Salabo pats – barošanas bloka vads

Sākumlapa Forumi Notepad.lv IT ziņas Raksti Salabo pats – barošanas bloka vads

Tiek skatīts 1 ieraksts (no 14 kopumā)
  • Autors
    Ieraksti
  • #155615
    KristoZ
    Participant

    Viena no biežākajām portatīvo datoru problēmām ir to barošanas vada bojājumi. Tie visbiežāk rodas no vadu dzīslu un pašas izolācijas noguruma, kas rodas visintensīvāko locījumu vietās. Atkarībā no barošanas bloka ražotāja un tā uzbūves, visbiežāk problēmas rodas pie līdzstrāvas spraudņa, kas tiek pievienots datoram, kā arī līdzstrāvas vadā tuvu pie barošanas bloka izejas.

    Minētās problēmas visbiežāk izpaužas kā neregulāra datora baterijas lādēšana vai bieža izlādēšanās, pat ja barošanas bloks ir korekti pievienots datoram. Kā arī baterijas lādēšanas atjaunošana, kādā konkrētā vietā piespiežot vai salokot barošanas vadu.

    Š oreiz apskatīsim kā salabot otrajā variantā minēto (un zemāk bildē redzamo) problēmu.

    [img]https://notepad.lv/userpix/1393_imgp0188_1.jpg[/img]

    Pirms ķeršanās pie lietas, jābrīdina:

    :warn:

    Lai arī, ievērojot elementāras drošības un darba aizsardzības normas, sarežģījumiem nevajadzētu rasties, tomēr ne šī raksta autors, ne arī portāla Notepad.lv administrācija nenes nekādu atbildību par šī raksta iespaidā veiktajām darbībām un/vai jebkāda veida rīcības sekām.

    :warn:

    Jums būs nepieciešams:

  • Ä€murs,

    cirvis (vai nazis),

    vadu knaibles/ knīpstangas,

    (papīra) nazis,

    lodāmurs,

    lodalva,

    dažādu izmēru termocaurules/ kembriki/ angliski –
    heat shrink
    un

    šķiltavas, svece vai gāzes deglis.

  • Neobligāti, bet vēlams:

  • Statīvs vadu turēšanai,

    skrūvspīles,

    lodēšanas pasta,

    voltmetrs/ multimetrs/ testeris,

    šķēres,

    līme/ superlīme,

    izolenta.


  • Sekojošās darbības tiek veiktas ar HP/Compaq barošanas bloku. Citu ražotāju blokiem darbības un to nianses var atšķirties, tomēr pamatdoma saglabājas tā pati.

    Viens no salīdzinoši vieglākajiem un saudzīgākajiem veidiem, kā atvērt salīmētos barošanas blokus, ir, izmantojot cirvi un āmuru. Vispirms, protams, atvienojam barošanas bloku no sprieguma un datora, un novietojam to uz sāniem uz stabilas virsmas.

    [img]https://notepad.lv/userpix/1393_imgp0199_1.jpg[/img]

    Cirvja asmeni ievieto barošanas bloka ietvara savienojuma vietā un ar āmuru uzmanīgi uzsit pa cirvja augšpusi dažus vieglus, bet konkrētus sitienus. Darbību atkārto no abām barošanas bloka pusēm visā garumā, līdz abas ietvara daļas nedaudz paveras. Barošanas bloka īsajiem galiem var cirvja vietā izmantot nazi, pēc kā ietvaram vajadzētu būt ar rokām viegli noņemamam.

    [img]https://notepad.lv/userpix/1393_imgp0215_1.jpg[/img]

    Nokniebjam vadu vairākus centimetrus no problemātiskās vietas virzienā no barošanas bloka.

    [img]https://notepad.lv/userpix/1393_imgp0220_1.jpg[/img]

    Atkarībā no barošanas bloka konstrukcijas, var būt nepieciešams atlocīt un/vai atlodēt ekranējumu (metāla plāksnes. Tādā gadījumā īpaši jāuzmanās, lai nepieskartos elektrolītisko kondensatoru pievadiem vai citām shēmas daļām, kas var atrasties zem sprieguma.

