Reāls attēls – hm… tātad visu dabā esošo mēs uztveram kā 2D? Negribas piekrist.
Smadzeņu čakarēšana? Jā, noteikti, taču smadzenes katrs čakarē arī desmit citos veidos. Kaut vai skatoties uz bildēm, kur var redzēt divas dažādas lietas, atkarībā no tā, uz ko fokusē. Pat zinot ka tur var redzēt vairākas lietas, to ne vienmēr sanāk tā pieņemt. Tāpat arī šeit – pat ja Tu zināsi, ka skaties uz plauktu, nevis attiecīgo 3D lietu, Tu vienalga iztēlosi, ka skatītos uz to, kas ir pārraidē, ja vien to pats gribēsi.
Pēc Tavas definīcijas, Aldi, sanāk, ka arī braukt ar auto čakarē smadzenes, jo visu laiku jāzūmo dažādā attālumā, taču vadītājs visu laiku skatās uz arvien citām (jaunām) 2D bildēm. Kļūdos? Kā šis ir citādi?
Tāpat man ir arī grūti saprast, kāpēc skata fokusa maiņa pēkšņi būs kļuvusi par sliktu lietu, jo liela problēma no šībrīža 2D piekoptā veida ir – acis visu laiku fokusējas uz konstantu attālumu, kas nav labi. Tagad pēc Tevis teiktā būs iespēja skatoties pārraides dažādot cik tālu skatās, taču atkal nav labi.
.
