Somijā bērniem vairs nemācīs rakstīt ar roku

[samurajs]

Kontekstā, kad aizvien reālākas kļūst domas par neizbēgamo pasaules galu, vairs nemaz nepārsteidz Somijas lēmums no 2016. gada pārtraukt mācīt bērniem rakstīt ar roku (kaligrāfija). Kā ziņo Savon Sanomat, mazajās klasītēs skolnieciņi tagad apgūs tikai uzrakstīt drukātos burtus + reālu drukāšanu uz datora klaviatūras. Somijas izglītības sistēma skaitās viena no vislabākajām, un šādai inovācijai esot arī pamats: daudzi uz telefona klabina burtus ātrāk nekā spētu uzrakstīt ar pildspalvu uz papīra. Pie tam telefons vai dators vienmēr ir pa rokas, bet papīrs un pildspalva ne vienmēr.

Daļa pedagogu atbalsta šo jaunumu, bet arī atzīmē, ka rakstīšanai ir liela nozīme motorisko funkciju un zināmu smadzeņu apgabalu attīstībai. Ja atsakās no rakstīšanas, tad obligāti jābūt papildstundām zīmēšanā un rokdarbos. Tomēr šī tendence ir mazliet biedējoša. Rakstīšanu ar roku vēlāk var pilnībā izslēgt no skolu programmas. Un tad inteliģentais “nākotnes cilvēks”, kurš būs pirmoreiz paņēmis rakstāmo rokā un mēģinās uzķeburot burtus, izskatīsies labākajā gadījumā komisks.

Š ādu situāciju un sekas 1959. gadā pamācošajā sci-fi stāstā “The Feeling Of Power” aprakstīja amerikāņu fantastikas klasiķis Aizeks Azimovs. Tikai literārajā darbā runāja nevis par rakstīšanu, bet par matemātiku. Visus aprēķinus veica tajos laikos primitīvi skaitļotāji, bet cilvēki pilnībā aizmirsa reizrēķinu.

[img]https://notepad.lv/userpix/28_5326971_1.jpg[/img]

Savon Sanomat

[Foxsk8]

Starp citu, pats sevi esmu pieķēris pie domas, ka gadiem klabinot tikai klaviatūru, esmu nedaudz rakstības stilā degradējies pašam to neapzinoties, citreiz kad jāraksta kaut kas ar roku, vienkārši uzrakstīto vai nu nevar citi salasīt, vai tas viss izskatās pēc kaut kā neizprotama, rokraksts vispār pazudis kā tāds, labi, ka vēl parakstu var uzlikt kur vajag, bet ja lietotu vēl e-parakstu, vai ko citu, tad ar to būtu tik pat bēdīgi pēc kādiem pāris gadiem 😀

Š aubos, ka šobrīd varētu uzrakstīt kādu skolas latviešu valodas diktātu, tādā tempā, kā tas tiktu lasīts. Klaviatūra ir pārāk daudz pieaugis pie maniem pirkstiem.

[Nelabojams]

Mjā, es arī sevi pieķēru pie domas, ka varu gan, un pat diezgan ātri, uzrakstīt kādu tekstu skaistā kaligrāfijā (laikam dabas dots talants), bet jau daudz gadus kaut ko pierakstīt vienkārši rokrakstā – nu, Dievs lai pasargā… nedomāju, ka ikdienā ir citādāk, kā Foxis raksta par sevi.

Visumā piekrītu, ka bērniem drīzāk vajadzētu mācīt “touch-typing”, bet, ievērojot jau minēto sīkās motorikas nozīmi smadzeņu attīstībā – tiešām, ir zīmēšana, rokdarbi un tamlīdzīgas lietas, kas bērniem arī tik garlaicīgas, kā rakstīt mācīšanās, neliekas. Bet tām jāpieiet daudz nopietnāk, nekā patlaban, kad tie skolās zināmā mērā ir otrās šķiras priekšmeti.

[m_janis]

Nu, Azimovs savā stāstā jau neko nepareizu nav paredzējis. Interesanti, daudzi tagadējie tīņi un p0kemoni zin reizrēķinu no galvas ? Kaut kur lasīju, ka, laikam japāņi oficiāli grib, vai jau ir atteikušies no tā, jo kalkulators taču katrā mobilajā vai pat pulkstenī :D.

[akms47]

Mjā… nav tālu nākotne kā filma “Ideokrātija”.

[Creep]

Galvā varu vēsi rēķināt visai lielus skaitļus visnotaļ ātri (pamatskolā cilvēki mani par dzīvo kalkulatoru mēdza saukt), taču vienalga ja ir iespējams, ķeru kalkulatoru nevis rēķinu pats viena iemesla dēļ: likvidē iespējas kļūdīties. Pieņemsim, ka cilvēka iespējas kļūdīties veicot kādu aprēķinu galvā (vai uz papīra, īstenībā nav svarīgi) ir kādi 3-10% (manā uztverē diezgan reālistiski). Tas nozīmē, ka vismaz katru trīsdesmito reizi aprēķinos tiks pielaista kļūda, un trīsdesmit aprēķini lai atrisinātu kaut vienu vidējas sarežģītības uzdevumu ir pavisam normāla parādība. Tātad nonākt pie pareiza gala rezultāta iespējas galvā visu rēķinot ir visai mazas. Kļūdas visi, arī matemātikas profesori, kas visu mūžu bīdījuši ciparus šurpu turpu reizēm kļūdas pie visvienkāršākajām lietām. Ja kautko ir ātrāk ieklabināt kalkulatorā nekā rēķināt galvā, tad kalkulators pavisam noteikti ir pareizais ceļš. Vispār tīri maz dzīvē ir situācijas, kur ievērojami noderīgi būtu mācēt veikli darboties ar skaitļiem ņemot vērā mūsdienu skaitļotāju pieejamību. Esam nonākuši līdz punktam, kad lielākoties vienīgais, ko mums realitātē aritmētikas apgūšana sniedz ir loģiskās domātspējas uzlabošana.

Par tēmu runājot: tiešām cilvēki māk uz telefona klabināt ātrāk nekā ar roku rakstīt? Līdz kam beigās nonāksim, bērni mācēs telefonā rakstīt ātrāk nekā datorā? :o.

Pašam rokraksts visai štruntīgs (pats varu lasīt bez jebkādām problēmām, citi sūdzas ka esot problēmas/nevarot izlasīt). Tākā nervi īsti netur milzum daudz laika patērēt lai kautko kaligrāfiski drukātu, 99% no tā, ko vajadzēs lasīt arī kādam citam, ne tikai pašam, rakstu ar datoru.

Anyway, man nav proroblēmu ar to, ka cilvēki varētu sākt atmest daudzko no mūsdienu pašsaprotamām lietām, kas liekas, ka jāpgūst visiem, ja tā vietā tiktu apgūts kas cits (svarīgs). Problēma tajā, ka uz doto brīdi mēs atmetam visu itkā “novecojušo”, bet neko jaunu jēdzīgu vietā neieviešam.

[Autors]

Ieraksti