Sākumlapa › Forumi › Citas tēmas › Cilvēks un Sabiedrība › Šlesers un Pujāts: Bībeles māc. jābūt obligātai! 2
Loading!
[img]
Es arī esmu kristietis. So what?
Es arī esmu kristietis. So what?
Dieva vergs, tātad. Katrs izklaidējas kā māk, bet vai ar to būtu iemesls lepoties?
Ui, kū lapi raxtīc:
Tagad Bībele man ir vienīgi labs izziņas materiāls, lai argumentētu ar ticības uzspiedējiem un – vietām arī brīnišķīgi skaista literatūra (piem. Pāvila 1. vēstule Korintiešiem vai Zālamana Augstā dziesma, arī visiem zināmā teika par Pasaules radīšanu). Salīdzinājumam – Korāns ir literāri ļoti vājš, garlaicīgs un didaktisks darbs 🙂 Ja kristietībā smadzeņu skalošanai ir nepieciešami mācītāji, tad islamā to dara pats Korāns.
Okama asmens darbojas nekļūdīgi un Pasaules izskaidrošanai pietiek ar minimālo iespējamo būtību skaitu. Reliģijas nav šo būtību starpā.
Atšķirībā no vairuma “atkritēju”, manī nebija naida ne pret ticību, ne nepatikas pret tās nesējiem – aizgāju mierīgi, vienkārši atstādams aiz sevis nodzīvotu dzīves posmu. Taču pēdējos dažos gados redzamā kristiešu uzmācīgā agresivitāte liek ieņemt arvien aktīvāku un nesamierināmāku pozīciju. Pašreiz notiekošais vispār vairs nekādos rāmjos nelien. Par laimi, ir vēl Satversme un ECT un iespēja manam mazākajam bērnam (tie nokristītie jau izauguši) vnk. ignorēt tās “Bībeles stundas”. Neļaus iegūt izglītību tāpēc, ko, a? Nu, pamēģiniet!
Toms
Visu cieņu, taču dieva kalpa (verga) jēdziens nāk no Bībeles un ir viens no kristīgās ticības pilāriem.
Loading
Reliģiskos strīdus uzskatu par bezjēdzīgiem, jo nesaprotu par ko cilvēki strīdās – tikai aiz sava aptumsuma..
Personīgi es ticu Dievam, bet es sevi nepieskaitu kādai konkrētai reliģijai. Reliģija un ticība nav sinonīmi vārdi…un nekad nebūs. Tie, kuri šeit strīdās, to arī visticamāk nesaprot. Uzskatu, ka Dievs ir viens, nav nozīmēs kā viņu pasniedz un sauc dažādās kultūrās, lai gan pats parūpējos par to, ka mani nokrista, es pats esmu vairāk Austrumu filozofijas piekritējs. bet burtiski lasot jebkuru lasāmvielu – nekad to nevar izprast un rodas dažādi fanātiķi…
Atceros, kā man tos videnē lika zināt no galvas. Priekšmets gan saucās filozofija. Un arī kultūras vēsturē tika slavināta tā pati kristietība un dieviņč un patstāvīga domāšana tika nīdēta. Mācot šādus priekšmetus, pasniedzējam būtu jāspēj neborēt vienu konkrētu novirzienu, kas pašam patīk vislabāk.
Ui, kū lapi raxtīc:
Aha. Atceros lasījis Staņislava Lema Ijona Klusā Atmiņas. Ijons viesojās uz kaut kādas planētas pie garīdznieka, kas tam stāstīja savu bēdu… perfekta lasāmviela šādiem momentiem
[img]
..ja nebūtu to tizlo cilvēciņ u, mēs jau sen sēdētu uz kvantu datoriem 😀
Brīdinājums! Lūdzu izvēlies vārdus, kas neaizskartu citus.
Viens temats, kuru īpaši izcelšu: kaut arī pašu komplicētāko mūzikas instrumentu – ērģeļu – pirmsākumi meklējami Senajā Grieķijā, par to plašu izplatību un konstrukcijas pilnveidošanu jāpateicas kristīgajai baznīcai, kas ar šī instrumenta “varenību” līdz ar centās pasvītrot vispārējo baznīcas “varenību”.
Tas kaut kā tajā attēlā ir aizmirsts.
Atcerēsimies arī par arābu cipariem, kas gan radušies nedaudz pirms mūsu ēras, bet kristiešu pasaulē ienesa matemātiķis Fibonači. Tagad tos lieto da visur.
Viduslaiku arhitektūra arī ir pamatīgs sasniegums. Tās celtnes stāv kā stāvējušas vēl tagad, atšķirībā no modernajām paneļu, bloku un papīra mājām.
Manuprāt, zinātne neaprobežojas ar tīru debesbraukšanas tehnoloģiju, kā arī – nozīme ir izgudrojuma pielietojumam, nevis to skaitam.
Un jā, ar galvu man nāksies grūti padomāt, jo es uzrados tikai tā isus hristos bogus 1988-jā. Nākas vien pastudēt materiālus 😀
turklāt, kā tu vari spriest par jelkādām konstrukcijām esot neziņ ā par tā kalpošanas laiku nākotnē?
un jā, agrāk galināja cilvēkus kuri apstrīdēja dieva eksistenci un uzdrošinājās apstrīdēt to ka zeme ir plakana, augstākesošā tabula ir pārdomāta un adekvāta.
un vispār, esmu gatavs ziedot ērģeles apmaiņ ā pret ko lietderīgu – zinātni.
Preses relīzes