    Uzkarsējam lodāmuru un saudzīgi ievietojam barošanas bloku skrūvspīlēs. Pārbaudām vietu pie barošanas bloka, kur pievienots izejas vads. Ja tas ir cieši iespiests biezajā termopastā, to nepieciešams uzmanīgi atdalīt ar nazi un/vai plakano skrūvgriezi.

    Pirms atlodēšanas vēlams piefiksēt attiecīgo vadu polaritāti.

    Lai atlodētu vadu, to nedaudz pavelk un otrā pusē ar lodāmuru karsē attiecīgo kontakta vietu, līdz vads atbrīvojas.

    [img]https://notepad.lv/userpix/1393_imgp0230_1.jpg[/img]

    Kad vads ir atbrīvots, tā “stresa atvieglotāju” (angliski: Strain relief) vidēji cieši satver ar knaiblēm, bet pašu bojāto vadu ar apļveida kustībām “izskrūvē” no plastmasas daļas, ko ir vēlams saglabāt.

    Izvēlamies attiecīgā diametra termocaurules, ko nosakām atkarībā no barošanas vada diametra.

    Tās vajadzētu vismaz trīs – pakāpeniski vienu par otru lielāku. Termocaurulēm parasti norāda divus izmērus (piem., 6.4 3.2) – pašreizējo (maksimālo) un minimālo diametru – t.i. mazākais diametrs, ko termocaurule var sasniegt, kad tā tiek termiski apstrādāta. Jeb, piemēram, 2-5mm, ko attiecīgi var izmantot vadam ar divu līdz piecu milimetru diametru.

    Vēlams, lai vienu no caurulēm būtu iespējams daļēji uzbīdīt uz “stresa atvieglotāja”, bet vislielāko – pilnībā uz tā uzbīdīt. Pēdējo var arī izvēlēties arī nedaudz biezāku.

    Sagriežam minētās caurules orientējoši:

    Vistievāko kā visgarāko, piemēram, 50 mm, bet vidējo un lielāko – attiecīgi 40 un 35 mm garas.

    [img]https://notepad.lv/userpix/1393_imgp0233_1.jpg[/img]

    Paņemam sākumā nogriezto vada daļu ar datora spraudni un uzmaucam sagrieztās termocaurules, kā arī iepriekš noņemto “stresa atvieglotāju” ar tievāko galu pa priekšu.

    [img]https://notepad.lv/userpix/1393_imgp0235_1.jpg[/img]

    Kad tas ir izdarīts, ņemam nogrieztā vada galu un veicam vieglu “T” veida iegriezumu vada izolācijā ar papīra nazi tā, lai varētu noņemt izolāciju, netraumējot vada dzīslas. Iegriešanas garums ir atkarīgs no barošanas bloka izvada cauruma augstuma, kā arī abu dzīslu savstarpējā attāluma, tomēr iesākumā ērtāk ir strādāt ar nedaudz lielāku atizolētā vada garumu, piemēram, 30 mm.

    [spoil][img]https://notepad.lv/userpix/1393_imgp0240_1.jpg[/img]

    [img]https://notepad.lv/userpix/1393_imgp0247_1.jpg[/img]

    [img]https://notepad.lv/userpix/1393_imgp0250_1.jpg[/img][/spoil]

    Noņemam izolāciju un ārējās vada dzīslas savirpinām kopā, lai veidotos atsevišķs vads. Ja abu vadu kontaktcaurumi barošanas blokā ir novietoti perpendikulāri pret tā tuvāko galu, tad nogriežam attiecīgo ārmalai tuvāko (šajā barošanas bloka gadījumā – vidējo – balto) vadu par aptuveni 3-4 mm īsāku nekā otru. Atizolējam to arī aptuveni 3-4 mm.

    [img]https://notepad.lv/userpix/1393_imgp0253_1.jpg[/img]

    [spoil][img]https://notepad.lv/userpix/1393_imgp0256_1.jpg[/img][/spoil]

    Abus vada galus apziežam ar lodēšanas pastu, ja tāda ir, un aplodējam ar lodalvu.

    [spoil][img]https://notepad.lv/userpix/1393_imgp0260_1.jpg[/img]

    [img]https://notepad.lv/userpix/1393_imgp0262_1.jpg[/img][/spoil]

    Nogriežam nelielu termocauruli, kas būtu kādus 3-4 mm īsāka par sapīto vadu, un uzmaucam uz tā. Termiski apstrādājam ar degli, un nogriežam vienu īsu (~ 6-10 mm) termocauruli, kas uzmaucama pāri abiem vadiem to šķelšanās vietā un apkarsējam.

