Sākumlapa › Forumi › Notepad.lv › IT ziņas › Skandāls: Latvijas web lapā «iegrūsti» 1,2 milj. Ls
Visa pamata izmaksās jau ir birokrātiskais process, licenzes, ieguldītie līdzekļi, lai varētu uzvarēt projektu, utt…
Tās pašas aģentūras kā tādas, ja kāds no web deviem būs strādājis ar viņām, paskaties cik viņi atmet izstrādātājam, darbiniekam, un cik reāli patur sev? Vai tie 20 – 30 džeki, no šiem te Datorcentriem, kur viņi tur strādā, algā bija saņēmuši vismaz 1-2 K mēnesī? Par to es stipri šaubos.
Reāli jau tās lielās firmas, aģentūras darbojās kā starpnieki: Klients – Aģentūra – Izstrādātāji, darbinieki, freelance. Visdrīzākais jau šajā izstrādes procesā droši vien bija tas, ka viena firma saņem pasūtījumu, un tālāk ar visu specifikāciju vēršas pie citas firmas, kur atkal tā tālāk iet pie citas, kurai tad arī tie darbinieki visu taisa, un katrā procesā izmaksas tikai palielinās, lai varētu iegūt attiecīgo peļņu, īsti neko nedarot, atbildot uz mailiem, ejot pie klienta, menedžejot visu, tas arī saucās Bizness pa Latvisko. Es šos procesus ļoti labi zinu, jo ikdienā apkalpoju pāris Latvijas lielākās web aģentūras.
Viss šis process jau iesākās 90 gados, kad tiko vispār tāds IT, sāka uzņemt apgriezienus, uzradās pāris firmas, kas to visu sāka ņemt savā kontrolē, un protams, pirmiem kam bija nepieciešamas lapas, IT sistēmas bija tieši valsts pārvalde. Ja paskatamies, cik valstij, organizācijām kopā ir to lapu, un vēl nesaistītu struktūru, tad parēķinam kopā par šiem visiem gadiem kāds nodokļu maksātāju piķis vienkārši ir izmests vējā, tīri ne par ko.
Par visiem CMS, gataviem risinājumiem, viss jau ir atkarīgs no specifikācijas. Protams, skolas projekts darbojās daudz savādāk, līdz ar to nekādu salīdzinājumu mēs šeit plaši pielietot nevaram.
Ha, par paša veidotu notepadu, cik stundas pavadītas šo gadu laikā, cik informācijas pašā portālā kā tāda ir, lietotāju skaits, daudzums, utt.. tīri neuzkrūvējot cenu, un neskatoties uz to ka viss pārsvarā balstās uz open source, pašā pašā pamatā, varētu novērtēt par pārdesmit tukstošiem 😀
2. Es pats reiz ieklīdu vienā valsts pārvaldes iestādē pēc datiem. Laipnas tantes man iedeva visu, kas nepieciešams, un es, kādas 2 vai 3 dienas tur pasēdēdams ar laptopu, ātri saliku vajadzīgo savā datu bāzītē, kas bija arī pie Ä¢IS piesieta. Kad devu atpakaļ materiālus, parādīju ziņkārīgajām tantēm rezultātu. Tad viena no tām tantēm saķēra galvu un iesaucās: “Bet mūsu speciālists to taisīja DIVUS GADUS!!!”
Varbūt nebūs lieki piebilst, ka 2.p. minētā saruna notika pirms vairāk nekā 10 gadiem, bet konkrētā sistēma vēl šodien nav gatava lietojamā veidā.
Nezinu, jāiejiet paskatīties. Obā, jiegāju tiešām nejiet, kautgan būtu jājiet. Š krobis, jiešu uz veikalu pēc alus, ja nebūs Maxim’ā, aizjiešu uz Rimi.
Negribu izklausīties pēc grammar-nazi, bet šo vienkāršo vārdu derētu iemācīties ļoti daudziem. Sorry, vienkārši nedaudz tracina 😀
Preses relīzes