Spēles apskats: King Arthur II: The Role Playing Wargame

[Wuu]

2010. gadā industriju pārsteidza lomu spēles un stratēģijas veidojums King Arthur, kas gan spēlētājos, gan kritiķos izraisīja pozitīvu izbrīnu. Un šogad saules gaismu ieraudzīja spēles turpinājums, ar kuru izstrādātāji cer iepriekšējās spēles sasniegto pacelt augstākā līmenī. Rakstot šo apskatu, es sapratu, ka iznākumu ir grūti aprakstīt, jo spēlei nav līdzīgu spēļu vai arī es vienkārši nevienu neesmu spēlējis.

[img]https://img.bagem.lv/images/565568454.jpg[/img]

Pāris gadus pēc spēles pirmās daļas notikumiem karalis Arturs sevi ir neārstējami savainojis un sašķaidījis Svēto Grālu, zvērīgo Fomoriešu hordes apkauj Britānijas iedzīvotājus un iznīcina visu dzīvo un nedzīvo. To visu vēl ļaunāku padara fakts, ka Apaļā Galda Bruņinieki ir devušies katrs uz savu pusi, lai iznīcinātu jebkuru pretinieku un burvis Merlins ir bez pēdām pazudis. Tev, kā karaļa Artura dēlam Viljamam Pendragonam jādodas pasaulē, lai izdarītu šķietami neiespējamo – atjaunotu Svēto Grālu, izārstētu savu tēvu, izglābtu Britāniju un atrastu Merlinu, pa ceļam apkaujot neskaitāmus fantāzijas pasaules kareivjus.

[img]https://img.bagem.lv/images/866622647.jpg[/img]

Pirmais, ko vēlējos uzzināt, kad sāku spēlēt, bija – Kas tad īsti šajā spēlē ir no RPG un strategy žanriem. Hmm, īsumā jau pats svarīgākais – piedzīvojumu pilni kvesti ar iespējām izvēlēties dažādus to izpildes ceļus, varoņu un kareivju uzlabošanas iespējas un taktiskas cīņas – viss, ko var vēlēties no šo divu žanru kombinācijas. Provincēs ir iespējams uzlabot dažādas lietas, kas dod dažādus bonusus. Pilīs vari pārkārtot savu armiju, līdzi paņemot spēcīgākos un vājos atstājot sardzē, vai arī tieši otrādi – īpašas izpriecas alkstošie var spēcīgo armijas daļu atstāt traukus mazgāt un karā doties ar izcili vājiem tirliņiem. Ciemati dod dažādus bonusus tavai armijai, piemēram, vairāk spēka vai izturības, jo ar tukšu vēderu jau neviens nav karotājs. Dīvainos Stounhendžai līdzīgos akmeņu krāvumus var uzlabot un pārvērst par tādiem kā portāliem, kas ļauj ātri pārvietoties uz citiem akmeņu krāvumiem. Protams, ir arī vietas, kuru uzlabojumi dos bonusus maģiskajām izvirtībām, diplomātiskajām attiecībām vai pat ļaus radīt dažādus artefaktus, ar ko apkrauties kā kārtīgam pagasta vecim. Kopumā ir viss, ko gaidīju un pa virsu vēl kārtīga viduslaiku putukrējuma deva.

[img]https://img.bagem.lv/images/169991472.jpg[/img]

Par velti gan uzlabot neko nevarēs, tādēļ jāsvempjas nost no pelavu maisa un jādodas kaujā izcīnīt pāris maisus zelta, tajā pašā laikā riskējot zaudēt savus karavīrus, jo par slinkošanu nevienam nemaksā. Gļēvuļi gan var doties pildīt salīdzinoši vienkāršākus kvestus un pelnīt zeltu tādā ceļā. Nopelnītais zelts gan visbiežāk tiek tērēts karaspēkam – jaunu kareivju nolīgšanai un veco dakterēšanai, smagākajos gadījumos izmantojot šuvēja pakalpojumus. Karaspēka ārstēšana aizņem vienu spēles gājienu neatkarīgi no ievainoto skaita un katrs spēles gājiens ir kā viena gadalaika sezona. Fantāzijas pasaules ļaunajiem nav gādīgas vecmāmiņas, kas uzadītu siltus džemperus un zeķes, tādēļ ziemu varam izmantot dažādu uzlabojumu un pētījumu veikšanai.

