Sākumlapa › Forumi › Notepad.lv › IT ziņas › Solis tuvāk neredzamībai
Š ādas tehnoloģijas un atbilstoši radītie materiāli ir divi: nanotīkliņa metāliskie slāņinanodiegi
Jauno materiālu izmantošana liek gaismas staram apliekt objektu tā vietā, lai atstarotos no tā. Principu var lietot optiskajos mikroskopos atsevišķu vīrusu un DNS ķēdīšu pētīšanai, pie tam mikroskopam jābūt ar izšķirtspēju, kas lielāka par gaismas vilņa garumu.
Kālab tas tā notiek?
Jaunajiem materiāliem ir negatīvs gaismas laušanas koeficients, kamēr visiem dabiskās izcelsmes materiāliem tas ir pozitīvs. Ja mēs skatītos uz ūdenī peldošu zivi caur filtru ar negatīvu gaismas laušanas koeficientu, mums liktos, ka zivs atrodas virs ūdens.
Nanotīkliņu zinātnieki izgatavoja no pamīšus izkārtotiem sudraba un magnija fluorīda (dielektriķis) slāņiem. Ar to izdevās iegūt negatīvu gaismas laušanu tuvējā infrasarkanajā diapazonā (1500 nm).
[img]
Otrā zinātnieku grupa lietoja oksīdu matricu, lai izaudzētu sudraba nanodiegus porainā alumīnija oksīda pamatnē (sk. attēlu lejā). Attālums starp diegiem izvēlēts mazāks par redzamās gaismas viļņa garumu. Uz matricu krītot gaismai kā elektromagnētiskajiem viļņiem, to elektriskā komponente mijiedarbojas ar nanodiegu matricu.
Ar šo paņēmienu izdevās iegūt negatīvu gaismas laušanas koeficientu sarkanai gaismai ( 660 nm).
[img]
Kālab šīs tehnoloģijas ir tik vērtīgas?
Tālab, ka netiek prasīta nekāda tehnika, shēmas, nekādi strāvas avoti. Unikālās īpašības jaunie materiāli nodrošina paši par sevi, pasīvā režīmā.
Līdz “burvju apmetnim”, ko redzam filmās, vēl ir patālu. Pagaidām jaunās struktūras vēl ir ārkārtīgi trauslas, pie tam izgatavotas no metāla. Bet, kā rāda pieredze – dažkārt no teorijas līdz praksei ir tikai viens solis.
Preses relīzes