    [img]https://notepad.lv/userpix/1393_imgp0273_1.jpg[/img]

    [spoil][img]https://notepad.lv/userpix/1393_imgp0275_1.jpg[/img][/spoil]

    Kad tas ir izdarīts, var vēlreiz pārliecināties par nogriezto vadu atbilstību barošanas blokam un lodēt tos klāt.

    Pirms tam gan vēlreiz jāpārliecinās par attiecīgo vadu polaritāti, kā arī jāuzmanās, lai abas vadu kontaktvietas savstarpēji nesaskartos. Liekos vadu galus, ja tādi ir, nokniebj nost.

    Kad vadi pielodēti, pieliekam atpakaļ korpusa daļas un, pievienojot barošanas bloku elektriskajam tīklam, pārbaudām, vai ir nominālais spriegums izejas vada spraudnī. Spraudņa polaritāti var noteikt pēc attiecīgā simbola uz barošanas bloka (bildē ar zaļu), tāpat arī nominālo spriegumu (bildē ar dzeltenu – OUTPUT).

    [img]https://notepad.lv/userpix/1393_imgp0288_1.jpg[/img]

    [spoil]

    [img]https://notepad.lv/userpix/1393_imgp0280_1.jpg[/img]

    [img]https://notepad.lv/userpix/1393_imgp0283_1.jpg[/img]

    [img]https://notepad.lv/userpix/1393_imgp0284_1.jpg[/img][/spoil]

    Ja viss ir kārtībā, vēlreiz atvienojam barošanas bloku no tīkla sprieguma un uzbīdām tievāko (bildē – zilā) termocaurulīti līdz pašam barošanas bloka galam un apkarsējam to. Tāpat darām arī ar vidējo (sarkanā) un lielāko (melnā), attiecīgi tās uzbīdot līdz vajadzīgajai vietai. Svarīgi, lai tās būtu pakāpeniski, veidojot visbiezāko daļu pie paša barošanas bloka. Pirms lielākās termocaurules uzmaukšanas, var arī “stresa atvieglotāja” daļu apziest ar superlīmi, lai tā neslīd ar laiku nost.

    [img]https://notepad.lv/userpix/1393_imgp0302_1.jpg[/img]

    Visbeidzot, barošanas bloku var atkal salīmēt kopā vai vienkārši aptīt ar izolentu.

    Pielikums:[spoil]

    Tekstā pieminētā “lodēšanas pasta”:[img]https://notepad.lv/userpix/1393_imgp0294_1.jpg[/img]

    Pēc lodēšanas ieteicams lodāmura galu apslaucīt mitrā, karstumizturīgā sūklī:

    [img]https://notepad.lv/userpix/1393_imgp0298_1.jpg[/img][/spoil]

#280158
rihardsshtrauss
Participant

Noderīgs raksts, nekad nebūtu iedomājies, kad cirvi un āmuru var kaut kam tādam izmantot.! 😉 😉

#280159
samurajs
Participant

Ak tu mī un žē – ar CIRVI!!! 😀 Ja autors nebūtu administrācijas loceklis, ieteiktu viņam iegāzt ar to cirvi sev pa galvu 😀 Kas pēc šitā cirtiena no shēmas pāri paliks, īpaši no AF transformatora ar trauslu ferīta serdi??

Praksē ar dzelzs zāģīti uzmanīgi pa perimetru apzāģējam.

Konkrēti 90% gadījumos pietiks, ja ar asu nazi nogriežam izolāciju, un iegūstam pietiekami garus vadu galus, ko var salodēt.

[img]https://notepad.lv/userpix/28_1393_imgp0188_1_1.jpg[/img]

Ja nav žēl to barošanas bloku, viss rakstā aprakstītais pareizi 🙂

#280160
Loading
Participant

Kāds uzdevums tai kontakpastai?

