Spēles apskats: Crusader Kings II

[Wuu]

Pirmajā brīdī, ieraugot internetā atrodamos Crusader Kings II ekrānšāviņus, es gandrīz apraudājos. Nu kurš cirvis izdomājis veidot spēli, kurā galvenais mērķis ir bīdīt savas armijas vienības no viena kartes sektora uz citu. Bet es maldījos, šī spēle ir stratēģiskā viduslaiku ziepju opera!

[img]https://img.uoc.lv/images/43b7e421f7b78726cb18a2192446d5f9.jpg[/img]

Kādēļ spēlēt šo spēli? Hmm. Tu vari krāpt savu sievu, novākt savu idiotu dēlu, ielikt savu patēvu cietumā, saukt kādas padau.. amm.. apkopējas bērnu par savu, nu tādā garā. Spēle galvenokārt koncentrējas uz paša karalistes vadītāja dzīvi, nevis armijas karagājieniem vai bradājieniem, vai ko nu viņi tur parasti dara. Nu labi, tas bija iepriekšējā spēlē. Š eit tas viss jau ir detalizēts līdz pat atsevišķiem baroniem, ļaujot kontrolēt, kādiem gļēvuļiem uztici noteiktas lietas. Un ar “kontrolēt” es tiešām norādu uz to, ka vari spēlēt arī kā barons/mužnieks/kāviņutursauc un tas dod iespēju iesācējam vieglāk pierast pie spēles, jo tomēr vadīt vienu nelielu reģionu ir vieglāk, nekā pārvaldīt veselu Angliju.

Savu pēcnācēju nākotni izlemt gan ir vienkārši. Negribi pats audzināt? Iedod kādam padotajam, lai audzina, līdz pienāk jēdzīgs vecums un sāk ūsas augt. Iznākums ir atkarīgs no tā, kāds raksturs ir tavam bērnam un tā audzinātājam. Tātad, savu pēcnācēju nododot audzināšanā galma dzērājam, pēc padsmit gadiem vari negaidīt atgriežamies cēlu bruņinieku ar augstākajiem tikumiem. Un ja nu gadījumā tavs dēls ir izaudzis par neārstējamu urļiku, vari par troņmantinieku iecelt kaut vai galma ākstu vai kādu citu “no ielas”.

[img]https://img.uoc.lv/images/82949548a6940c95a3276d7f0fa94b0f.jpg[/img]

Bet spēle jau neaprobežojas tikai ar pārošanos un sugas turpināšanu. Drīkst (un vajag) būvēt fortus, pilsētas utt… To visu pieskaitot noteikta reģiona nocietinājumiem, tādā veidā palielinot arī attiecīgā reģiona ienākumus. Nekas pats no sevis neradīsies, tādēļ visam vajadzīgs līderis, kas pārrauga alus brūvēšanu, spirta brūžus un citas, ne tik svarīgas lietas, piemēram, maizes cepšanu. Cilvēks, kuru tu iecelsi par vadītāju, ietekmēs notikumu gaidu, jo, piemēram, bīskaps palīdzēs ātrāk atgūt sākotnēji ieguldītos līdzekļus, tomēr beigās viņš var izrādīties lojāls saviem ticīgajiem vadītājiem, tātad visa naudiņa aizplūdīs baznīcai. Tam gan ir savi plusi – būs mazāk dzērāju, izvarotāju un visādu gotu.

Spēle mēdz būt tik reālistiska, ka dažreiz tas kļūst pat kaitinoši, jo forti tomēr nespēj pasargāt no nožēlojamiem baroniem, kuri uzskata, ka viņi dīvainā kārtā ir pelnījuši sēdēt karaļa tronī. Un tādu nekrietneļu nav mazums, ņemot vērā, ka spēlē katram personāžam ir savi politiski un personīgi uzskati, kas maina tā attieksmi pret citiem personāžiem. Tātad, ja daudziem nepatīk tavi politiskie mērķi, tev nāksies līst kādam tumšā vietā. Vispār izklausās bezgala forši, līdz pēkšņi jūsu galvenais spiegs-informators paziņo, ka cilvēki plāno sacelšanos un grib tevi gāzt no troņa. Ar laiku noskaidrojot, kurš ir referen.. tfu.. sacelšanās ierosinātājs. Varēsi izlemt, vai viņu vienkārši deportēt, iesēdināt cietumā, nosūtīt uz galvas amputāciju vai arī tieši otrādi – piešķirt viņam zemi un īpašu titulu, vai iecelt kādā īpašā amatā. Tas vispār ir ļoti grūts jautājums, jo nodevēja nāvessods varētu radīt sliktu iespaidu, vai pat likt kādam kalt atriebības plānus. Tomēr tas nodevējs bija no tautas, un tautai nepatīk, kad savējos piežmiedz.

Valsts pārvaldīšana gan nesastāv tikai no pārošanās, grādīgo dzērienu ražošanas un galvu amputēšanas. Ir taču viduslaiki, tātad drosmīgie un garā vājie grib cilāt zobenus. Kad strīdi ar kaimiņu paceļas virs “sūdu čupa pie durvīm” līmeņa, nākas vilkt bleķa bikses un doties sadot kādam pa kupri. Cīņu laikā katrai pusei (tev un kaimiņu ješkam) ir trīs komandējoši varoņi, kas katrs pārvalda kreiso, labo vai vidējo karaspēka daļu. Pašas cīņas ir sadalītas trīs fāzēs, un to laikā arī iespējams ievērot katra vadoņa personības iezīmes, piemēram, gļēvulis visu laiku liks tavai armijai atkāpties, bet kāds brutāls tēvainis bez domāšanas sūtīs karaspēku neizbēgamā nāvē. Protams, to visu kontrolē arī pats spēlētājs, bet tomēr var redzēt, ka katrs spēles personāžs ir individuāla personība.

[img]https://img.uoc.lv/images/120d383eaed6f9670946202c025e80fd.jpg[/img]

Crusader Kings II ļauj spēlēt no 1066.gada līdz pat 1453.gadam, kļūstot par kādas zemes valdnieku un izspēlējot vēsturi no jauna, jeb “kā būtu, ja būtu”. Starp citu, tie, kam gribas pierādī cik litrus ugunsūdens spēj saražot un cik bērnus spēj radīt, vari piedalīties daudzspēlētāju režīmā, kurā kopā var spēlēt līdz pat 32 spēlētājiem. Noteikti iesaku izmēģināt ikvienam, jo šī spēle tomēr nav pat pielīdzināma nevienai citai stratēģijai.

Prasības? Vismaz Windows XP, 2,4GHz Pentium 4 procesors, 2GB operatīvās atmiņas, tik pat daudz vietas cietajā diskā, kā arī GeForce 8800 vai Radeon X1900 līmeņa videokarte.

[youtube]https://www.youtube.com/watch?v=lpAYY3BvviE[/youtube]

Rakstu sagatavoja: UOC.LV

[Autors]

Ieraksti