[img]https://img.bagem.lv/images/156293699.jpg[/img]

Jāatzīst, ja izvēles brīvība ir tikai sākotnēja ilūzija, jo bieži vien tomēr jādodas no cīņas uz cīņu bez iespējas izvēlēties, kuru kartupeļu lauku vēlies iekarot vispirms. No sākuma šķiet, ka vari iekarot jebkuru provinci, bet īstenībā spēle ierobežo izvēles brīvību, piešķirot noteiktām pretinieku armijām palielinātu spēku, tādā veidā neļaujot spēlētājam skriet stāstam pa priekšu, kamēr nav sakauta kārtējā stāstam svarīgā armija. Kad esi pieveicis kārtējo „īpašo” karaspēku, tavi karavīri automātiski kļūst spēcīgāki un iepriekš neuzveicamās pretinieku armijas pēkšņi kļūst par kaimiņsētas šmurguļiem ar koka zobeniem, kurus vari piesmiet pirms tie paspēj smaku palaist. No vienas puses skatoties, šāda ierobežotība ir laba, jo neļauj spēlētājam aizvirzīties par tālu no galvenā mērķa, tomēr šāda linearitāte daudziem var atgādināt ļaunus vecākus, kas neļauj iet uz drauga divpadsmit gadu dzimenīti padzerties šnapsi.

[img]https://img.bagem.lv/images/286261152.jpg[/img]

Noskatīties, kā tavs karaspēks veic pretiniekiem dažādu locekļu amputāciju, ir patiešām iespaidīgi – kājnieki cilā zobenus, lokšāvēji no attāluma tēlo īstus varoņus, pīķneši sniedz pretinieku kavalērijai pīrsingu studijas cienīgus caurduršanas pakalpojumus, pa retam pabakstot arī kādu palielāku monstru un tam visam pa virsu lidinās dažādas karaspēka gaisa vienības, kuri ir patiešām lieliski, līdz satiek pretinieka lokšāvējus, kuri tos apkauj ar mušu pletnes cienīgu spēku. Cīņu laikā ir iespējams iekarot noteiktus svarīgos punktus, kuri dod dažādas maģijas un bonusus. Š ie kontrolpunkti būtībā arī palīdz spēlētāja armijai sasniegt pretinieku, pa ceļam neatstiepjot pekas, jo redz zāle esot slapja un zābaki berž kājas. Lai pamudinātu pat visgļēvākos karavīrus nepadoties, gan spēlētāja, gan pretinieka armijā var būt līdz pat trīs īpašiem varoņiem ar individuālām spējām un prasmēm, kas uzlabo visas armijas veiktspēju un aizsargā pret dažādām pretinieka maģijām.

[img]https://img.bagem.lv/images/443477126.jpg[/img]

No sākuma man tas šķita tīri interesanti, līdz pārliecinājos, ka pietiek ar trīs spēcīgiem burvjiem-varoņiem, lai pretiniekam liktu tavā priekšā klanīties un izciest genocīda cienīgu noslaktēšanu, kamēr tavi varoņi apmētā pretinieku ar ugunsbumbām un otrā pasaules kara cienīgiem ķīmiskajiem ieročiem. Tādā veidā novājinātam pretinieka karaspēkam nav iespēju pienākt tuvumā, jo tos uzreiz nodur spēlētāja lokšāvēju bultu lietus. Ir jau forši būt pārcilvēcīgam burvim, kas liek pretiniekam šausmās mirt no infarkta, tomēr pēc brīža šādas cīņas jau pārvēršas par vienkāršu cooldown`u vērošanas spēli. Protams, šo iespēju var arī neizmantot, bet kurš gan labprātīgi ļaus pretiniekam iekaustīt tik dārgos karavīrus? Pat garīgi spēcīgie spēlētāji sāks pielietot šo taktiku, jo vienmēr pienāk brīdis, kad lielākajai daļai tavas armijas ir lauzti astes kauli, asiņo nieres un nav ne saujiņas zelta, par ko nolīgt augstākā ranga medmāsiņas. Protams, var arī spēli turpināt no trīs stundas iepriekš saglabātās vietas, bet īsts geimeris labāk ies sēņot nevis lādēs tik vecus seivus, tātad spēles nepilnību izmantošana ir neizbēgama. Ja tomēr tev zem zoda ir izauguši kārtīgi rugāji un spēj nepievērst uzmanību nepilnībām, spēlē ir daudz nezūdošu vērtību. Tavi karavīri var slēpties mežā, iegūstot uzbrukuma bonusu, kad tie negaidot pārsteidz pretinieku, vai arī iekarot svarīgu kontrolpunktu un sakaut pat šķietami daudz spēcīgāku pretinieku.

