekojošās darbības tiek veiktas ar HP/Compaq barošanas bloku. Citu ražotāju blokiem darbības un to nianses var atšķirties, tomēr pamatdoma saglabājas tā pati.
Viens no salīdzinoši vieglākajiem un saudzīgākajiem veidiem, kā atvērt salīmētos barošanas blokus, ir, izmantojot cirvi un āmuru. Vispirms, protams, atvienojam barošanas bloku no sprieguma un datora, un novietojam to uz sāniem uz stabilas virsmas.
[img]
Cirvja asmeni ievieto barošanas bloka ietvara savienojuma vietā un ar āmuru uzmanīgi uzsit pa cirvja augšpusi dažus vieglus, bet konkrētus sitienus. Darbību atkārto no abām barošanas bloka pusēm visā garumā, līdz abas ietvara daļas nedaudz paveras. Barošanas bloka īsajiem galiem var cirvja vietā izmantot nazi, pēc kā ietvaram vajadzētu būt ar rokām viegli noņemamam.
[img]
Nokniebjam vadu vairākus centimetrus no problemātiskās vietas virzienā no barošanas bloka.
[img]
Atkarībā no barošanas bloka konstrukcijas, var būt nepieciešams atlocīt un/vai atlodēt ekranējumu (metāla plāksnes. Tādā gadījumā īpaši jāuzmanās, lai nepieskartos elektrolītisko kondensatoru pievadiem vai citām shēmas daļām, kas var atrasties zem sprieguma.
Uzkarsējam lodāmuru un saudzīgi ievietojam barošanas bloku skrūvspīlēs. Pārbaudām vietu pie barošanas bloka, kur pievienots izejas vads. Ja tas ir cieši iespiests biezajā termopastā, to nepieciešams uzmanīgi atdalīt ar nazi un/vai plakano skrūvgriezi.
Pirms atlodēšanas vēlams piefiksēt attiecīgo vadu polaritāti.
Lai atlodētu vadu, to nedaudz pavelk un otrā pusē ar lodāmuru karsē attiecīgo kontakta vietu, līdz vads atbrīvojas.
[img]
Kad vads ir atbrīvots, tā “stresa atvieglotāju” (angliski: Strain relief
Izvēlamies attiecīgā diametra termocaurules, ko nosakām atkarībā no barošanas vada diametra.
Tās vajadzētu vismaz trīs – pakāpeniski vienu par otru lielāku. Termocaurulēm parasti norāda divus izmērus (piem., 6.4 3.2) – pašreizējo (maksimālo) un minimālo diametru – t.i. mazākais diametrs, ko termocaurule var sasniegt, kad tā tiek termiski apstrādāta. Jeb, piemēram, 2-5mm, ko attiecīgi var izmantot vadam ar divu līdz piecu milimetru diametru.
Vēlams, lai vienu no caurulēm būtu iespējams daļēji uzbīdīt uz “stresa atvieglotāja”, bet vislielāko – pilnībā uz tā uzbīdīt. Pēdējo var arī izvēlēties arī nedaudz biezāku.
Sagriežam minētās caurules orientējoši:
Vistievāko kā visgarāko, piemēram, 50 mm, bet vidējo un lielāko – attiecīgi 40 un 35 mm garas.
[img]
Paņemam sākumā nogriezto vada daļu ar datora spraudni un uzmaucam sagrieztās termocaurules, kā arī iepriekš noņemto “stresa atvieglotāju” ar tievāko galu pa priekšu.
[img]
Kad tas ir izdarīts, ņemam nogrieztā vada galu un veicam vieglu “T” veida iegriezumu vada izolācijā ar papīra nazi tā, lai varētu noņemt izolāciju, netraumējot vada dzīslas. Iegriešanas garums ir atkarīgs no barošanas bloka izvada cauruma augstuma, kā arī abu dzīslu savstarpējā attāluma, tomēr iesākumā ērtāk ir strādāt ar nedaudz lielāku atizolētā vada garumu, piemēram, 30 mm.
[spoil][img]
[img]
[img]
Noņemam izolāciju un ārējās vada dzīslas savirpinām kopā, lai veidotos atsevišķs vads. Ja abu vadu kontaktcaurumi barošanas blokā ir novietoti perpendikulāri pret tā tuvāko galu, tad nogriežam attiecīgo ārmalai tuvāko (šajā barošanas bloka gadījumā – vidējo – balto) vadu par aptuveni 3-4 mm īsāku nekā otru. Atizolējam to arī aptuveni 3-4 mm.
[img]
[spoil][img]
Abus vada galus apziežam ar lodēšanas pastu, ja tāda ir, un aplodējam ar lodalvu.
