https://en.wikipedia.org/wiki/ARM_architecture#ARMv8_and_64-bit
* ARMv8 allows 32-bit applications to be executed in a 64-bit OS, and a 32-bit OS to be under the control of a 64-bit hypervisor.
* Instructions are still 32 bits long and mostly the same as A32 (with LDM/STM instructions and most conditional execution dropped).
* Memory translation from 48-bit virtual addresses based on the existing LPAE, which was designed to be easily extended to 64-bit
Salīdzinājuma, paskatīsimies uz x86 vs x86-64 tagad:
* 32-bit atpakaļsaderība dzelziskā līmenī – check
* Pamatā tās pašas instrukcijas – check.
* Atmiņas vadība ar PAE – check.
Fundamentālas izmaiņas – jā. Cita arhitektūra? Jā, baroka periods, iespējams. Bet varbūt pat rokoko.
Ä€, un re! Par 4 GB adresācijas limitu vispār – NAV TÄ€DA! Š is limits nav spēkā ne x86, ne ARM gadījumā. Abi varianti jau labi sen spēj adresēt stipri vairāk. x86, afaik, līdz 64 GB fiziski (36-bit physical) un līdz 256 TB virtuāli (48-bit paging). ARM, tātad, ir 48-bit LPAE. Cik fiziski, cik virtuāli, hvz; galvenais, ka *ir*.
Limits attiecas nevis uz CPU adresāciju, bet viena procesa privāto atmiņas apgabalu (ar uzsvaru uz “privāto”), kas ir sekojoši – 2 GB (Windows) vai 3 GB (Windows ar 3GB opciju un Linux – afaik?). Tātad pats galvenais homo ignoramus arguments pro 64-bit ir tīrā demagoģija.
Windowes Ordinaris šis limits ir uzspiests. Serveru Windows, atkarībā no tā, cik daudz par to samaksāts (un Linux neatkarīgi no tā) spēj adresēt līdz 128 GB.
***
Bet darbības temperatūru nosaka simts un viens cits faktors. Es minēšu pāris, kas ir būtiskāki par arhitektūras izmaiņām:
* A7 ir SoC. Tātad tur ir ne tikai CPU, bet arī GPU un visi citi mēsli atrodas vienā klucītī. Savukārt GPU nav būtiski mainījies. GSMArēna spriež, ka vienkārši jaunāks PowerVR ar vairāk kŠrēm. Starp citu, Xperia Z Ultra (Adreno 330) vismaz vienā testā to jau pārspēj.
* A7 būs TSMC 20nm procesā (jo “runā, ka…”). Vairāk tranzistoru, bet! Mazākā virsmas laukumā, ar mazāku pārslēgšanās voltāžu un, iespējams, ar mazākām noplūdēm (dēļ FinFET).
* Aifonam ir metāla korpuss, kam ir raksturīga gan augstāka īpatnējā siltumietilpība, gan siltumvadītspēja.
* Thermal throttling. Spēlējot tieši prasīgu spēlīti tiek noslogots viss čips. Vismaz Exynos Dual Anandtech testā ir novērots būtisks thermal throttling – CPU un GPU apakšsistēmām netiek atļauts vienlaicīgi strādāt uz 100%.
***
Kas nafig ir desktop CPU? Kas tā par pajolisku klasifikāciju? x86-64 domāts? Intel Celeron? Core i7-4970X? AMD Piledriver? Jeb Apple Veikaling? Ar ko atšķiras šai kontekstā Fusion (mobile) no Kaveri (desktop)?
Puslīdz normāli avoti raksta “divreiz ātrāks par iPhone 5”. Idioti raksta “40 reizes ātrāks oriģinālo iPhone”. Desktop klase? Palīgskolas pirmā klase, mhhh…
***
Bet salīdzināt te kaut ko ar videokartēm vispār nozīmē labākajā gadījumā pilnīgo mīksto par to, ko raksta, un sliktākajā – patiesu absolūtu tēmas neizpratni. Es zinu, ka es zinu maz, bet nu tā dzīt bobi vienkārši nedrīkst.
Pirmkārt (un īstenībā vienīgkārt) videokartes (precīzāk, GPU) ir vektorprocesori – fundamentāli cits plauktiņš, strādā pavisam pēc cita principa.
Tālāk, kāpēc videokartes ir 128-bit procesori? Kas to nosaka? Piemēram, GCN ir 64-bit RISC. Kāpēc? Tāpēc, ka HUMA. Pirms tam Radeon bija dažādi VLIW varianti, bet instrukciju izmērs tāpat 64 biti. Atmiņas joslas platums un vispār fiziskā uzbūve bija daudz un dažādos variantos. Tāpat Nvidia PTX, kas vispār čum un mudž no bitēm.
Uzdevums grūts, bet atbildīgs – no kurienes radās tās 128 bites kā akmenī kalts lielums, m?
***
TL/DR;
Ja muld, tad muld tā, lai neviens nevarētu pārmuldēt…
.
