“SVF dod kredītus tādēļ, lai valsti novestu līdz bankrotam. Tas iznīcina rūpniecību, lauksaimniecību, lai cilvēki savā valstī nevarētu atrast darbu. Kāpēc viņiem būtu jāattīsta Latvijas vai Lietuvas rūpniecība, ja viņiem tās ir pašiem savas. Fonds pavājina valsts ekonomisko un sociālo dzīvi, lai jauni cilvēki darbaspējīgā vecumā brauktu uz ārzemēm un strādātu tur. Es nedomāju, ka SVF var palielināt Baltijas valstu politisko atkarību no Rietumiem, jo tās jau tā ir atkarīgas no Vašingtonas un Briseles,” sacīja Smirnovs.
Ventspils augstskolas lektors Smirnovs kritizēja Latvijas varas iestādes par to, ka tās nesniedz pietiekamu informāciju par to, kam tieši tiek izlietoti aizdevuma līdzekļi, un ka aptuveni miljards eiro jeb 700 miljoni latu novirzīti “Parex bankas” glābšanai. Viņš ieteica visus aizņēmumus izlietot ražošanai, īpaši eksporta nozarēm, bet Lietuvai, ja tā saņemtu piecu miljardu eiro kredītu, to vislabāk būtu novirzīt jaunās atomelektrostacijas celtniecībai.
“Ja cilvēks vēlas ņemt aizdevumu, viņam pirms tam jāatbild uz jautājumu, no kādiem līdzekļiem šis aizdevums tiks atmaksāts. Pie mums izveidojusies patērētāju psiholoģija, kura arī izraisījusi finanšu krīzi. Kā valdība atdos SVF kredītu, ja tas tiks ņemts vienīgi tādēļ, lai aizlāpītu robu budžetā, – tas ir taisns ceļš uz valsts bankrotu,” izteicās ekonomists.
Viņš pauda pārliecību, ka gadījumā, ja Lietuva paņems SVF kredītu, tai nāksies pieredzēt Latvijas ceļu.
Martā Lietuvā dibinātās “Žaļģires nacionālās pretošanās kustības” pārstāvji diskusijā aicināja meklēt atbildes uz jautājumu, vai tiešām nav alternatīvas iespējai aizņemties līdzekļus no SVF un vai iespējams, ka Lietuva tiek piespiesta ņemt kredītu. Viņi uzsvēra, ka aizņēmums jebkurā gadījumā varētu tikt izmantots vienīgi uzņēmējdarbības stimulēšanai, nevis patēriņam.
“Žaļģires nacionālās pretošanās kustības” pārstāvji diskusijā uzsvēra, ka šī saruna jārisina pēc iespējas plašākā kontekstā, sīki pārdomājot – kam, kad un ar kādiem noteikumiem šo naudu nāksies atdot.
Kā norādīja viens no kustības biedriem Rolands Paulausks, Lietuvai būtu jāmaina sava domāšana un “jācenšas tikt galā pašai; Lietuvas bankai jālaiž apgrozībā papildus litu laidiens, lai nodibinātu valsts komercbanku, kas izdotu kredītus ar labākiem noteikumiem, lai procenti neceļotu uz Skandināviju, bet paliktu Lietuvā, un visiem valsts uzņēmumiem būtu jāatver šajā bankā savi konti”.
Pēc viņa teiktā, pašlaik spēle notiek “pēc bankrotējošās pasaules finanšu sistēmas noteikumiem un ar iezīmētām kārtīm (..) un saistībā ar aizņemšanos no SVF nav zināms neviens veiksmes stāsts”.
Lietuvas Seima Sociāldemokrātu frakcija aicinājusi premjera Andrjus Kubiļus valdību pēc iespējas drīzāk noskaidrot, ar kādiem noteikumiem Lietuva varētu aizņemties līdzekļus no SVF, norādot, ka pēc G20 Londonas samita fonds atvieglinājis aizņemšanās nosacījumus. Frakcijas biedri norādījuši, ka nesenais budžeta samazinājums jūtami skars daudzu cilvēku sociālos apstākļus, bet biznesam atņems investīcijas.
Jau ziņots, ka Lietuva nolēmusi samazināt šā gada budžeta izdevumus par aptuveni 3,3 miljardiem litu (673 miljoniem latu), bet jūnijā tie var tikt ierobežoti vēl par 1,5-2 miljardiem litu. Tomēr pirms pusotras nedēļas premjerministrs Andrjus Kubiļus uzsvēra, ka pagaidām valdība nedomā aizņemties līdzekļus no SVF.
Kā norādījis finanšu ministrs Aļģirds Š emeta, nevajadzētu lolot ilūzijas, ka SVF aizdevums ļautu atslābināties un nespert tos soļus, kas ieplānoti tagad.
Pēdējā laikā Lietuvas valdība saņēmusi no komercbankām pamudinājumus lūgt SVF aizdevumu. Padomu spert šādu soli bez ilgas vilcināšanās nesen atklāti devis arī “SEB bankas” prezidenta padomnieks Gitans Nausēda, un Lietuvas Banka norādījusi, ka nesaskatītu tādā lēmumā nekā slikta.
Starptautiskās reitingu aģentūras “Moody’s” analītiķis Kenets Orčards marta nogalē norādīja, ka Lietuvai varētu nākties lūgt palīdzību SVF un Eiropas Savienībai (ES), ja tās budžeta deficīts pieaugs, jo citādi pagaidām tai izdodas aizņemties vienīgi nelielas summas ar augstiem procentiem.
Tikmēr atšķirīgu nostāju paudusi ES finanšu un budžeta komisāre, Lietuvas prezidenta amata kandidāte Daļa Gribauskaite, kas izteikusies, ka “valdības, kuras faktiski spiestas pasludināt maksātnespēju un vērsties pie starptautiskajām organizācijām, parāda savu politisko impotenci”.
Kā atgādina LETA, arī Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL), nesen viesojoties Lietuvā, nav paudis īpašu optimismu jautājumā par SVF kredīta ietekmi uz valsts ekonomiku.
Ziņu aģentūra LETA
https://skatiens.lv
.