#280161
KristoZ
Participant

Jā – tas cirvis ir speciāli – “asumiņam”. 😀

Izskatās jau dramatiski (droši vien Tu to iztēlojies kā malku cērtot :D), bet tikpat labi var arī izmantot saimniecības nazi. Tfu, tfu, tfu, bet līdz šim neviens baroklis tādā veidā vēl nav aizgājis. Turklāt (manā) praksē tās ferīta serdes nemaz tik trauslas nav – “ikdienas lietošanā” (kaut kur nokrītot, atsitoties) tie barokļi saņem daudz lielākus triecienus (un parasti pārdzīvo), nekā daži konkrēti uzsitieni ar āmuru pa cirvi, kas atspiests pret šuvi. Turklāt, kā jau minēju, barošanas blokam jābūt uz stabilas virsmas, lai nav nekāda lēkāšana.

Ar to izolācijas nogriešanu ir kā nu ir – it īpaši vietās, kas ir ļoti tuvu pie paša barošanas bloka (kur arī parasti ir vislielākais nogurums). Nogriežot kā tajā Tavā bildē, no barokļa puses pāri paliks tikai puņķīši – gribētu redzēt, kā Tu tos salodētu. 😀

#280162
JTX
Participant

cik esmu redzējis šādus blokus labojam servisos, tad praktiski visi izmantoja tieši cirvi. Gribētos redzēt kā pēc tam tiks aizvērts bloks, ja tam apkārt būs “rūpīgi” apgriezts ar metāla zāģi. Līmēt ciet, vai? Ar izolenti aptīti?

Labs raksts!

#280163
KristoZ
Participant

Vai Tu domā lodēšanas pastu? Ja tā, tad tās uzdevums ir gandrīz tāds pats kā kalafonijam – samazināt oksīda slāni uz lodējamā vada, kā arī palielināt kontakta laukumu, veicinot lodalvas plūšanu. Lodēšanas pastas arī parasti ir bāzētas uz sveķiem, bet atbilst jaunākiem standartiem. To būtībā pat varbūt varētu nosaukt par Kalafoniju v2.0. :]

P.S. Tā gandrīz ideāli amatieru – entuziastu līmenī noder darbam ar SMD komponentēm – nav nepieciešamas nekādas papildus līmes/pastas – pietiek tikai attiecīgās komponentes apakšu apsmērēt ar šo lodpastu un novietot to uz iespiedplates, kur tā attiecīgajā vietā pielīp. Tādā veidā izpaliek nepieciešamība pēc “trešās rokas”..

#280164
KristoZ
Participant

Paldies – centos! :]

Bet par to līmēšanu – jālīmē kopā ir šā vai tā, vienīgi, izmantojot “cirvja metodi”, maliņas tik smuki atnāk vaļā, ka pat pēc tam tikpat kā nevar pateikt, ka bloks ir ticis taisīts vaļā; kā arī kopā turas krietni stabilāk.

#280165
RicoPico
Participant

Mmm… Nafig lodēšanas pastas. Dievinu kanifolija dūmu smaciņu! 🙂

A par rakstu- cepums. Tik tas cirvis samulsināja. Sākumā raksti, ka taisies labot, a te- bams- cirvis. 😀

#280166
Andron MacBeton
Participant

Arto pasū tapešnazi var atkasīt, protams jākasa tā lai neiekasa pirkstā vai barokļa detaļās.

Taču ne1 neliedz patrenēties uz kāda 100% neejoša barokļa.

#280167
Loading
Participant

āh… Skaidrs. Tad vispārīgi labāka ir tā lodēšanas pasta nekā kalafonijs?

#280168
WordPad
Participant

Parasti vienkārši notīru un satinu ar līmlenti un turas. Tikai pāris reizes esmu ko lodējis.

#280169
faq
Participant

Lodēt parasti nākas, ja pie štekera ir nolūzuši. Ja barokļa galā, tad visbiežāk pietiek ar nazi un izoleni. Hehe, par cirvi ierēcu, laigan pats taisu vaļā tādā pašā stilā. Cirvja vietā vienīgi izmantoju nazi.

#280170
tox3
Participant

Kāpēc daudziem portabļiem no barošanas bloka uz kompi iet 3 vadi?

Tiek skatīts 1 ieraksts (no 14 kopumā)
  • Jums ir jāpieslēdzas sistēmai, lai varētu komentēt šo tēmu.
Jaunākais portālā