[spoil][img]
[img]
Nogriežam nelielu termocauruli, kas būtu kādus 3-4 mm īsāka par sapīto vadu, un uzmaucam uz tā. Termiski apstrādājam ar degli, un nogriežam vienu īsu (~ 6-10 mm) termocauruli, kas uzmaucama pāri abiem vadiem to šķelšanās vietā un apkarsējam.
[img]
[spoil][img]
Kad tas ir izdarīts, var vēlreiz pārliecināties par nogriezto vadu atbilstību barošanas blokam un lodēt tos klāt.
Pirms tam gan vēlreiz jāpārliecinās par attiecīgo vadu polaritāti, kā arī jāuzmanās, lai abas vadu kontaktvietas savstarpēji nesaskartos. Liekos vadu galus, ja tādi ir, nokniebj nost.
Kad vadi pielodēti, pieliekam atpakaļ korpusa daļas un, pievienojot barošanas bloku elektriskajam tīklam, pārbaudām, vai ir nominālais spriegums izejas vada spraudnī. Spraudņa polaritāti var noteikt pēc attiecīgā simbola uz barošanas bloka (bildē ar zaļu), tāpat arī nominālo spriegumu (bildē ar dzeltenu – OUTPUT).
[img]
[spoil]
[img]
[img]
[img]
Ja viss ir kārtībā, vēlreiz atvienojam barošanas bloku no tīkla sprieguma un uzbīdām tievāko (bildē – zilā) termocaurulīti līdz pašam barošanas bloka galam un apkarsējam to. Tāpat darām arī ar vidējo (sarkanā) un lielāko (melnā), attiecīgi tās uzbīdot līdz vajadzīgajai vietai. Svarīgi, lai tās būtu pakāpeniski, veidojot visbiezāko daļu pie paša barošanas bloka. Pirms lielākās termocaurules uzmaukšanas, var arī “stresa atvieglotāja” daļu apziest ar superlīmi, lai tā neslīd ar laiku nost.
[img]
Visbeidzot, barošanas bloku var atkal salīmēt kopā vai vienkārši aptīt ar izolentu.
Pielikums:[spoil]
Tekstā pieminētā “lodēšanas pasta”:[img]
Pēc lodēšanas ieteicams lodāmura galu apslaucīt mitrā, karstumizturīgā sūklī:
[img]
Praksē ar dzelzs zāģīti uzmanīgi pa perimetru apzāģējam.
Konkrēti 90% gadījumos pietiks, ja ar asu nazi nogriežam izolāciju, un iegūstam pietiekami garus vadu galus, ko var salodēt.
[img]
Ja nav žēl to barošanas bloku, viss rakstā aprakstītais pareizi 🙂
Izskatās jau dramatiski (droši vien Tu to iztēlojies kā malku cērtot :D), bet tikpat labi var arī izmantot saimniecības nazi. Tfu, tfu, tfu, bet līdz šim neviens baroklis tādā veidā vēl nav aizgājis. Turklāt (manā) praksē tās ferīta serdes nemaz tik trauslas nav – “ikdienas lietošanā” (kaut kur nokrītot, atsitoties) tie barokļi saņem daudz lielākus triecienus (un parasti pārdzīvo), nekā daži konkrēti uzsitieni ar āmuru
Ar to izolācijas nogriešanu ir kā nu ir – it īpaši vietās, kas ir ļoti tuvu pie paša barošanas bloka (kur arī parasti ir vislielākais nogurums). Nogriežot kā tajā Tavā bildē, no barokļa puses pāri paliks tikai puņķīši – gribētu redzēt, kā Tu tos salodētu. 😀
Labs raksts!
P.S. Tā gandrīz ideāli amatieru – entuziastu līmenī noder darbam ar SMD komponentēm – nav nepieciešamas nekādas papildus līmes/pastas – pietiek tikai attiecīgās komponentes apakšu apsmērēt ar šo lodpastu un novietot to uz iespiedplates, kur tā attiecīgajā vietā pielīp. Tādā veidā izpaliek nepieciešamība pēc “trešās rokas”..
Bet par to līmēšanu – jālīmē kopā ir šā vai tā, vienīgi, izmantojot “cirvja metodi”, maliņas tik smuki atnāk vaļā, ka pat pēc tam tikpat kā nevar pateikt, ka bloks ir ticis taisīts vaļā; kā arī kopā turas krietni stabilāk.
A par rakstu- cepums. Tik tas cirvis samulsināja. Sākumā raksti, ka taisies labot, a te- bams- cirvis. 😀
Taču ne1 neliedz patrenēties uz kāda 100% neejoša barokļa.
Preses relīzes