Sākumlapa › Forumi › Notepad.lv › IT ziņas › Sony spoguļkameras prototips
Protams, aizvien biežāk arī digitālajās SLR tiek ieviests tā saucamais “dzīvais skatīšanās” (Live View) režīms, kad gaisma (attēls) caur lēcām nenonāk skatu meklētājā, bet gan uzreiz uz gaismjūtīgās matricas, un no tās attiecīgi – LCD ekrānā. Tomēr dēļ vairākām tehniskām nepilnībām, šis režīms vēl nav diez ko iecienīts digitālo spoguļkameru lietotāju vidū.
Tikmēr Sony ir radījusi spoguļkameras prototipu ar ieslīpu korpusu, kas vairs tā netraucē fotogrāfa sejas apveidiem un ļauj ērti skatīties caur skatu meklētāju.
[img]
Turklāt par LCD skatīšanās leņķi arī nav jāsatraucas, jo tas ir atlokāms un grozāms 360 grādu leņķī.
[img]
Pie tam korpusa slīpumam ir vēl viena priekšrocība – to ir daudz ērtāk satvert un turēt rokā.
[img]
Skats no fotokameras sāna ar tās apakšā pievienotu rokturi (grip).
Š ī ideja faktiski ir radusies no kāda Samsung fotokameras modeļa, tomēr, kā zināms, Samsung pārāk neveicas šajā nozarē, tādēļ Sony inženieri nolēmuši to ieviest Sony Alpha spoguļkameras modelī.
Tomēr dēļ vairākām tehniskām nepilnībām, šis režīms vēl nav diez ko iecienīts digitālo spoguļkameru lietotāju vidū.
Tas tāpēc, ka atšķirībā no svētdienas fotogrāfiem, vairums DSLR lietotāju kaut ko arī saprot. Nevar būt idiotiskāks fotogrāfēšanas paņēmiens, kā turot kameru izstieptās rokās (nedod Dievs, vēl vienā, ko arī gadās novērot).
Par precīzu kadrēšanu (lai kadrā būti tikai nepieciešamais, bez kādām liekām malām un taisnu horizontu) tur var aizmirst, par kameras stabilitāti vispār nerunājot. Tikai nevajag te par iebūvēto stabilizatoru – optiskais ir OK, bet dārgiem stikliem, digitālais, kas digiziepjiem – nav uzskatāms par nopietnu.
Ja nav iespēja lietot statīvu, tad 3 punktu atbalsts ir obligāta lieta – t.i. kamera cieši piespiesta pie pieres (sejas), pareizs roku satvēriens, abi elkoņi pie ķermeņa.
Diemžēl digiziepju ražotāji par šīm lietām, šķiet, neko nav dzirdējuši, rezultātā audzinot mūsdienīgu “fotogrāfu” paaudzi :D.
Baidos, šis SONY jaunievedums tieši tāpat būs nelietojams – ja vienīgā izvirzītā detaļa ir skatu meklētājs – nav iespēja normāli piespiest kameras korpusu sejai – zūd pirmais (un galvenais) atbalsta punkts.
LCD displejs ir jāizmanto tikai un vienīgi Live View
Manā pailgajā darba mūžā, neskaitot daudzas tālmēra kameras, ir bijuši kādi 6 Zenit – sākot ar 3M, beidzot ar E, divas Praktica, Pentax, tagad jau trešais Canon – tā kā savus argumentus neesmu izzīdis gluži no pirksta.
btw nekad neesmu izmantojis Live View savā fotokamerā ( Pentax ^^’ ). Un nekad neesmu sajutis arī diskomfortu turot kameru pie sejas (man pat tas prātā nav ienācis), tā kā nav brīnums, ka Samsung nekas nesanāca…
++m_janis
Lai nu kā, man nav bijušas 100 kameras, bet nekad neesmu izjutis problēmas kameras formas dēļ! 🙂 Plus pie m_janis minētajiem atbalsta punktiem gribēju pieminēt to, ka svarīgi ir arī kameras svars, tas nevar būt pārlieku liels, bet arī “ziepīšus” ir grūtāk noturēt to niecīgā svara dēļ
Un runājot par Canon – tas pagaidām ir pieejamākais fotogrāfiem ar ierobežotu budžetu un augstu kvalitātes/cenas attiecību! Personīgi labprāt paņemt Sony Alpha kādu modeli, bet cena, plus objektīvi… :S So it’s not for me. 🙂
Par to, kādu spoguļkameru lieto (Canon, Nikon, Pentax, Olympus vai Sony), tā ir gaumes un pierašanas lieta. Jo gala produkts tāpat pārsvarā atkarīgs tieši no tā, kas to kameru lieto, nevis no uzraksta, kas rotā aparātu.
Negribu piekrist jānim.
Būtiskākā atšķirība starp poguli un ziepi :>
Lūreklī bilde vismaz nebremzē kā lētajās ziepēs. Tiesa normālām ziepēm tas LCD iet bez bremzes un nav ne vainas.
Visa cita starpā normālām ziepēm jau sen ir optikskais stabilizators.
Tā ka nevajag goņīt ka ziepēs nekā nav :>
Un tas optiskais skatīklis nebūt vienmēr nav tas ērtākais un pareizākās… arī ar to nevajag dzīt. Kadrējumam nav svarīgi kā uz to bildi skatās caur LCD vai optisko.
3 punktu atbalsts utml., tas viss ir bezgala jauki, bet cik tad bieži tas statīvs ir līdz ?
