Radās laba ideja:
1) Sadalīt valstiski svarīgās lietas pa nozarēm. Teiksim, *) autotransports (ceļi, nodokļi, utt), *) mazie uzņēmēji *) lielie uzņēmēji *) sākum-,vidusskola *) augstākā izglītība *) veselības aprūpe pensionāriem *) veselības aprūpe citiem cilvēkiem *) IT pārvalde *) policija UTT
2) Vēlēšanu iecirknī paņem nozaru lapiņas, vispirms pierādot, ka šī lapiņa tiešām attiecas uz tevi (piem ka tiešām esi šoferis, ka tiešām esi mazais vai lielais uzņēmējs, ka tiešām tev bērni nākamajos 4 gados mācīsies vidusskolā vai bērni/pats mācās augstskolā)
3) Rezultātā izglītības ministra izvēlē piedalās tie kandidāti, ko ievēlējuši skolēnu vecāki, nevis Šmes, uz kurām izglītība vispār neattiecas. IT pārvaldē tiek vēlēti tie cilvēki, ko IT speci (vismaz maģistrs VAI pieredze tehniskā darbā 5+ gadi) ievēlējuši. Nevis atkal Šmju savēlētās šlipses.
Normāla diferencēšana sanāk – cilvēki lemj tikai par to, ko toč saprot un ar ko saskaras. Un nejaucas abstraktās vai sev svešās shēmās. Pirmais tuvinājums meritokrātijai.