[img]https://img.bagem.lv/images/992532909.jpg[/img]

Brīži, kad tiek arvien vairāk atklāts spēles stāsts, ir apveltīti ar īpaši iemidzinošu spēku. Liels daudzums teksta, iespēja ik pa brīdim izvēlēties, ko konkrētais varonis saka, tikmēr klausoties stāstītājā, kurš nemaina balss tembru neatkarīgi no attēlotā cilvēka, vienalga vai tas būtu kareivīgs barbars vai nīkulīgs priesteris – stāstītāja balss vienmēr ir skaļa un varena, lai gan tā varētu būt spēcīgāka, ja runātājs būtu Morgans Frīmens. Tomēr šie apjomīgie teksti atklāj stāstu, kas ne pa visam nav slikts, un spēlētāja izdarītā izvēle ietekmēs arī turpmākās cīņas un liek spēlētājam izjust spēju mainīt stāsta progresu, dodot kārtējo saujiņu lomu spēles.

[img]https://img.bagem.lv/images/787454983.jpg[/img]

King Arthur II ir dažādu spēļu elementu apvienojums, kurā ir gan teksta veidā atklāti piedzīvojumi, diplomātiskās attiecības, celtniecības un izpētes pārvaldīšana, un protams plaša mēroga cīņas. Š o spēli viennozīmīgi varēs spēlēt vairākas reizes, katru reizi izvēloties savādāku stratēģiju, veidojot savādāku karaspēku un attīstot to savādāk, nekā iepriekš. Tas, vai spēle ir izdevusies vai arī tā ir pilnīgs mēsls, ir atkarīgs no tā, ko tu sagaidi no šīs spēles.

[img]https://img.bagem.lv/images/254945681.jpg[/img]

Tā visa izbaudīšanai gan būs vajadzīgs tiešām jaudīgs dators, jo neskatoties uz spēles minimālajām prasībām, pilnvērtīgai baudai būs nepieciešami ļoti spēcīgi dzelži, bet arī tad ir iespējamas veiktspējas problēmas, lai gan Neocore šķiet ļoti lielu uzmanību pievērš nepilnību novēršanai un lielākie spēles trūkumi tika novērsti jau pirmajā nedēļā pēc spēles izdošanas.

Galvenās spēles īpašības:

– Vērienīgas cīņas, kurās ik pa laikam jāstājas pretī unikāliem un tiešām šausminošiem pretiniekiem

– Interesants stāsts, kura laikā nāksies izpētīt skaisto Britānijas pasauli un doties kārtīga varoņa cienīgās dēkās

– Skaists grafiskais noformējums, kas ļauj pilnībā izbaudīt masīvās kaujas ar tūkstošiem karavīru

– Iespēja ar savu izvēli ietekmēt spēles un cīņu progresu

Spēles minimālās prasības: Windows XP SP3 vai jaunāka operētājsistēma, divu gigahercu Intel Core 2 Duo vai līdzvērtīgs procesors, divu gigabaitu operatīvā atmiņa, 16 GB vietas cietajā diskā un vismaz Radeon 3850 vai GeForce 8800GT līmeņa videokarte ar 512MB atmiņu.

Protams, tās ir tikai minimālās prasības un lielākai baudai būs nepieciešams krietni labāks dators, tādēļ īstie stratēģijas fani var sākt ieturēt diētu un krāt naudu labākam datoram.

Spēles cena Steam servisā pašlaik ir 39,99 EUR, kas tomēr vidusmēra latvietim varētu likties pārāk daudz.

[youtube]https://www.youtube.com/watch?v=RZ-2leHqbE0[/youtube]

Rakstu sagatavoja: UOC.LV

[Autors]

Ieraksti