Vopšķem fufelis. Veļ jo vairāk, ja fočē dienā tad trīcēšanai faktiski nav nozīmes, vēl jo vairāk vasarā kad gaismas ir par daudz.
Visa cita starpā tas optiskais lūreklis ir gaušām neērts ja fokusē no rokas.
Ne pa velti ir speciālas upzariktes kuras montējas uz optiskā lūrekļa lai var cik necik cilvēcīgi redzēt ko fočē un uz ko ir fokus.
Es ar esmu Canon lietotāj un pilnīgi piekrītu, ka nekas man nepraucē piespiest aparātu pie sejas, arī stabilitāte ir.
Augsti godātais, cienījamais profesionālais fotogrāf, Jāni, ja drīkst Jūs tā saukt! 🙂
Izlasot Jūsu (un daudzo Jūsu piekritēju) komentārus, man radās vairāki jautājumi.
Vispirms, kādēļ (pēc kā) Jūs uzskatāt, ka es ar fotogrāfēšanu esmu, bezmazvai, “uz jūs”?
Patiesi, patiesi, līdz profesionālam līmenim man vēl ir ļoti tālu – atļaujos sevi saukt par amatieri. Tomēr, vai un ko es šajā rakstā uzrakstīju tik galīgi aplam?
Vai tas, ka, skatoties caur skatu meklētāju, deguns (kas, piemēram man, nav maziņš 😛 ) bakstās korpusā un, ilgstoši bildējot, mēdz “nospeķot” ekrānu? Vai tad tā gluži nav? Vai Jums, atvainojiet, ir plakana seja?
Varbūt, pēc manis rakstītā, var šķist, ka esmu ziepju trauku cienītājs, kam dikti derdzas skatu meklētāji, tomēr tā nebūt nav – ir gluži pretēji.
Un, ja tā – tad par ko tāds satraukums? (lasi: teju puse Jūsu komentāra?)
Par statīviem un trīs punktu atbalstu – acīmredzot, jūs runājat par to “vairumu” reižu/gadījumu, kad fokusa attālums tiecas būt vienāds ar slēdža sekundes daļu ātrumu un/vai nepietiekamu apgaismojumu? Vai varbūt tomēr Jūs (un citi profesionāļi) vienmēr fotogrāfējat, elkoņus cieši piespieduši pie rumpja?
Un, vai tiešām nepietiktu ar to, ka skatu meklētāja rāmis atbalstās pret uzaci/acs iedobi/vaiga kaulu? Manuprāt, tā vairāk ir gaumes un individuālās ērtības izpratnes lieta… Vai tomēr nē?
Un kā ar Sony kameras slīpo rokturi? Vai tas, ka kamera pati guļ plaukstā nav ērtāk, kā turēt to gandrīz vai tikai ar pirkstiem (nerunājot par gripiem un cimdiem)?
P.S.
Par Pentaxiem (DSLR) runājot – pēdējos gados tiem ir korpusā iebūtvēta optiskā stabilizēšanas sistēma, kas darbojas praktiski visiem stikliem, atvieglojot to uzbūvi un nepalielinot stiklu cenu. 😉
Vājā vieta šajā dizainā, manuprāt, ir tas slīpais grips, kas pastāvīgi liks vairāk piepūlēt vienu plaukstas cīpslu. Vai tā būs īstenībā? Kas to zina. Varbūt kādam būs, bet cits būs sagrūdis tādu naudu lēcās, ka smilkstēdams cietīsies un teiks, ka viss ir kārtībā. Galvenais ir tas, ka neba šāds pribambass būs panaceja Alpha sistēmai. Manuprāt, ka šāds jauninājums īsti nevēršas pie galvenajām Alpha sistēmas nepilnībām- diezgan knapas un dārgas lēcu kolekcijas, mazefektīvas trokšņu slāpēšanas sistēmas un galu galā pie reputācijas, ka Sony nu nav Teh Pr0 kameru sistēma. Pašlaik galvenais, kas liktu man pirkties iekšā Sony sistēmā ir gana lētie pilnā kadra bodiji, tomēr tie ir salīdzinoši vāji produkti tieši attēla kvalitātes ziņā. Ja mans uzstādījums ir full-frame or gtfo, tad es drīzāk paķeru morāli novecojušo 5D un uzskrūvēju kādu foršu plato L zūmu vai kaut ko no platajiem ultra-fast praimiem, kas Sony sistēmai nav.
Runājot par live-view- ir tikai viens patiesais live-view un to sauc par ground glass. Jebkurš live view būs ar zināmu lagu, kas profesionālim nav pieņemams, ja tiek foķēts, kas kustīgs. Skatu meklētājā grūti fokusēt ar roku? Da labi… Sāksim ar to, ka neviens modernais pašfokusējošais SLR nav domāts fokusēt ar roku. Par spīti tam to var ļoti viegli izdarīt vismaz ar Nikon un Canon kamerām. Griez un skaties, kad iedegas fokusa indikators, ja acis slikti rāda! Īpašiem nostaļģijas nomocītajiem varu ieteikt nopirkt vecā tipa fokusēšanas ekrānu, kur viducī ir optiskais tālmērs un mikroprizmas, tas vispār fokusēšanu padara maksimāli ērtu.
m_janim
Ja vajag ķert momentu – skatoties caur stikliem, daudz lielākas iespējas precīzi noķert vajadzīgo momentu (tu pats jūties kā tai kadrā). Un plus vēl kamera stabila.
Preses relīzes